Ukrainas žurnālists, kara analītiķis un bruņoto spēku brīvprātīgais Kirils Sazonovs uzskata, ka krievi baidās izmantot kodolieročus, jo nezina, kādā stāvoklī tie atrodas, vēsta dialog.ua.
“Kremlī arvien vairāk tiek atzīts, ka atkārtota kodoldraudu izmantošana sāk zaudēt spēku un Maskavas sarkanās līnijas tiek nepārtraukti pārkāptas,” atsaucoties uz vēstīto laikrakstā "Washington Post", ziņo aģentūra LETA.
Bijušais izdevuma “Kommersant” žurnālists Mihails Žigars dalījies ar informāciju, ka Putina septembra sākumā notikušā ceļojuma uz Mongoliju patiesais mērķis bija tikšanās ar šamaņiem un kulta pārstāvjiem, raksta “Der Spiegel”.
Krievijas 2023.gada lēmums atsaukt Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma ratifikāciju un tās kodolieroču pielietošanas draudi ir nosodāmi, jo negatīvi ietekmē starptautisko bruņojuma kontroles un neizplatīšanas arhitektūru, kā arī grauj globālos atbruņošanās centienus, uzsvēra vēstnieks, Latvijas pārstāvis Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijā Raimonds Oškalns.
Atklājušās jaunas detaļas par Krievijas un ASV sarunām Turcijā, kuru laikā Vašingtona Maskavai lika saprast, ka krievi ļoti nožēlotu, ja Ukrainā izmantotu kodolieročus, raksta “Financial Times”.
Krievija plāno veikt izmaiņas savā doktrīnā par kodolieroču izmantošanu, reaģējot uz Rietumu it kā eskalējošām darbībām karā Ukrainā - tā paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, raksta “Reuters”.
Mūsdienās ir bijuši vairāki intensīvas spriedzes brīži, taču reti ir bijis tāds notikumu kopums kā 2024. gadā, kad gan Tuvajos Austrumos, gan Austrumeiropā izvērtās asiņaini kari. Par to, cik liela ir varbūtība, ka patiešām sāksies trešais pasaules karš, un kādas būtu tā sekas, raksta “The Times” britu žurnālists Rodžers Boiss.
Vācijas Ārlietu ministre Annalēna Bērboka paziņoja, ka Krievija Kaļiņingradā ir izstrādājusi un izvietojusi aizliegtas raķetes, kas spēj nest kodollādiņus, vēsta Lietuvas TV3.
Krievijas diktators Vladimirs Putins svētdien draudēja atsākt vidēja rādiusa kodolieroču izstrādi, ja ASV apstiprinās nodomu izvietot savas raķetes Vācijā vai citviet Eiropā.
Saskaņā ar Starptautiskās Kodolieroču atcelšanas kampaņas „Ican” grupas aprēķiniem, globālie izdevumi kodolieročiem 2023. gadā ir pieauguši par 13 procentiem un šobrīd sasniedz rekordaugstu līmeni – 91,4 miljardi ASV dolāru, ziņo irishtimes.com.
Norisinoties Ukrainas karam un Palestīnas un Izraēlas konfliktam, deviņas pasaules kodolvalstis modernizē savus kodolarsenālus, turklāt dažas palielina arī kaujas galviņu skaitu - tā teikts Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta ikgadējā ziņojumā, raksta unian.net.
Lai aizstāvētu Eiropu bez ASV palīdzības, būs nepieciešams vairāk nekā tikai Francijas un Apvienotās Karalistes kodolieroču atturēšanas līdzekļi, raksta "politico.eu".
Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons pirmdien paziņojis, ka viņš esot gatavs kara apstākļos atļaut savas valsts teritorijā izvietot kodolieročus.
Krievijas Aizsardzības ministrija ziņo, ka ģenerālštābs valsts prezidenta Vladimira Putina uzdevumā sācis gatavoties Dienvidu militārā apgabala (SMD) raķešu formējumu un Jūras spēku mācībām tuvākajā nākotnē, ziņo BBC.
Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš pēdējā laikā ieņēmis arvien stingrāku pozīciju pret Krievijas Federāciju, ir gatavs diskusijām par Francijas kodolieroču izmantošanu, lai aizsargātu Eiropu no Krievijas draudiem, vēsta Politico.
Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs sacīja, ka pēc NATO kodolieroču izvietošanas Polijas teritorijā, šie objekti "kļūs par leģitīmu mērķi" krieviem, raksta unian.net.