"The Telegraph": Iespējamība, ka Putins izmantos kodolieročus, ir lielāka, nekā šķiet

ASV prezidenta Donalda Trampa reakcija uz bijušā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva agresīvajiem izteikumiem rada bīstamu precedentu, kurā kodolpolitiku veido emocijas un ieraksti sociālajos medijos, uzskata britu analītiķis un Apvienotās Karalistes parlamenta deputāts Bobs Kilijs, raksta laikraksts “The Telegraph”.

Kilijs raksta, ka esam pieraduši pie Krievijas vadības kodoldraudiem, taču tagad Amerikas prezidents ir publiski reaģējis uz tiem, paziņojot, ka ir devis rīkojumu izvietot divas kodolzemūdenes "attiecīgajās zonās".

Britu politiķis pozitīvi vērtē to, ka "Tramps sāk saskatīt Krievijas režīmu", sakot, ka viņš ir dusmīgs, ka viņa Kremļa nomierināšanas politika nav bijusi veiksmīga - neskatoties uz "ārkārtējo taktiku piedāvāt miera līgumu pāri ukraiņu galvām", kas ļautu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam "praktiski neko nemaksāt par viņa armijas briesmīgajām darbībām".

"Mazāk labi ir tas, ka Tramps atklāti atzīst, ka viņš reaģē uz Medvedeva kodolieroču bravūru. Krievijas režīms tagad zina, ka var izprovocēt ASV prezidentu uz reālu rīcību, ja viņu pietiekami saniknos tiešsaistē," sacīja Kilijs.

Pēc viņa teiktā, Kremlis jau gadiem ilgi pēta Rietumu līderu motivāciju un dziļi izprot viņu uzvedību. Viņš arī uzskata, ka pastāv risks, ka kodolpolitika - joma, kurā katru vārdu parasti izvērtē eksperti tās ārkārtējās bīstamības dēļ - ir kļuvusi par daļu no tiešsaistes "atkritumu sarunu" apmaiņas.

Lai gan Putina kodolieroču izmantošanas varbūtība ir maza, tā nav nulle, brīdina analītiķis, jo kopš 2005. gada, kad Putins sāka izdarīt politisku un militāru spiedienu uz Ukrainu, viņš ir saasinājis konfliktu katru reizi, kad viņam neizdodas sasniegt savu mērķi.

"Tas notika 2014. gadā daļēja iebrukuma laikā Ukrainas austrumos un atkal 2022. gadā pilna mēroga uzbrukuma laikā. Vai viņš atkal eskalēsies - šoreiz ar kodolieročiem?" spriež analītiķis.

Viņš norādīja, ka Krievija aktīvi apspriež tā saukto eskalācijas deeskalācijas doktrīnu, saskaņā ar kuru kodolieročus var izmantot, lai pārņemtu kontroli pār konfliktu, piespiežot ienaidnieku kapitulēt.

Pēc analītiķa teiktā, saskaņā ar konfidenciāliem dokumentiem, pirmais solis varētu būt "demonstrācijas trieciens" - piemēram, uz ūdens. Pēc tam - uzbrukums neapdzīvotai vietai uz sauszemes. Trešo triecienu varētu veikt militāram mērķim, piemēram, transporta mezglam. Pēc tam varētu sākties vairāki taktiski kodolieroču triecieni.

Viņš atgādināja, ka Putins pakāpeniski pazemina kodolieroču izmantošanas slieksni - ja 2014. gada Krievijas militārā doktrīna pieļāva tikai divus gadījumus, kad to izmantošana bija atļauta - reaģējot uz kodoluzbrukumu vai Krievijas pastāvēšanas apdraudējuma gadījumā -, tad 2020. gada dokuments jau atļauj kodolieroču triecienu, ja Krievijai draud "nenovēršams kodoluzbrukums" (t.i., ir iespējams novērst preventīvu triecienu) vai ja tā zaudē kontroli pār savu arsenālu - piemēram, daudzu precīzu triecienu ar parastajiem ieročiem dēļ.

Savukārt 2024. gadā Putins atkal pazemināja kodolieroču izmantošanas slieksni, norādot, ka konvencionāls raķešu trieciens Krievijai arī varētu būt pamats kodolatbildei.

Vienlaikus analītiķis norādīja, ka Ukrainas operācija "Web" pret Krievijas lidlaukiem jūnijā neizraisīja šādu reakciju.

Atbildot uz jautājumu, ko darīt šādā gadījumā, viņš apgalvo, ka "nav labu atbildes variantu, un šī krīze varētu kļūt vēl bīstamāka".

"Putina režīms ir noskaņots uz karu - par to nevar būt ilūziju. Tas nevēlas mieru," viņš uzsver.

Viņaprāt, labākā Rietumu stratēģija būtu atbalstīt Ukrainu, īpaši tās pretgaisa aizsardzību, lai tā varētu noturēt Krieviju kaujas laukā un, iespējams, piespiest Putinu izbeigt karu.

Lasiet arī par to, kā Krieva attīsta savas kodolbāzes.