Drošības policija (DP) šonedēļ nodevusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu personu saistībā ar prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārvalstīs, aģentūru LETA informēja DP.
DP šogad 25.janvārī sāka kriminālprocesu pret vienu personu par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā. Kriminālprocess sākts par iespējamu iesaistīšanos nelikumīgo kaujinieku grupējumā, kas cīnās pret Ukrainas varas iestādēm. 1.februārī šai personai tika piemērots aizdomās turētā statuss. Minētā persona tika aizturēta pēc atgriešanās Latvijā, un tiesa aizdomās turētajam ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu.
Šis ir pirmais gadījums, kad kāda persona ir atzīta par aizdomās turēto saistībā prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārvalstīs.
DP iepriekš paziņoja, ka vīrietis bruņotā konfliktā Austrumukrainā piedalījies aptuveni no 2014.gada vidus, taču nav iepriekš bijis DP redzeslokā.
1990.gadā dzimušā Daugavpils iedzīvotāja Artjoma Skripņika advokāte Imma Jansone aģentūrai LETA pastāstīja, ka saskaņā ar vīrieša sniegto informāciju viņš 2014.gadā uz tā saucamo Luganskas tautas republiku devies, cēlu un humānu mērķu vadīts, proti, viņš Austrumkrainā nodarbojies ar humānās palīdzības izdalīšanu vietējiem iedzīvotājiem. Apģērbs un citas sadzīvē nepieciešamās lietas tikušas savāktas Maskavā un pēc tam vestas uz Austrumukrainu. Tur viņš tika ievainots galvā. Viņš apgalvo, ka aktīvā karadarbībā nav piedalījies, turklāt vīrietim nav iepriekšējas militāras pieredzes, jo Latvijas armijā viņš kā nepilsonis nav dienējis.
Ievainojuma sekas esot acīmredzamas - vīrietim ir liela brūce galvaskausā, kā arī daļēji paralizēta ķermeņa kreisā puse. Grūtības sagādājot rakstīšana un pārvietošanās, pastāv arī strauji atmiņas traucējumi.
Vīrietis gan atceroties, ka pēc ievainojuma ievietots slimnīcā Luganskā un tur operēts. Vēlāk viņš devies uz Krieviju, kur Pleskavā mēģinājis Latvijas konsulātā nokārtot atgriešanos Latvijā, jo pazudusi nepilsoņa pase. Tad vīrietis ar auto nokļuvis līdz Latvijas robežai un mēģinājis to kājām šķērsot, līdz ticis aizturēts.
Jau ziņots, ka pagājušā gada 19.februārī stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs, finansēt šādus bruņotus konfliktus, kā arī vervēt, apmācīt un nosūtīt citas personas dalībai šādos bruņotos konfliktos.
Jau iepriekš DP prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā inkriminēja Austrumukrainas teroristu rindās karojošajam nacionālboļševikam Benesam Aijo, kā arī Vjačeslavam Visockim, Valentīnam Miļutinam, Grigorijam Kosņikovskim un Anatolijam Matjukovskim. Pērn novembrī DP sāka kriminālprocesu vēl pret diviem Latvijas pilsoņiem par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Ukrainā.
Visas personas tika izsludinātas meklēšanā. Personu par aizdomās turēto var atzīt tikai tad, ja viņa ir aizturēta.
Pagājušā gada sākumā izskanēja ziņas, ka Ukrainā krita Latvijas iedzīvotājs Radions Kušnirs, kura nāvi savās interesēs izmantoja daži Krievijas agresijas Ukrainā atbalstītāji Latvijā.
DP rīcībā esošā informācija rada aizdomas, ka dažu Latvijas iedzīvotāju ceļošanā uz Ukrainu svarīga loma bija prokrieviskajam aktīvistam Vladimiram Lindermanam, kurš, iespējams, aģitēja un motivēja sev lojālos līdzgaitniekus pievienoties nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem.
Saistībā ar Latvijas iedzīvotāju dalību Ukrainas konfliktā pagājušā gada janvārī kratīšana tika veikta biedrības "GVD Baltija" dibinātāja Staņislava Bukaina un divu citu šīs biedrības biedru dzīvesvietās.
Biedrība "GVD Baltija" izcēlās ar to, ka pērn Rīgas mikrorajonos sarīkoja pasākumus, kuru laikā tika vākti ziedojumi "humānās palīdzības sniegšanai Donbasam".