Donbasā kopš pamiera režīma pasludināšanas 15.februārī gājuši bojā vairāk nekā 100 ukraiņu karavīri, paziņojis Ukrainas parlamenta spīkers Volodimirs Groismans.
Ja vara neprot vai negrib sabiedrību adekvāti informēt par draudiem valsts un tās iedzīvotāju drošībai, tad nav ko gaidīt sabiedrības konsolidēšanos cīņā par valsts aizsardzību.
18. martā Saeimas Pieprasījumu komisija sāka izskatīt jautājumu par civilās aizsardzības pasākumiem un valsts iedzīvotāju informēšanas mehānismu, gatavību krīzes situācijai. Saeimas komisija izvērtēja divus projektus par iedzīvotājiem domāto informāciju, kā rīkoties ārkārtas situācijās. Vienu projektu iesniedza Iekšlietu ministrija, otru Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Apdraudējuma gadījumā valsts iedzīvotājus nodrošinās ar higiēnas precēm, segām, apģērbu un sērkociņiem, paredz ceturtdien starpinstitūciju saskaņošanai nodotie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā.
Jūtot, ka Minskā noslēgtās vienošanās savā labā izmanto Austrumukrainas separātisti un Krievija, kas tos atbalsta, Ukrainas prezidents Petro Porošenko ķēries, šķiet, pie pēdējā salmiņa, mudinot uz Ukrainu nosūtīt starptautiskos miera spēkus, kas ne tikai nošķirtu karojošās puses, bet arī kontrolētu Ukrainas un Krievijas robežu
Portāls nra.lv ar Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) palīdzību apkopojis informāciju, kā jārīkojas iedzīvotājiem militāra iebrukuma vai katastrofas gadījumā,
Ukrainas prezidents Petro Porošenko trešdien apliecināja, ka gan viņš, gan arī valdība un parlaments ir gatavi karastāvokļa ieviešanai, ja tas būs nepieciešams.
Informācija par Krievijas agresiju un militāro konfliktu Ukrainā ir satraukusi visas Eiropas un arī Latvijas sabiedrību. Lai noskaidrotu, ko un kā darīt iebrukuma gadījumā un kas ir atbildīgs šādā situācijā, portāls nra.lv sazinājās ar attiecīgajām institūcijām.
Krievijas puse skaidri zināja, ka ir nosacījums ievērot Minskas vienošanos, un tā netiek ievērota. Mēs nevaram vienkārši skatīties un neko nedarīt - tur notiek tas kas tur notiek, tur faktiski notiek karš, šodien LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pauda Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Pētījumu kompānijas "SKDS" vadītājs Arnis Kaktiņš sociālajā tīklā Twitter publicējis ziņu ar fotogrāfiju, kurā redzams, cik gatavi latvieši ir aizsargāt savu tēvzemi, salīdzinājumā ar citām valstīm.
Mazpazīstamā un apšaubāmas reputācijas tīmekļa vietnē, kas sevi pozicionē kā "Eirāzijas Stratēģiskās izlūkošanas centra" (CESI) mājaslapu, piektdien publicēts "analītiķu ziņojums" par Latgalē it kā plānotu Krievijas "specoperāciju".
Somijas aviodispečeri Krievijas kara lidmašīnu dēļ, kas parādījušās virs Baltijas jūras, uz laiku izmainījuši civilo lidmašīnu lidojumu trajektorijas, svētdien vēsta raidorganizācija "Yle", atsaucoties uz Somijas Transporta drošības aģentūras paziņojumu.
Intervija ar neiroķirurgu Renāru Putniņu (Vienotība), Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru: par izpostīto veselības aprūpes sistēmu Ukrainā, par kara šausmām un to, ko mēs varam darīt Ukrainas labā.
Intervija ar neiroķirurgu Renāru Putniņu (Vienotība), Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru: par izpostīto veselības aprūpes sistēmu Ukrainā, par kara šausmām un to, ko mēs varam darīt Ukrainas labā.
„Ja nāvējošs vīruss pēkšņi uzrastos un inficētu vairākus tūkstošus iedzīvotāju, parastiem slimniekiem vairs nebūtu vietas slimnīcās, medicīnas resursi tiktu iztērēti neticami īsā laikā un mēs dabūtu daudz problēmu,” lekcijā, par izaicinājumiem medicīnai militāru konfliktu gadījumā, stāstā Latvijas ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.
Latvijas ārsti Ukrainā meklē ne tikai iespējas palīdzēt, bet arī mācīties no ukraiņiem, ko darīt kara situācijā: kā evakuēt un ārstēt ievainotos, cietušos.