Ukrainas Drošības dienests (UDD) otrdien noliedza Krievijas mediju informāciju, ka divi Ukrainas austrumos sagūstītie Krievijas karavīri būtu apmainīti pret Ukrainas drošības spēku pārstāvjiem, kas atrodas Doņeckas un Luhanskas teroristu gūstā.
Ja Latvijas politiķi nespēj ticami atbildēt uz jautājumu, būs karš vai nebūs, ja Latvijas politiķi nespēj pienācīgi definēt draudus savā telpā, nespēj saprātīgi mobilizēt resursus un sabiedrību to slāpēšanai, viņi varētu spēt vismaz tik daudz, kā atbildēt, vai paši ir par karu vai mieru.
"Šobrīd pastāv tieša Krievijas iebrukuma draudi Ukrainā," trešdien paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes preses pārstāvis Andrijs Lisenko.
Karā Donbasā piedalījušies jau vismaz 10 000 Krievijas karavīru, pirmdien pavēstīja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Informācijas un analīzes centra priekšsēdētāja vietnieks Volodimirs Poļevojs.
Pie Ukrainas prezidenta administrācijas ēkas Kijevā svētdien, protestējot pret pamiera izsludināšanu valsts austrumos, pulcējās vairāki simti demonstrantu.
Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele svētdien mudināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu atbalstīt Kijevas un Austrumukrainas separātistu sarunas.
Doņeckas un Luhanskas apgabalos, Ukrainas austrumos, ir jāizsludina karastāvoklis, uzskata Ukrainas prezidenta administrācijas pagaidu vadītājs Andrijs Senčenko.
Promaskavisko kaujinieku rindās Austrumukrainā ir abhāzi, bet par čečeniem patlaban nekas nav zināms, trešdien apliecināja Ukrainas Valsts Robežsardzes dienesta priekšsēdētājs Mikola Ļitvins.
Svētdien Ukrainā līdzās ar prezidenta vēlēšanām notikušas arī pašvaldību vēlēšanas, kurās par Kijevas mēru ievēlēts partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko.
Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva vizīte okupētajā Krimas pussalā Ukrainas prezidenta vēlēšanu dienā ir "tīša provokācija", teikts Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Aptuveni tūkstotis cilvēku svētdien sapulcējušies uz demonstrāciju Kijevas centrā, lai paustu atbalstu Krimas tatāriem 70.gadadienā kopš lielinieku režīma veiktajām Krimas tatāru deportācijām.
Vienam no Krimas tatāru līderiem - bijušajam Medžlisa priekšsēdētājam, Ukrainas parlamenta deputātam Mustafam Džemiļevam - piektdien liegts iebraukt Krievijā.
Kā informācijas aģentūrai QNA pastāstījis pats Džemiļevs, kas piektdien no Kijevas ieradās Maskavā, lai tālāk ar lidmašīnu dotos uz Simferopoli, pasu kontrolē viņam paziņots, ka iebraukšana viņam liegta. Deputātam un arī pašreizējam Medžlisa priekšsēdētāja vietniekam Aslanam Umerovam, kas viņu pavadīja, nācies atgriezties Kijevā.
Krievijas militārie lidaparāti pēdējo nedēļu laikā pie Latvijas robežām nav konstatēti, aģentūrai LETA pastāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Ar Krimu jau ir skaidrs – Krievija to ir sagrābusi un atpakaļ nedos. Taču, kas notiks ar pārējo Ukrainu – ar tās diezgan krievisko dienvidaustrumu daļu un visu Ukrainu kopumā?
Visās 193 Ukrainas armijas daļās Krimā pacelti Krievijas karogi, trešdien paziņoja Krievijas armijas ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Valērijs Gerasimovs.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ir vienojušies pret Krieviju vērsto sankciju sarakstam pievienot vēl 12 amatpersonas, preses konferencē paziņoja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.
Ādolfa Hitlera un Jozefa Gēbelsa sacerējumos redzams, kādā veidā, ar kādām verbālām konstrukcijām, kādus faktus lietojot, kādus noklusējot, kā ar vārdiem vien izdevās visu tautu tā apstrādāt, ka tā milzīgā jūsmā, vienotā solī devās fīrera norādītajā virzienā uz bezdibeni.
Maskava Eiropas Savienības (ES) un ASV piemērotās sankcijas uztver ar sarkasmu un ironiju, otrdien norādījis Krievijas prezidenta Vladimira Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs.