NATO pastāv bažas, ka Krievija drīzumā varētu izvietot kodolieročus kosmosā, Vācijas laikrakstam "Welt am Sonntag" teicis alianses ģenerālsekretārs Marks Rite.
ASV prezidents Donalds Tramps mudina Eiropas valstis izveidot savu "kodollietussargu", lai aizsargātu kontinentu no iespējamā Krievijas kodoltrieciena, raksta “The Wall Street Journal”.
Aukstā kara laikā ASV un Padomju Savienība varēja vienoties par vienu lietu - kodolieroči bija slikti visiem. Šāda pārliecība šobrīd, Donalda Trampa prezidentūras laikā, šķiet vājāka nekā jebkad agrāk. Tas viss ir saistīts ar ASV prezidenta "pagriezienu" pret Krieviju un viņa noraidošo attieksmi pret NATO, raksta “Financial Times”.
"Nākamajai Latvijas valdībai 2026.gadā un nākamajam Latvijas prezidentam 2027. kā vienam no galvenajiem uzdevumiem vajadzētu būt izveidot programmu atomieroču ražošanai, " sociālajā vietnē mudina Rīgas Jaunā teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs ceturtdien paudis piesardzību par Francijas ideju izmantot tās kodolieročus, lai aizsargātu kontinentu, un apliecināja, ka turpina paļauties uz NATO šajā jautājumā.
Jautājums, vai arī Latvijā tuvākajā nākotnē tiks izvietoti kodolieroči? Francija jau signalizē par iespējām savus kodolieročus izvietot Vācijā. Arī briti pārskaita savu kodolarsenālu. Kur vēl tas varētu tikt izvietots - tikai Vācijā vai arī Polijā un Baltijas valstīs - to mēģinājām skaidrot sarunā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
Francija ir gatava vajadzības gadījumā izvietot Vācijā vairākus savus iznīcinātājus, kas var tikt aprīkoti ar kodolieročiem, lai parādītu Krievijai, ka Eiropas valstis, kas nav kodolvalstis, nepaliks neaizsargātas pat tad, ja ASV karaspēks pametīs kontinentu, otrdien vēsta britu laikraksts "Daily Telegraph", atsaucoties uz franču amatpersonām.
Ķīna nākusi klajā ar paziņojumu, pieprasot samazināt Krievijas kodolarsenālu, kura lauvas tiesu Maskava mantojusi no izzudušās Padomju Savienības, raksta AFP.
Krievijas Federācija varēja izmantot kodolieročus, kad Harkivas apgabalā tika pārrauta Krievijas aizsardzība un visa Krievijas prezidenta Vladimira Putina okupācijas operācija bija uz sabrukuma robežas, vēsta “unian.net”.
Lielbritānijas bruņoto spēku komandieris admirālis Tonijs Radakins brīdinājis, ka pasaulē sākas jauns kodolieroču laikmets un noteikumi, kas kontrolē šo ieroču izmantošanu, ir gandrīz sabrukuši.
Krievijas un Ukrainas kara 1000 dienu robežu iezīmēja vairāki notikumi, kas palielināja kodolkara izredzes - pirmkārt, pa Krievijas teritoriju pirmo reizi trāpīja Rietumu “ATACMS” un “Storm Shadow” raķetes, otrkārt, Kremlis paziņoja par jaunu savas kodoldoktrīnas versiju ar zemāku kodolieroču izmantošanas slieksni. “The Insider” skaidro, kā varētu izskatīties kodolkarš un tā sekas.
Dienā, kad 2022. gada februārī notika Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, Antons saka, ka kodolieroču bāzei, kurā viņš dienēja, tika noteikta pilnīga kaujas gatavība. Ar stāstu dalā “BBC”.
Atklātībā nonākusi informācija, ka 2022. gadā Vašingtona pieļāva 50 procentu iespējamību, ka Krievija pilna mēroga iebrukuma laikā Ukrainā izmantos taktiskos kodolieročus, vēsta laikraksts “The Sun”.
ASV nav pārsteigtas, ka Krievija atjauninājusi savu kodoldoktrīnu, jo par to tika signalizēts jau iepriekšējās nedēļās, taču nav pazīmju, ka Krievija plāno to izmantot pret Ukrainu, preses brīfingā pauda Pentagona preses sekretāra vietniece Sabrina Singha.
Aizvadītajā nedēļā Kremļa propagandisti aizrautīgi šausminājās par Ukrainas "kodolšantāžu", šādi novērtējot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teikto, ka vienīgā alternatīva Ukrainas drošībai, ja to neuzņem NATO, ir kodolieroči.