Konstitūcijas labojumi izraisa nemierus Kijevā
Sadursmes pie parlamenta ēkas, kurās ir vismaz viens bojāgājušais un ievainoti vairāk nekā simts cilvēku, haoss Augstākās radas sēžu zālē – šādos apstākļos Ukrainas deputāti vakar pirmajā lasījumā apstiprināja konstitucionālos grozījumus par valsts pārvaldes decentralizāciju.
To pieņemšana paredzēta Minskas līgumā, taču grozījumus kritizējuši ne tikai labējie politiskie spēki, kas tos uzskata par nacionālo interešu nodevību, bet arī Austrumukrainas separātisti un Krievijas amatpersonas, kas norāda, ka Ukraina nepilda solījumu par īpaša statusa piešķiršanu Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
Kijevā vakar notikuši lielākie nemieri kopš Maidana laikiem. Vairāki tūkstoši cilvēku, kuri iebilduši pret plānotajiem grozījumiem konstitūcijā un pieprasījuši prezidenta Petro Porošenko demisiju, mēģinājuši doties triecienuzbrukumā parlamenta ēkai, uzsākot sadursmes ar Nacionālās gvardes spēkiem un policijas apakšvienībām. Lielāko lomu nemieros spēlējuši labējās apvienības Svoboda aktīvisti, vēsta Ukrainas mediji. Sadursmēs ievainoti vairāk nekā 100 cilvēku, vairāki Nacionālās gvardes karavīri slimnīcā nogādāti smagā stāvoklī, un vismaz viens no viņiem ir miris. Ukrainas iekšlietu ministrija notikušo nosaukusi par «terora aktu».
Nemieri kulmināciju gan sasnieguši pēc parlamenta sēdes beigām. Uzrunājot kolēģus, Augstākās radas spīkers Vladimirs Groismans uzsvēra, ka «konstitucionālā procesa izjaukšanā ir ieinteresēti tikai oligarhi un ierēdņi», lai gan pirms tam P. Porošenko īpaši nebija slēpis, ka pret to iebilst arī Krievijas līderis Vladimirs Putins un Austrumukrainas separātistu vadoņi. Ukrainas prezidenta interpretācijā, grozījumi, kuros paredzētas lielākas pilnvaras vietējām varasiestādēm (tātad varas decentralizācija), ir tieši tas, ko paredz Minskas vienošanās, un uz iespējami drīzāku grozījumu pieņemšanu Ukrainu mudinājuši tās sabiedrotie ES un ASV. «Grozījumu apstiprināšana ļaus mūsu Rietumu partneriem izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai panāktu trīs Minskas vienošanās pamatprasību izpildi. Pirmkārt, tā ir spēku atvilkšana un uguns pārtraukšana, otrkārt, visu Krievijas Federācijas militārpersonu izvešana no Ukrainas teritorijas, un treškārt, kas ir pats svarīgākais, Ukrainas robežas atjaunošana. Tikai pēc tam Minskas vienošanās sāks darboties,» Newsru.ua citē valdības nostāju atbalstošā deputāta Maksima Burbaka sacīto.
«Ne par kādu federalizāciju vai īpašajiem statusiem runas šajā dokumentā nav,» uzstājoties partiju Solidaritāte un UDAR apvienošanās kongresā, uzsvēris P. Porošenko. Taču nacionālo spēku nometne, kur apvienojušās Oļega Ļaško Radikālā partija, Ļvovas mēra Andreja Sadovija Samopomošč un bijušās premjeres Jūlijas Timošenko Batjkivščina, norādījusi uz grozījumu punktu par to, ka atsevišķos Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos vietējās pašpārvaldes īpatnības regulē īpašs likums. Šāda likuma projekts pašlaik vēl nav izstrādāts, un deputāti bažījas, ka tajā pēkšņi parādīsies īpašais statuss, kuru šādā gadījumā jau varēs ieviest ar vienkāršu, nevis konstitucionālo vairākumu parlamentā. Jau sākoties sēdei, Radikālās partijas deputāti nobloķēja tribīni un visu sēdes laiku skandēja dažādus lozungus, ik pa brīdim iedarbinot arī trauksmes sirēnu. Balsojumā, kas notika haotiskos apstākļos, grozījumi tika pieņemti pirmajā lasījumā, tos atbalstīja 256 no 368 deputātiem, kuri bija reģistrējušies. Taču Ukrainas mediji atzīst – nav skaidrs, kā P. Porošenko cer otrajā lasījumā nodrošināt vismaz 300 deputātu atbalstu, kas nepieciešams grozījumu pieņemšanai.