Pēc PSRS sabrukuma un aukstā kara beigām NATO valstis militārā ziņā bija krietni atslābušas, uzsvaru liekot uz atbruņošanās kampaņām, tādēļ kara gadījumā Eiropa tam būtu nesagatavota, intervijā aģentūrai LETA atzīst ārpolitikas eksperts un ilggadējais Saeimas Ārlietu komisijas loceklis Atis Lejiņš
"Vāciešiem, un plašākā nozīmē visai Eiropai, katastrofāli trūkst munīcijas. Pēc PSRS sabrukuma un Aukstā kara beigām Eiropa sāka plašu atbruņošanās kampaņu un bija ieslīgusi dziļā miegā attiecībā pret iespējamu karu kontinentā. Jāatzīst, ka Eiropai vairs īsti nav ieroču, ko dot Ukrainai," pauž Lejiņš.
Pēc viņa domām, ja Krievija būtu uzbrukusi kādai NATO valstij un tiktu iedarbināts 5.pants, vienīgās valstis, kas spētu stāties pretī, būtu ASV un Lielbritānija.
"Eiropa ieroču un munīcijas ziņā būtu pilnīgi nesagatavota. Vācijā šajā ziņā pēdējā laikā ir viens skandāls pēc otra. Pasūta munīciju - nav! Vācieši ir pilnīgi nolaiduši savu militāro industriju," uzskata Lejiņš.
Tajā pašā laikā viņš tomēr atgādina, ka viss nav tikai slikti un Rietumi joprojām turpina apbruņot Ukrainu. Gada nogalē Vācija Ukrainai piegādāja četras “Iris-T SLM” pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas Vācijā ir pašas modernākās un tikko kā iznākušas no rūpnīcas. Tāpat ASV Ukrainai ir piegādājusi slaveno pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot.”
Lejiņš arī atgādina, ka "mēs, baltieši, Ukrainai piegādājām ieročus jau pirms Krievijas iebrukuma, tostarp "Stinger", kas arī nospēlēja savu lomu."
