Latvija aicina ar Tuvo Austrumu reģiona valstīm, ASV un Lielbritāniju cieši koordinēt Eiropas Savienības (ES) turpmāko politiku attiecībās ar Izraēlu un Irānu, vēsta Ārlietu ministrija.
Lielbritānija uzbūvēs līdz 12 ar kodolenerģiju darbināmas uzbrukuma zemūdenes un ieguldīs 15 miljardus mārciņu savā kaujas galviņu programmā, vēsta “Daily Express”.
Baltkrievijai nav kodolieroču - tai ir tikai to palaišanas sistēmas, intervijā ziņu aģentūrai “Ukrinform” sacīja Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Oļegs Ivaščenko.
Pēdējos notikumos starp Indiju un Pakistānu nebija ne ultimātu, ne sarkano pogu - tomēr militārās atriebības, slēptu signālu un ātras starptautiskās mediācijas cikls klusi izcēla reģiona bīstamāko ēnu. Krīze nevirzījās uz kodolkaru, taču tā atgādināja par to, cik ātri spriedze šeit to var izraisīt. Vai kodolkara draudi starp Indiju un Pakistānu patiešām ir reāli, raksta “BBC”.
Visticamāk, Indijas un Pakistānas konflikts neizvērsīsies par plašāku reģionālu karu un nenovedīs līdz kodolieroču pielietošanai, aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.
Pirms 30 gadiem šajā laikā no Ukrainas tika vestas ārā un atdotas Krievijai tās atombumbas, raķetes un mobilie palaišanas kompleksi, kas tur atradās kopš padomju laikiem. Aizsākās nebeidzamas debates — vai pareizi, ka ukraiņi labprātīgi atteicās no kodolvalsts statusa?
NATO pastāv bažas, ka Krievija drīzumā varētu izvietot kodolieročus kosmosā, Vācijas laikrakstam "Welt am Sonntag" teicis alianses ģenerālsekretārs Marks Rite.
ASV prezidents Donalds Tramps mudina Eiropas valstis izveidot savu "kodollietussargu", lai aizsargātu kontinentu no iespējamā Krievijas kodoltrieciena, raksta “The Wall Street Journal”.
Aukstā kara laikā ASV un Padomju Savienība varēja vienoties par vienu lietu - kodolieroči bija slikti visiem. Šāda pārliecība šobrīd, Donalda Trampa prezidentūras laikā, šķiet vājāka nekā jebkad agrāk. Tas viss ir saistīts ar ASV prezidenta "pagriezienu" pret Krieviju un viņa noraidošo attieksmi pret NATO, raksta “Financial Times”.
"Nākamajai Latvijas valdībai 2026.gadā un nākamajam Latvijas prezidentam 2027. kā vienam no galvenajiem uzdevumiem vajadzētu būt izveidot programmu atomieroču ražošanai, " sociālajā vietnē mudina Rīgas Jaunā teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs ceturtdien paudis piesardzību par Francijas ideju izmantot tās kodolieročus, lai aizsargātu kontinentu, un apliecināja, ka turpina paļauties uz NATO šajā jautājumā.
Jautājums, vai arī Latvijā tuvākajā nākotnē tiks izvietoti kodolieroči? Francija jau signalizē par iespējām savus kodolieročus izvietot Vācijā. Arī briti pārskaita savu kodolarsenālu. Kur vēl tas varētu tikt izvietots - tikai Vācijā vai arī Polijā un Baltijas valstīs - to mēģinājām skaidrot sarunā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
Francija ir gatava vajadzības gadījumā izvietot Vācijā vairākus savus iznīcinātājus, kas var tikt aprīkoti ar kodolieročiem, lai parādītu Krievijai, ka Eiropas valstis, kas nav kodolvalstis, nepaliks neaizsargātas pat tad, ja ASV karaspēks pametīs kontinentu, otrdien vēsta britu laikraksts "Daily Telegraph", atsaucoties uz franču amatpersonām.