NATO Kodolplānošanas grupa (Nuclear Planning Group, NPG) pirmo reizi gandrīz 30 gadu laikā nākusi klajā ar publisku paziņojumu, kurā uzsvērta kodolatturēšanas nozīme un apstiprināta apņemšanās modernizēt alianses kodolspējas, raksta “Reuters”.
Paziņojums pieņemts NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē. Tajā alianses dalībvalstis vienojušās turpināt kodolatturēšanas misijas stiprināšanu, modernizēt kodolspējas un pilnveidot kodolplānošanas sistēmu, lai tā atbilstu mainīgajai drošības videi.
NATO norādīja, ka alianses stratēģiskie kodolspēki joprojām ir "galvenā sabiedroto drošības garantija" un būtisks atturēšanas politikas elements. Tāpat ministri atkārtoti apliecināja apņemšanos saglabāt efektīvu kodolatturēšanas sistēmu laikā, kad Eiropas drošības situācija joprojām ir saspringta Krievijas kara Ukrainā dēļ.
Papildu uzmanību notikumam pievērsis fakts, ka tikai dienu iepriekš Somijas parlaments pieņēma lēmumu, kas nākotnē ļautu Somijas teritorijā izvietot kodolieročus. Tomēr Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, kurš piedalījās NATO Kodolplānošanas grupas sanāksmē, uzsvēra, ka abu notikumu sakritība laikā bijusi nejauša.
Eksperti norāda, ka īpaši nozīmīgs ir pats publiskā paziņojuma fakts - Kodolplānošanas grupa, kurā darbojas visas NATO valstis, izņemot Franciju, tradicionāli strādā aiz slēgtām durvīm, un publiski paziņojumi tiek sniegti ļoti reti.
Drošības analītiķi uzskata, ka NATO šādā veidā cenšas nosūtīt skaidru signālu gan sabiedrotajiem, gan potenciālajiem pretiniekiem par alianses apņēmību saglabāt uzticamu kodolatturēšanas spēju arī turpmāk.