ASV prezidents Donalds Tramps apstiprināja, ka saskaņā ar viņa iepriekšējiem norādījumiem Krievijas tuvumā ir ieradušās divas ASV atomzemūdenes, raksta “err.ee”.
ASV prezidenta Donalda Trampa reakcija uz bijušā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva agresīvajiem izteikumiem rada bīstamu precedentu, kurā kodolpolitiku veido emocijas un ieraksti sociālajos medijos, uzskata britu analītiķis un Apvienotās Karalistes parlamenta deputāts Bobs Kilijs, raksta laikraksts “The Telegraph”.
ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka devis rīkojumu izvietot divas kodolzemūdenes, reaģējot uz provokatīviem Krievijas Drošības padomes vadītāja vietnieka Dmitrija Medvedeva komentāriem.
Vācija, Francija un Lielbritānija plāno tuvākajās dienās jaunas sarunas ar Irānu par tās kodolprogrammu, svētdien paziņojis avots Vācijas diplomātiskajā dienestā.
Jaunākie “Planet Labs” satelītattēli, kas datēti ar 2025. gada maiju un jūniju, atklāj plašus darbus piecās slepenās vietās, kas saistītas ar Krievijas kodolieročiem, ziņo “Business Insider”.
Irānas kodolprogrammu pilnībā iznīcināt nav iespējams - šādu paziņojumu preses konferencē Varšavā sniedza Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grossi, ziņo “unian.net”.
"Divpadsmit dienu karš", kā to nosauca ASV prezidents Donalds Tramps, ir beidzies. Izraēlas un ASV gaisa triecieni Irānas kodolobjektiem ir kavējuši Irānas kodolprogrammas attīstību - iespējams, par mēnešiem, varbūt pat par gadiem, eksperti par to joprojām diskutē, raksta “Spiegel”.
Lielbritānija atkal ieviesīs iznīcinātājus, kas spēj nest atomieročus, lai atbalstītu NATO kodolieroču misiju, tādējādi paplašinot valsts atturēšanas arsenālu, kas pašlaik aprobežojas tikai ar raķetēm zemūdenēs, otrdien paziņoja premjerministra Kīra Stārmera birojs.
Latvija aicina ar Tuvo Austrumu reģiona valstīm, ASV un Lielbritāniju cieši koordinēt Eiropas Savienības (ES) turpmāko politiku attiecībās ar Izraēlu un Irānu, vēsta Ārlietu ministrija.
Lielbritānija uzbūvēs līdz 12 ar kodolenerģiju darbināmas uzbrukuma zemūdenes un ieguldīs 15 miljardus mārciņu savā kaujas galviņu programmā, vēsta “Daily Express”.
Baltkrievijai nav kodolieroču - tai ir tikai to palaišanas sistēmas, intervijā ziņu aģentūrai “Ukrinform” sacīja Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Oļegs Ivaščenko.
Pēdējos notikumos starp Indiju un Pakistānu nebija ne ultimātu, ne sarkano pogu - tomēr militārās atriebības, slēptu signālu un ātras starptautiskās mediācijas cikls klusi izcēla reģiona bīstamāko ēnu. Krīze nevirzījās uz kodolkaru, taču tā atgādināja par to, cik ātri spriedze šeit to var izraisīt. Vai kodolkara draudi starp Indiju un Pakistānu patiešām ir reāli, raksta “BBC”.
Visticamāk, Indijas un Pakistānas konflikts neizvērsīsies par plašāku reģionālu karu un nenovedīs līdz kodolieroču pielietošanai, aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.
Pirms 30 gadiem šajā laikā no Ukrainas tika vestas ārā un atdotas Krievijai tās atombumbas, raķetes un mobilie palaišanas kompleksi, kas tur atradās kopš padomju laikiem. Aizsākās nebeidzamas debates — vai pareizi, ka ukraiņi labprātīgi atteicās no kodolvalsts statusa?
NATO pastāv bažas, ka Krievija drīzumā varētu izvietot kodolieročus kosmosā, Vācijas laikrakstam "Welt am Sonntag" teicis alianses ģenerālsekretārs Marks Rite.
ASV prezidents Donalds Tramps mudina Eiropas valstis izveidot savu "kodollietussargu", lai aizsargātu kontinentu no iespējamā Krievijas kodoltrieciena, raksta “The Wall Street Journal”.
Aukstā kara laikā ASV un Padomju Savienība varēja vienoties par vienu lietu - kodolieroči bija slikti visiem. Šāda pārliecība šobrīd, Donalda Trampa prezidentūras laikā, šķiet vājāka nekā jebkad agrāk. Tas viss ir saistīts ar ASV prezidenta "pagriezienu" pret Krieviju un viņa noraidošo attieksmi pret NATO, raksta “Financial Times”.