Pēdējo nedēļu laikā ne vien medijos Latvijā, bet arī ārvalstīs spriests par Krievijas spējām veikt kodoltriecienu Ukrainā. Politisko notikumu apskatnieks, sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks vietnē "TikTok' publicējis video, kurā izsaka savu viedokli par to, cik reāla ir kodolkara iespējamība.
Tjumeņas (Krievija) ezotērikas priekšmetu veikalā parādījies produkts, kas ir aktuāls daudziem krievu vīriešiem. Izmisušajiem vīriešiem, kuri nevēlas mirt karā ar Ukrainu, tiek piedāvāts iegādāties neparastas sveces ar nosaukumu "Aizmirsti mani, militārā dienesta birojs", raksta Bloknot.
Aizvadītajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par daļēju mobilizāciju valstī. Tiesa, kamēr publiskajā telpā parādās arvien vairāk un vairāk viedokļu par to, ka šo mobilizāciju tikai uz papīra var nosaukt par daļēju, tikmēr Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis, kurš jau ne reizi vien publicējis viedokli par dažādām tēmām, izteicis savus novērojumus par esošo situāciju.
Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanas izmaksas nav mazas, tomēr Latvijai viens kara mēnesis izmaksātu ap miljardu eiro, šodien Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē norādīja Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece (AP).
Polijas parlamenta apakšpalāta trešdien pieņēmusi rezolūciju, kurā Vācija aicināta uzņemties "politisko, vēsturisko, tiesisko un finansiālo atbildību par visām sekām, kas Polijas Republikai un Polijas Republikas pilsoņiem radušās, nacistiskajai Vācijai sākot Otro pasaules karu.
Pieaugot Krievijas zaudējumiem karā Ukrainā, arvien biežāk tiek runāts par to, ka Krievija savā retorikā atkal varētu izmantot draudus par kodoltriecienu. Nacionālo bruņoto spēku kapteinis Jānis Slaidiņš skaidro, cik nopietni jāuztver šie draudi.
Valdība šodien lēma atbalstīt Ārlietu ministrijas (ĀM) priekšlikumu pārtraukt Latvijas un Baltkrievijas vienošanos par pilsoņu savstarpējiem braucieniem.
Ģenerālis un bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris TV24 raidījumā "Nedēļa.Post scriptum" komentējis, vai šobrīd iespējams Krievijas uzbrukums Baltijai.
Jau vairākas nedēļas portālā ziedot.lv ievietota iniciatīva, ar kuras palīdzību tiek vākti naudas līdzekļi, lai kopīgiem spēkiem iegādātos Ukrainas armijas vajadzībām nepieciešamo bezpilota kaujas lidaparātu. Lai gan sociālajos tīklos atkal un atkal izskan aicinājumi ziedot cēlajam mērķim, publicists Lato Lapsa izteicis savu viedokli, kāpēc šī iecere tomēr varētu neizdoties.
Latvijas aizsardzības nozare nevarot izslēgt to, ka nākotnē Latvijai būs jāsastopas ar Krievijas spiedienu, tomēr aizsardzības nozare neuzskata, ka sekos Krievijas iebrukums Latvijā, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Fotogrāfijas, kurās Krievijas tūrists pozē blakus militārajai tehnikai netālu no Krimas pilsētas Eipatorijas, ir ļoti palīdzējušas Ukrainas izlūkdienestiem precīzi noteikt Krievijas pretgaisa aizsardzības aprīkojuma atrašanās vietas.
Kremļa attaisnojums iebrukumam Ukrainā "ir meli", sacīja Krievijas desantnieks, kurš iepriekš publiski nosodīja savas valsts karu Ukrainā, raksta portāls "CNN".
Sabiedrībā pirmšķietami var rasties sajūta, ka nacionalitāti un dzimtās valodas lietojuma konflikti saasinās, tomēr policijas ieskatā tam nav pieaugošas tendences, informē Valsts policija.
Vairākums Latvijas krievvalodīgo arī divus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nebija gatavi paust simpātijas kādai no konflikta pusēm, turpretim starp latviešiem neizlēmušo bija 17%, bet 83% atbalstīja Ukrainu, vēsta žurnāls "Ir", atsaucoties uz Frīdriha Eberta fonda pasūtīta pētījuma datiem, kas savākti divās aprīļa beigās veiktās pētījumu centra SKDS aptaujās.
Lai militārā konflikta gadījumā gūtu sekmes, izšķirīgi svarīga ir iedzīvotāju pretošanās okupantam, kā arī konkrēta un mērķtiecīga pretošanās, izmantojot savus militāros un pretošanās tīklus, norādīts NATO Speciālo operāciju pavēlniecības Eiropā un Zviedrijas Aizsardzības universitātes sadarbības rezultātā tapušajā "Pretošanās operāciju koncepcijā".
Militārais analītiķis, NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs kanāla TV24 Speciālizlaidumā komentēja Igaunijas ziņoto, ka Krievija imitējusi tai uzbrukumu.
„Pretestības nebija,” apgalvo teju visi vēsturnieki, kuri analizē 1940. gada notikumus Latvijā. Agri no rīta 1940. gada 15. jūnijā PSRS iekšlietu karaspēka speciālās vienības uzbruka trim robežposteņiem Latvijas austrumos, nogalinot trīs robežsargus, robežsarga sievu un dēlu, bet desmit robežsargus un 27 civilpersonas sagūstīja un aizveda. Sākās Latvijas Republikas okupācija.
Šodien rit Ukrainas kara 116. diena. Briesmīgais karš izpostījis vairāku cilvēku, ģimeņu dzīves, nodarījis nežēlīgas sāpes visai Ukrainas tautai. Tomēr četri cilvēki par spīti kara šausmām sastapuši savu mūža mīlestību un tagad mijuši gredzenus.