Andis Kudors: Zviedri runā par kodolieroču programmu

Politologs Andis Kudors, pazīstams ar saviem pētījumiem par Krievijas ārpolitiku un Latvijas drošību, uzsver, ka Putina rīcība veicina NATO stiprināšanos un mudina valstis pārdomāt aizsardzības stratēģijas, tostarp Baltijas reģionā. Kā norāda Kudors savā blogā Latvijasdrosiba.lv, šāda eskalācija ir loģiska reakcija uz hibrīdkara draudiem.

Andis Kudors: "Kad 2015. gadā pie zviedru salām uzpeldēja krievu zemūdene, Stokholmas politiķu miers un bezrūpība izgaisa. Atceros, ka pirms šī notikuma piedalījos drošības politikas seminārā Stokholmā un viss, ko toreiz dzirdēju par Zviedrijas iespēju iestāties NATO, bija vārdi: “Šāds jautājums nav dienaskārtībā.” Nu dienaskārtība ir stipri mainījusies. Zviedrija ne tikai ir NATO locekle, bet jau apsver kodolieroču izveidi.

Pēc Otrā pasaules kara Zviedrija apsvēra kodolieroču būvēšanu, lai aizstāvētos pret Padomju Savienības iespējamo uzbrukumu. No 1945. līdz 1972. gadam valdība īstenoja slepenu kodolieroču programmu, piesedzot to ar civilās aizsardzības pētījumiem Zviedrijas Nacionālajā aizsardzības pētniecības institūtā (FOA). Līdz pagājušā gadsimta 50. gadu beigām darbs bija sasniedzis tādu līmeni, ka bija jau iespējami pazemes izmēģinājumi.

Tomēr šajā laikā Riksdāgs aizliedza kodolieroču izpēti un izstrādi; tas notika daļēji ASV spiediena dēļ. Vašingtona tomēr nāca arī ar burkānu - tā solīja savas drošības garantijas Zviedrijai. Stokholma atteicās no kodolieroču izveides 1966. gadā. Tam sekoja Kodolieroču neizplatīšanas līguma parakstīšana 1968. gadā, kas noveda pie kodolprogrammas pakāpeniskas samazināšanas un pilnīgas slēgšanas 1972. gadā."

Anda Kudora raksts par Zviedrijas kodolprogrammu lasāms Pietiek.com.