Ķīna nākusi klajā ar paziņojumu, pieprasot samazināt Krievijas kodolarsenālu, kura lauvas tiesu Maskava mantojusi no izzudušās Padomju Savienības, raksta AFP.
Krievijas Federācija varēja izmantot kodolieročus, kad Harkivas apgabalā tika pārrauta Krievijas aizsardzība un visa Krievijas prezidenta Vladimira Putina okupācijas operācija bija uz sabrukuma robežas, vēsta “unian.net”.
Lielbritānijas bruņoto spēku komandieris admirālis Tonijs Radakins brīdinājis, ka pasaulē sākas jauns kodolieroču laikmets un noteikumi, kas kontrolē šo ieroču izmantošanu, ir gandrīz sabrukuši.
Krievijas un Ukrainas kara 1000 dienu robežu iezīmēja vairāki notikumi, kas palielināja kodolkara izredzes - pirmkārt, pa Krievijas teritoriju pirmo reizi trāpīja Rietumu “ATACMS” un “Storm Shadow” raķetes, otrkārt, Kremlis paziņoja par jaunu savas kodoldoktrīnas versiju ar zemāku kodolieroču izmantošanas slieksni. “The Insider” skaidro, kā varētu izskatīties kodolkarš un tā sekas.
Dienā, kad 2022. gada februārī notika Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, Antons saka, ka kodolieroču bāzei, kurā viņš dienēja, tika noteikta pilnīga kaujas gatavība. Ar stāstu dalā “BBC”.
Atklātībā nonākusi informācija, ka 2022. gadā Vašingtona pieļāva 50 procentu iespējamību, ka Krievija pilna mēroga iebrukuma laikā Ukrainā izmantos taktiskos kodolieročus, vēsta laikraksts “The Sun”.
ASV nav pārsteigtas, ka Krievija atjauninājusi savu kodoldoktrīnu, jo par to tika signalizēts jau iepriekšējās nedēļās, taču nav pazīmju, ka Krievija plāno to izmantot pret Ukrainu, preses brīfingā pauda Pentagona preses sekretāra vietniece Sabrina Singha.
Aizvadītajā nedēļā Kremļa propagandisti aizrautīgi šausminājās par Ukrainas "kodolšantāžu", šādi novērtējot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teikto, ka vienīgā alternatīva Ukrainas drošībai, ja to neuzņem NATO, ir kodolieroči.
Ukrainas žurnālists, kara analītiķis un bruņoto spēku brīvprātīgais Kirils Sazonovs uzskata, ka krievi baidās izmantot kodolieročus, jo nezina, kādā stāvoklī tie atrodas, vēsta dialog.ua.
“Kremlī arvien vairāk tiek atzīts, ka atkārtota kodoldraudu izmantošana sāk zaudēt spēku un Maskavas sarkanās līnijas tiek nepārtraukti pārkāptas,” atsaucoties uz vēstīto laikrakstā "Washington Post", ziņo aģentūra LETA.
Bijušais izdevuma “Kommersant” žurnālists Mihails Žigars dalījies ar informāciju, ka Putina septembra sākumā notikušā ceļojuma uz Mongoliju patiesais mērķis bija tikšanās ar šamaņiem un kulta pārstāvjiem, raksta “Der Spiegel”.
Krievijas 2023.gada lēmums atsaukt Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma ratifikāciju un tās kodolieroču pielietošanas draudi ir nosodāmi, jo negatīvi ietekmē starptautisko bruņojuma kontroles un neizplatīšanas arhitektūru, kā arī grauj globālos atbruņošanās centienus, uzsvēra vēstnieks, Latvijas pārstāvis Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijā Raimonds Oškalns.
Atklājušās jaunas detaļas par Krievijas un ASV sarunām Turcijā, kuru laikā Vašingtona Maskavai lika saprast, ka krievi ļoti nožēlotu, ja Ukrainā izmantotu kodolieročus, raksta “Financial Times”.
Krievija plāno veikt izmaiņas savā doktrīnā par kodolieroču izmantošanu, reaģējot uz Rietumu it kā eskalējošām darbībām karā Ukrainā - tā paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, raksta “Reuters”.
Mūsdienās ir bijuši vairāki intensīvas spriedzes brīži, taču reti ir bijis tāds notikumu kopums kā 2024. gadā, kad gan Tuvajos Austrumos, gan Austrumeiropā izvērtās asiņaini kari. Par to, cik liela ir varbūtība, ka patiešām sāksies trešais pasaules karš, un kādas būtu tā sekas, raksta “The Times” britu žurnālists Rodžers Boiss.
Vācijas Ārlietu ministre Annalēna Bērboka paziņoja, ka Krievija Kaļiņingradā ir izstrādājusi un izvietojusi aizliegtas raķetes, kas spēj nest kodollādiņus, vēsta Lietuvas TV3.