Ķīna

Ķīna plāno aizliegt tehnoloģiju uzņēmumiem ar lielu sensitīvu datu apjomu akcijas kotēt ārvalstu fondu biržās, piektdien vēstī laikraksts "Wall Street Journal".

Ķīnā pirmdien nav konstatēts neviens jauns vietējs izcelsmes Covid-19 gadījums, Pekinai, pēc visa spriežot, gūstot panākumus centienos ar masveida testēšanu un lokāliem karantīnas režīmiem ierobežot pēdējo mēnešu laikā nopietnāko Covid-19 uzliesmojumu, kas pamatā bijis saistāms ar vīrusa lipīgākā delta paveida izplatību.

Ķīna otrdien informējusi Lietuvu, ka atsauc uz konsultācijām savu vēstnieku Viļņā, pamatojot šo lēmumu ar Lietuvas nostāju attiecībā pret Taivānu, un vienlaikus pieprasījusi atsaukt arī Lietuvas vēstnieku Pekinā.

Ķīna trešdien reģistrēts lielākais vietējo koronavīrusa gadījumu skaits diennaktī kopš janvāra, masveida testēšanas un kontaktpersonu izsekošanas kampaņām atklājot koronavīrusa delta paveida izplatīšanos valstī.

Ķīnas pēdējo mēnešu lielākais Covid-19 uzliesmojums ir izplatījies uz vēl diviem valsts rajoniem, sestdien paziņoja veselības aizsardzības iestādes.

Ķīnas Henaņas provinces galvaspilsētā Džendžou, kur aizvadītajā nedēļā spēcīgu lietusgāžu laikā applūda metro, kopējais plūdu upuru skaits sasniedzis 63, bet vēl pieci cilvēki joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem, svētdien paziņojušas provinces varas iestādes. Pilsētā, kurā ir vairāk nekā 10 miljoni iedzīvotāju turpinās sakopšanas darbi, no ielām tiek novāktas dubļu sanesas un plūdos cietušie automobiļi. Daži pilsētas rajoni joprojām guļ pat divus metrus dziļā ūdenī. Lēsts, ka plūdos sagruvušas kopumā gandrīz 9000 mājas. Taifūns "In-Fa", kura nestās lietavas pārvērta automaģistrāles mutuļojošās upēs un applūdināja Džendžou metro sistēmu, uz laiku iesprostojot pazemes tuneļos un metrovilcienos simtiem cilvēku, tagad apdraud citu Ķīnas  teritorijas daļu, tai skaitā Džoušaņas pilsētu valsts austrumu piekrastē, kur gaidāmi piecus līdz septiņus metrus augsti viļņi.

Ķīna pirmdien pavēstīja par 76 jauniem Covid-19 gadījumiem, un tas ir lielākais diennaktī konstatēto jaunu inficēšanās gadījumu skaita kāpums kopš janvāra.

22. jūlijā Ķīnas Nacionālās veselības komisija noraidīja Pasaules veselības organizācijas priekšlikumu veikt atkārtotu laboratoriju un tirgu pārbaudi Uhaņas pilsētā, lai pārbaudītu arī hipotēzi, ka Covid-19 ir nokļuvis vidē no kādas ķīniešu laboratorijas.

Ķīnas Henaņas provinces galvaspilsētā Džendžou, kur šonedēļ spēcīgu lietusgāžu laikā applūda metro, kopējais plūdu upuru skaits sasniedzis 63, bet vēl pieci cilvēki joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem, svētdien paziņojušas provinces varas iestādes.

Nepieredzētajos plūdos, kas piemeklējuši Henaņas provinci Ķīnas vidienē, gājis bojā vismaz 51 cilvēks, piektdien paziņojušas varasiestādes.

Ķīnā atklāts pasaulē ātrākais vilciens "Maglev". Šis vilciens var attīstīt 600 km/h lielu ātrumu, vēsta CNN. Vilciena nosaukums "Maglev" ir saīsinājums no vārdiem "magnētiskā levitācija". Vilcienam pārvietojoties rodas ilūzija, ka tas peld. Tas ir pateicoties elektromagnētiskajam spēkam, kas tam liek slīdēt pa sliedēm. Inženieris Liangs Jianyings atzīst, ka, lai arī vilciens spēj sasniegt ļoti lielu ātrumu, tā trokšņa līmenis nav augsts. Ķīnas mērķis ir ar ātrgaitas vilciena palīdzību savienot lielākās valsts pilsētas. Tādējādi samazinātot iedzīvotāju ceļā pavadīto laiku un izmaksas. Līdz šim Ķīnas ātrākais ātrgaitas vilciens brauc ar ātrumu 350 km/h, savukārt lidmašīnas lido ar ātrumu sākot no 800 līdz 900 km/h, ar jauno ātrgaitas vilcienu Ķīna vēlas, lai iedzīvotājiem būtu plašākas izvēles iespējas pārvietoties.

Ķīna ceturtdien noraidījusi Pasaules Veselības organizācijas (PVO) plānu par koronavīrusa izcelsmes izpētes otro fāzi, kas paredz pārbaudīt arī hipotēzi, ka vīrus vidē nonācis no kādas ķīniešu laboratorijas.

Ķīnā Naņdzjinas lidosta trešdien atcēlusi vairāk nekā 300 avioreisu, šādu lēmumu pieņemot pēc tam, kad lidostas darbinieku vidū tika apstiprināti deviņi inficēšanās gadījumi ar Covid-19 vīrusu.

Ķīnas vidienes pilsētā Džendžovā ir gājuši bojā 12 cilvēki, kad lietusgāžu izraisītos plūdos applūda metro, trešdien paziņoja varas iestādes.

Ķīnas austrumos sabrūkot viesnīcas ēkai, dzīvību zaudējuši vismaz astoņi cilvēki, otrdien pavēstīja vietējās varasiestādes. No drupām izcelti astoņu cilvēku līķi, bet vēl deviņi tiek uzskatīti par pazudušiem, pavēstīja Dzjansu provinces Sudžou pilsētas pašvaldība. Viesnīcas "Siji Kaiyuan" ēka Vudzjanas rajonā pirmdienas pēcpusdienā sabrukusi pēkšņi. Līdz šim izglābti 14 cilvēki, 13 no viņiem ir ievainoti, norādīja pašvaldība. Izvērsta plaša meklēšanas un glābšanas darbu operācija, iesaistīti zemestrīču speciālisti un dienesta suņi. Ēkas sabrukšanas iemesls šobrīd nav zināms, un tiek veikta izmeklēšana. Provinces varasiestādes aicinājušas veikt drošības pārbaudes, lai izvairītos no līdzīgu traģēdiju atkārtošanās. Sudžou atrodas aptuveni 100 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Šanhajas. Avots: LETA

Ķīnas Komunistiskā partija ir Ķīnas Tautas Republikas vadošā un valdošā partija. Partija tika dibināta 1921. gada jūlijā Šanhajā. Ķīnas Komunistiskā partija ir vairāk nekā 80 miljoni biedru. Pēc 2010. gada nogales datiem tie ir 6% no kopējā kontinentālās Ķīnas iedzīvotāju skaita. Šī ir pasaulē lielākā partija.

29. jūnijā notika Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Latvijā rīkotais seminārs par Ķīnas attīstību un jaunām iespējām Ķīnas un Latvijas attiecībās. Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijā Lians Dzjaņcjuaņs uzsvēra, ka semināra datums ir izvēlēts tāpēc, ka 1. jūlijā Ķīnas Komunistiskā partija atzīmēs savas dibināšanas 100. gadadienu.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) trešdien Ķīnu pasludinājusi par brīvu no malārijas, kuras izskaušana valstij prasījusi 70 gadus.

Ķīnas Komunistiskā partija ir Ķīnas Tautas Republikas vadošā un valdošā partija. Pašreizējais partijas līderis ir Sji Dzjiņpins, kas ieņem Centrālās komitejas ģenerālsekretāra amatu. Partija tika dibināta 1921. gada jūlijā Šanhajā. Ķīnas Komunistiskā partija ir vairāk nekā 80 miljoni biedru. Pēc 2010. gada nogales datiem tie ir  6% no kopējā kontinentālās Ķīnas iedzīvotāju skaita. Šī ir pasaulē lielākā partija.

Ķīna ceturtdien nosūtījusi pirmos trīs astronautus uz savas jaunās kosmosa stacijas centrālo moduli. Pirmais pilotējamais kosmosa kuģis uz vēl būvniecības stadijā esošo kosmosa staciju startēja ceturtdienas rītā plkst.9.22 pēc vietējā laika(plkst.4.22 pēc Latvijas laika) no Dzjucjuaņas kosmodroma Gobi tuksnesī. Aptuveni septiņas stundas pēc starta kosmosa kuģis ar astronautiem veiksmīgi savienojies ar staciju, pavēstīja Ķīnas kosmosa aģentūra. Kosmosa kuģis "veiksmīgi savienojies ar centrālā moduļa priekšējām slūžām", pavēstīja aģentūra. Plānots, ka trīs ķīniešu astronomi kosmosa stacijas centrālajā modulī uzturēsies trīs mēnešus. Oktobrī uz kosmosa staciju dosies trīs nākamie astronauti. Pirmais jaunbūvējamās kosmosa stacijas modulis "Tianhe" (Debesu harmonija) kosmosā tika nogādāts aprīlī, bet visas stacijas "Tiangong" (Debesu pils) būvniecību paredzēts pabeigt līdz 2022.gada nogalei. Kosmosā vēl jānogādā divi laboratoriju moduļi, kas katrs sver 20 tonnas. 2022.gadā uz kosmosa staciju plānoti vēl divi pilotējami lidojumi. Ja tuvāko gadu laikā, kā plānots, tiks pārtraukta Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) izmantošana, Ķīna būs vienīgā valsts, kuras rīcībā būs pastāvīga bāze kosmosā. Avots: LETA