Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, savu viedokli par notiekošo izteikušas vairākas sabiedrībā zināmas personas. Jaunākajā A.Kiviča youtube raidījumā "No Bullshit Expierence ar Andri Kiviču" savas domas par notiekošo izteicis arī mūziķis Horens Stalbe.
Ar visai negaidītu un no Krievijas valsts prezidenta Vladimira Putina atšķirīgu viedokli klajā nācis par viņa "personīgo priesteri" dēvētais metropolīts Tihons Ševkunovs, vēsta "Daily Mail".
Nereti publiskajā telpā izskanējis jautājums par Krievijas armijas spējām un to, vai tā varētu uzbrukt Baltijas valstīm. Savu viedokli par to, cik gadus Krievija neuzbruks Baltijas valstīm izteicis arī bijušais Iekšlietu ministrs Māris Gulbis.
Kopumā 78 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi dienā seko līdzi Krievijas izvērstā kara notikumiem Ukrainā, tai skaitā 5 % to dara nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 34 % šiem notikumiem seko vairākas reizes dienā, 16 % – 2 līdz 4 reizes dienā, 23 % – vienu reizi dienā, tā secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1600 respondentu.
Hibrīddraudu laikā sabiedrībai ir vairāk jāiesaistās valsts pārvaldes dzīvē, starptautiskā forumā "Rīgas konference" sacīja stratēģiskās komunikācijas eksperte Elīna Lange-Lonatašmilli.
Kā iepriekš vēstīts, tad Krievijas privātā militārā kompānija “Vagner” karam Ukrainā jau vairākkārt ir vervējusi Krievijas cietumniekus. Pirms neilga laika no cietuma tika atbrīvots arī viens no bēdīgi slavenākajiem noziedzniekiem Zaurs Alijevs.
Pēdējo nedēļu laikā ne vien medijos Latvijā, bet arī ārvalstīs spriests par Krievijas spējām veikt kodoltriecienu Ukrainā. Politisko notikumu apskatnieks, sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks vietnē "TikTok' publicējis video, kurā izsaka savu viedokli par to, cik reāla ir kodolkara iespējamība.
Tjumeņas (Krievija) ezotērikas priekšmetu veikalā parādījies produkts, kas ir aktuāls daudziem krievu vīriešiem. Izmisušajiem vīriešiem, kuri nevēlas mirt karā ar Ukrainu, tiek piedāvāts iegādāties neparastas sveces ar nosaukumu "Aizmirsti mani, militārā dienesta birojs", raksta Bloknot.
Aizvadītajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par daļēju mobilizāciju valstī. Tiesa, kamēr publiskajā telpā parādās arvien vairāk un vairāk viedokļu par to, ka šo mobilizāciju tikai uz papīra var nosaukt par daļēju, tikmēr Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis, kurš jau ne reizi vien publicējis viedokli par dažādām tēmām, izteicis savus novērojumus par esošo situāciju.
Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanas izmaksas nav mazas, tomēr Latvijai viens kara mēnesis izmaksātu ap miljardu eiro, šodien Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē norādīja Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece (AP).
Polijas parlamenta apakšpalāta trešdien pieņēmusi rezolūciju, kurā Vācija aicināta uzņemties "politisko, vēsturisko, tiesisko un finansiālo atbildību par visām sekām, kas Polijas Republikai un Polijas Republikas pilsoņiem radušās, nacistiskajai Vācijai sākot Otro pasaules karu.
Pieaugot Krievijas zaudējumiem karā Ukrainā, arvien biežāk tiek runāts par to, ka Krievija savā retorikā atkal varētu izmantot draudus par kodoltriecienu. Nacionālo bruņoto spēku kapteinis Jānis Slaidiņš skaidro, cik nopietni jāuztver šie draudi.
Valdība šodien lēma atbalstīt Ārlietu ministrijas (ĀM) priekšlikumu pārtraukt Latvijas un Baltkrievijas vienošanos par pilsoņu savstarpējiem braucieniem.
Ģenerālis un bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris TV24 raidījumā "Nedēļa.Post scriptum" komentējis, vai šobrīd iespējams Krievijas uzbrukums Baltijai.
Jau vairākas nedēļas portālā ziedot.lv ievietota iniciatīva, ar kuras palīdzību tiek vākti naudas līdzekļi, lai kopīgiem spēkiem iegādātos Ukrainas armijas vajadzībām nepieciešamo bezpilota kaujas lidaparātu. Lai gan sociālajos tīklos atkal un atkal izskan aicinājumi ziedot cēlajam mērķim, publicists Lato Lapsa izteicis savu viedokli, kāpēc šī iecere tomēr varētu neizdoties.
Latvijas aizsardzības nozare nevarot izslēgt to, ka nākotnē Latvijai būs jāsastopas ar Krievijas spiedienu, tomēr aizsardzības nozare neuzskata, ka sekos Krievijas iebrukums Latvijā, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Fotogrāfijas, kurās Krievijas tūrists pozē blakus militārajai tehnikai netālu no Krimas pilsētas Eipatorijas, ir ļoti palīdzējušas Ukrainas izlūkdienestiem precīzi noteikt Krievijas pretgaisa aizsardzības aprīkojuma atrašanās vietas.
Kremļa attaisnojums iebrukumam Ukrainā "ir meli", sacīja Krievijas desantnieks, kurš iepriekš publiski nosodīja savas valsts karu Ukrainā, raksta portāls "CNN".
Sabiedrībā pirmšķietami var rasties sajūta, ka nacionalitāti un dzimtās valodas lietojuma konflikti saasinās, tomēr policijas ieskatā tam nav pieaugošas tendences, informē Valsts policija.
Vairākums Latvijas krievvalodīgo arī divus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nebija gatavi paust simpātijas kādai no konflikta pusēm, turpretim starp latviešiem neizlēmušo bija 17%, bet 83% atbalstīja Ukrainu, vēsta žurnāls "Ir", atsaucoties uz Frīdriha Eberta fonda pasūtīta pētījuma datiem, kas savākti divās aprīļa beigās veiktās pētījumu centra SKDS aptaujās.
