Krievijas kodolflote ir “pilnā kaujas gatavībā”, paziņo Kremlis

Krievijas jūras stratēģiskie kodolieroči ir gatavi kaujai jebkurā jūras sektorā, 15. jūlijā intervijā Krievijas valsts ziņu aģentūrai RIA Novosti paziņoja Kremļa palīgs Nikolajs Patruševs, raksta "The Kyiv Independent".

Prezidenta palīgs Nikolajs Patruševs, bijušais FSB izlūkdienesta vadītājs, kā arī Drošības padomes sekretārs, ir Krievijas Jūras koledžas vadītājs — institūcijas, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins izveidoja 2024. gadā un kuras uzdevums ir saglabāt Maskavas jūras spēku dominanci. Viņa piezīmes izskan laikā, kad Ukraina veic ilgstošu bezpilota lidaparātu kampaņu pret Krievijas kuģošanu Azovas jūrā un Melnajā jūrā.

“Krievijas Jūras spēki spēj nodrošināt valsts drošību visos jūras un okeāna karadarbības rajonos jebkurā scenārijā,” apgalvoja Patruševs. “Mūsu jūras stratēģiskie kodolieroči uztur pilnīgu kaujas gatavību.” Patruševs sacīja, ka Krievija ir gatava aizstāvēt savas nacionālās intereses gan pie savām robežām, gan “dažādos pasaules okeāna reģionos”. Viņš apgalvoja, ka Jūras spēki, plānojot savu attīstības stratēģiju līdz 2050. gadam, tostarp ilgtermiņa kuģu būves stratēģiju, ņem vērā "visus potenciālo pretinieku radītos draudus".

Atsauce uz flotes kodolgatavību notiek aptuveni divus mēnešus pēc tam, kad Krievija no 19. līdz 21. maijam veica liela mēroga mācības, kurās piedalījās tās kodolieroči. Mācībās piedalījās jūras, sauszemes un gaisa spēki. Mācībās piedalījās Krievijas Ziemeļu un Klusā okeāna flotes, un saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas datiem tajās piedalījās 73 virszemes kuģi un 13 zemūdenes. Ziņots, ka astoņas no zemūdenēm bija bruņotas ar stratēģiskām raķetēm. Neskatoties uz kodolieroču pozēšanu, prezidents Volodimirs Zeļenskis sacīja, ka Maskava nesen saņēmusi "nepārprotamu" vēstījumu no Ķīnas, ka kodolieroču izmantošana nav risinājums. Nesenajā NATO samitā Turcijā Zeļenskis sacīja, ka Eiropas līderi viņam pastāstījuši, ka Ķīna ir asi reaģējusi uz paziņojumiem Krievijas plašsaziņas līdzekļos par iespējamo kodolieroču izmantošanu. "Manuprāt, jūs dzirdējāt šādas balsis Krievijas medijos: "Kas notiks, ja mēs atbildēsim uz Ukrainas triecieniem ar kodolieročiem?" Un man šķiet, ka šī bija pirmā reize, kad Ķīna... tieši atbildēja ultimāta formā — ka nevar būt ne mazākās domas par kodolieroču izmantošanu," Zelenskis sacīja žurnālistiem 9. jūlijā.

Saskaņā ar sabiedrības vērtējumiem Krievijas jūras spēki joprojām ir trešie spēcīgākie pasaulē, atpaliekot tikai no Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnas. Taču pilna mēroga karš ir atklājis ievainojamības tās Melnās jūras operācijās, kur Ukrainai ir izdevies atvairīt vienu no Kremļa vērtīgākajiem militārajiem aktīviem. Nesen Ukrainas bezpilota sistēmu spēki ir mērķējuši uz Krievijas tirdzniecības kuģiem Melnajā jūrā un Azovas jūrā. Ukraina jau ir ziņojusi par uzbrukumiem vairāk nekā 100 mērķiem Krievijas galvenajos jūras koridoros.