Karš

Britu raidorganizācija BBC informē, ka Darajas pilsētu Sīrijā sasniedzis humānās palīdzības konvojs. Organizācija "Sarkanais krusts" norāda, ka pēdējo reizi šāda veida palīdzība uz Darajas pilsētu nogādāta 2012.gadā.

Krievijas atbalstīto kaujinieku pašpasludinātajā "Luhanskas tautas republikā" (LTR) izplatījušās runas par snaiperiem no Latvijas, kuri it kā apšaudot mierīgos iedzīvotājus, sociālajā vietnē "Facebook" vēsta grupas "Informatīvā pretošanās" koordinators un Ukrainas parlamenta deputāts Dmitro Timčuks.

Drošības policija (DP) šonedēļ nodevusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu personu saistībā ar prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārvalstīs, aģentūru LETA informēja DP.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs ieradies Parīzē, kur plāno runāt par konflikta atrisinājumu Sīrijā, vēsta "Associated Press".

ASV Valsts departaments ceturtdien paziņojis, ka ASV, Krievijai un Sīrijas armijai izdevies panākt vienošanos par uguns pārtraukšanu Alepo provincē Sīrijā.

ANO īpašais sūtnis Sīrijā Stefans de Mistura plāno tikties ar Krievijas Ārlietu ministru, lai apspriestu karadarbības pārtraukšanu Sīrijā, vēsta raidsabiedrība BBC.

Reāla kara nosacītība (tostarp ētiskā) padara informatīvo karu par pieņemamu reāla kara ieroci. Miera laikā, kad šī nosacītība (tostarp ētiskā) ir nedabiska, amorāla un nav nepieciešama, informatīvais karš jebkurā, gan savējo, gan oponentu, izpausmē nav uzvaras, bet sabiedrības pagrimuma instruments. Jo, kā teica viens, neatceros kurš, gudrinieks: informatīvais karš – tā ir zemkopības nozare, kas atsijā patieso, labo un mūžīgo. Informatīvā kara ierakumos ražoti produkti nav uzskatāmi ne par kvalitatīvu, profesionālu žurnālistiku, ne arī par kvalitatīvu politiku. Pat tad, ja tie nostrādāti ar glanci un gūst panākumus, tie jebkurā gadījumā nodrošina tikai Pirra, tikai Gebelsa uzvaras. Es uzskatu, ka miera laikā, ārpus tieša konflikta informatīvais karš uzskatāms par noziegumu pret cilvēci vai vismaz savas (!) valsts sabiedrību, lai kura valsts to piekoptu un lai ar pret kuru valsti tā teiktos šo karu vēršam.

Kā zināms, tad vakar Sīrijas armija atkarojusi džihādistu grupējumam "Islāma valsts" seno pilsētu Palmīru. Vairāki objekti šajā pilsētā iekļauti UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, tomēr karadarbības dēļ tie vairākkārt cietuši.

ANO bērnu lietu aģentūra UNICEF paziņojusi, ka pilsoņu karš Sīrijā skāris 80% šīs valsts bērnu, informē Associated Press.

Jauns ziņojums, kas publicēts laikā, kad aprit pieci gadi kopš Sīrijā sācies pilsoņu karš, liecina, ka šajā laikā vismaz 161 reizi uzbrukumos izmantoti ķīmiskie ieroči. Piemēram, 2015.gada beigās tika aprēķināts, ka ķīmisko ieroču uzbrukumu laikā pāris mēnešos gājuši bojā vismaz 1491 cilvēki. Kopā piecu gadu laikā šāda veida uzbrukumos ievainoti vairāk nekā 15 000 cilvēku.

Krievijas iebrukums Ukrainā un Krimas aneksija Eiropai savā veidā ir atnesusi karu, tādēļ NATO dara visu iespējamo, lai aizsargātu sabiedroto valstis un to cilvēkus no potenciālajiem agresoriem, intervijā aģentūrai LETA un aizsardzības portālam "Defence Matters" pauda Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Hans Lotārs Domroze.

Ziņu aģentūra REUTERS informē, ka atsaucoties uz avotiem Turcijas armijā zināms, ka tā šodien apšaudījusi kurdu kaujinieku pozīcijas Sīrijā.

Neoficiālā informācija liecina, ka Krievija nākusi klajā ar ierosinājumu 1.martā pasludināt pamieru Sīrijā, ziņo aģentūra AP. Tomēr ASV jau norādījusi, ka Krievija un Sīrija šādā veidā novilcinās laiku, lai nosacīti apspiestu Sīrijas nemiernieku grupas.

"Sarkanais krusts" paziņojis, ka karadarbības dēļ Sīrijas pilsētu Alepo bijuši spiesti pamest vismaz 50 000 civiliedzīvotāji, informē raidsabiedrība BBC.

Britu raidsabiedrības BBC radītajā filmā "Trešais pasaules karš: kara istabā" ("World War Three: Inside The War Room"), kurā tiek izspēlēta situācija par Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs, tiek dedzināts Latvijas karogs un situācija dzimtenē tiek atainota visai drūmās krāsās.

Ziņu aģentūra REUTERS informē, ka Ukrainas prezidents Petro Porošenko norādījis, ka pastāv lielāki atklāta kara draudi ar Krieviju nekā pirms gada.

Ukrainas austrumos sākusies prokrievisko kaujinieku masveida atlaišana un dezertēšana samazinātas samaksas dēļ, paziņojis Pretterorisma operācijas štāba preses centra vadītājs Aleksejs Mazepa.

Laikā, kad divpadsmitos vēl tumšs, bet divos jau tumšs, īsti iederas ziņas par islāmistiem, kas draud, ka visi mirs – sākšoties karš pret Rietumiem, izmantojot masu iznīcināšanas ieročus.

ASV gaisa spēki kopš uzlidojumu sākšanas džihādistu grupējumam "Islāma valsts" pirms 15 mēnešiem raidījuši vairāk nekā 20 000 raķešu un bumbu, kas novedis pie munīcijas krājumu izsīkšanas.

Paradoksāli – vai visas starptautiskās organizācijas, kuras līdz šim lielījušās, ka ir drošības garanti Eiropā un pārējā pasaulē, patlaban nevis meklē ceļus, kā pasaulei nomierināties, bet nodarbojas ar potenciālā kara sajūtu eskalāciju. Tālu neatpaliekot no teroristisko slaktiņu un lokālo militāro konfliktu pārbaidītā pūļa. Vesels lērums valstu vadītāju, sākot ar Medvedevu un beidzot ar Erdoganu, sākot ar Lukašenko un beidzot ar Olandu, no politiķiem pārvērtušies par pareģiem. Tā vietā, lai skaidri definētu potenciālā kara iespējamību, izvērsumu un savu valstu rīcību, tie līdz ar medijiem un publiku piedalās minēšanā un vairāksolīšanā – būs vai nebūs trešais pasaules karš.