ASV prezidents Donalds Tramps un Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči piektdien paziņojuši, ka Hormuza šaurums ASV un Irānas pamiera laikā ir pilnībā atvērts komerciālajiem tankkuģiem un kravas kuģiem.
Pakistānas galvaspilsētā Islamabadā sestdien sākušās miera sarunas starp ASV un Irānu, paziņoja Pakistānas valdības amatpersonas un Irānas valsts raidorganizācija IRIB.
Globālās nestabilitātes un 80 gadus vecās pasaules kārtības sabrukuma dēļ kodolkara risks ir lielāks nekā jebkad agrāk, taču zinātnieki atgādina, ka šādā konfliktā nebūtu uzvarētāju.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) amatpersonas gatavojas kodolkatastrofai, ja ASV un Izraēlas karš ar Irānu turpinās saasināties, raksta “Politico”.
Republikānis un bijušais ASV Pārstāvju palātas spīkers Ņūts Gingričs izraisījis sabiedrības sašutumu, izsakot ideju izmantot kodolsprādzienus, lai izveidotu jaunu kuģošanas kanālu, apejot Hormuza šaurumu, raksta “unian.net”.
Ja Igaunijas teritorijā tiks atrasti pret Krieviju vērsti kodolieroči, Maskava atbildēs ar to pašu, telekanāla “Rossija TV” korespondentam Pāvelam Zarubinam pavēstīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, raksta “postimees.ee”.
Francija pirmo reizi vairāku gadu desmitu laikā palielinās savu kodolgalviņu skaitu, kas pašlaik nepārsniedz 300, pirmdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons, taču neprecizēja, kāds būs kodolarsenāla palielināšanas mērogs.
Kad beigsies asinsizliešana Ukrainā; vai cerībām uz mieru ir racionāls pamats; kāda ir Donalda Trampa pašreizējā loma pasaules politikā; vai Eiropai izdosies saglabāt vienotību un savaldīt Viktoru Orbānu un Robertu Fico – “Neatkarīgās” saruna par pašreizējo situāciju pasaules politikā ar politologu Andi Kudoru.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna ir pieļāvis iespēju Igaunijas teritorijā izvietot savu sabiedroto kodolieročus, arī Polijas prezidents Karols Navrockis izteicies, ka valstij vajadzētu veidot savas kodolgarantijas. Līdzīgus komentārus ir izteikušas arī citas Eiropas valstis, jo pēdējā gada laikā ir mainījušās attiecības ar ASV, kā arī jāņem vērā pieaugošie draudi no Krievijas. Ko domā darīt Latvija?
Ja nepieciešams, Igaunija varētu savā teritorijā izvietot savu sabiedroto kodolieročus, tā paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Tsahkna, vēsta “err.ee”.
Ņemot vērā arvien pieaugošos draudus no Krievijas, Polijai ir pienācis laiks apsvērt domu par saviem kodolieročiem - tā intervijā Polijas televīzijai paziņoja valsts prezidents Karols Navrockis, raksta “Bloomberg”.
Norvēģijas armijas vadītājs ir paziņojis, ka Oslo nevar izslēgt Krievijas iebrukuma iespējamību nākotnē, norādot, ka Maskava varētu vērsties pret Norvēģiju, lai aizsargātu savus kodolieročus, kas izvietoti ziemeļos, raksta “The Guardian”.
Amerikas Savienotās Valstis piektdien aicinājušas uz trīspusējām sarunām ar Krieviju un Ķīnu, lai pēc līguma "New START" termiņa beigām noteiktu jaunus kodolieroču ierobežojumus.
Stratēģisko ieroču samazināšanas līgums (START), kas tika noslēgts 1991. gadā starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Padomju Savienību, beidzas šī gada 5. februārī, un nav nekādu pazīmju, ka Vašingtona un Maskava būtu iecerējušas to pagarināt, raksta “Reuters”.
Viena no iespējām, kā garantēt Ukrainas drošību, būtu kodolieroču izvietošana valsts teritorijā, laikrakstā "The Telegraph" savā slejā norāda bijušais Ukrainas armijas komandieris un tagadējais vēstnieks Lielbritānijā Valērijs Zalužnijs.