Zviedrija apsver iespēju radīt savus kodolieročus

Zviedrijā uzkarst debates par to, vai valstij vajadzētu mēģināt izstrādāt savus kodolieročus, raksta “The Times”.

Pastāvot kara draudiem un ģeopolitiskajai nestabilitātei Eiropā, Zviedrija apsver vai nu patstāvīgi, vai sadarbībā ar jaunajiem Eiropas NATO sabiedrotajiem izveidot savus kodolieročus.

"The Times" norāda, ka 1956. un 1957. gadā Zviedrijas varas iestādes slepeni detonēja jaudīgas bumbas militārajā izmēģinājumu vietā Lapzemē, gatavojoties valsts kodolieroču programmai.

Publikācijā norādīts, ka diskusija pagaidām joprojām ir spekulatīva, un nav pierādījumu, ka valdība nopietni domā par kodolgalviņu izstrādi.

"Zviedrijai jau sen ir plaša pieredze kodoltehnoloģiju jomā. Taču politiskā griba prasīja kaut ko citu," sacīja Džimijs Okesons, labējā spārna Zviedrijas demokrātu līderis.

Dažas nedēļas vēlāk seminārā Zviedrijas Aizsardzības pētniecības institūta pētnieks Roberts Dalsjo paziņoja: "Mums tagad ir jāapspriež neatkarīgi kodolieroči ar Zviedrijas komponentu."

Līdzīgu viedokli pauda arī Eiropas Parlamenta deputāte Alise Teodoresku Mave, kura uzskata, ka Zviedrijai vajadzētu būt iesaistītai kopējā Eiropas kodolieroču stratēģijā.

Saskaņā ar publikāciju, pagaidām nav skaidrs, vai Zviedrijai ir tehnoloģiskās vai rūpnieciskās iespējas radīt kodolieročus bez ievērojamas palīdzības no jau esošas kodolvalsts. Lai gan valstī ir sešas atomelektrostacijas, kas nodrošina gandrīz trešdaļu no elektroenerģijas, pēdējā šāda elektrostacija tika uzcelta pirms 40 gadiem.

"Tas būtu ļoti liels rūpniecisks projekts," sacīja Mārtins Goliāts, kodolieroču eksperts Zviedrijas Aizsardzības pētniecības institūtā. "Būtu daudz jāattīsta, tostarp visa infrastruktūra kodolieročiem nepieciešamo materiālu ražošanai, kas prasītu ievērojamas investīcijas. Es domāju, ka atrast nepieciešamos resursus būtu praktiski neiespējami."

Zviedrija nav vienīgā Eiropas valsts, kas apsver šos jautājumus, - iepriekš Polijas prezidents Karols Navrockis pauda vēlmi, lai viņa valsts izvietotu kodolieročus, un viņš paļaujas uz Francijas palīdzību šajā jautājumā.

Arī premjerministrs Donalds Tusks deva mājienu, ka Polija varētu apsvērt iespēju izstrādāt savus kodolieročus.