kārlis ulmanis

Pirms 90 gadiem, 1936. gada 4. augustā, Ministru kabinets pieņēma un Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis izsludināja likumu par Ķeguma spēkstacijas celtniecību. Tas apstiprināja starp Latvijas valdību un Zviedrijas uzņēmumiem 1. augustā noslēgto līgumu par hidroelektrostacijas izbūvi Daugavā pie Ķeguma. Šis lēmums iededza zaļo gaismu pirmās lielās hidroelektrostacijas izbūvei un 4. augusts kļuva par nozīmīgu datumu Latvijai, atverot pilnīgi jaunu lappusi valsts attīstībā. Tika ielikti pamati atjaunojamās enerģijas ražošanai – jaunas iespējas Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības labklājības attīstībai.

Stājoties Valsts prezidenta amatā un uzrunājot Saeimu, Egils Levits starp bijušajiem Latvijas prezidentiem nepieminēja Kārli Ulmani, jo viņš pildījis Valsts prezidenta pienākumus pretrunā ar Satversmi.

Šodien aprit 85 gadi, kopš Latvijā 1934.gada 15.maijā tika rīkots toreizējā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa un viņa līdzgaitnieku valsts apvērsums, atlaižot Saeimu un aizliedzot politisko partiju darbību, tādējādi demokrātiskā valstī tika ieviests autoritārs režīms.

Reklāmas eksperts Ēriks Stendzenieks dalījies pārdomās par valdošo amatpersonu vienaldzību.

Svētdien, 2.septembrī, no plkst.12:00 tiks rīkota svētku atcere Kārļa Ulmaņa dzimtajās mājās "Pikšas" Dobeles novada Bērzes pagastā.

Veltījums Kārļa Ulmaņa 140. dzimšanas dienai.

Pēc ilgiem meklējumiem par vietu Kārļa Ulmaņa piemineklim Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras attīstības fonda (RLBNKAF) darba grupa vienprātīgi atbalstījusi pieminekļa uzstādīšanu Valkā.

Šodien Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš turpina oficiālo vizīti Turkmenistānā, kur šodien viesosies Turkmenbaši pilsētā.

Latvijas Zemnieku savienība (LZS) šodien aicina ikvienu, kuram svarīga Latvijas vēsture un neatkarīgas valsts identitātes stiprināšana, godināt Latvijas pirmā Ministru prezidenta prezidenta Kārļa Ulmaņa piemiņu.

Gruzijas medijos publiskota ziņa par to, ka Latvijas pirmā brīvalsts laika pēdējais prezidents Kārlis Ulmanis, iespējams, apbedīts Gori kapos, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ātrās ēdināšanas uzņēmuma Hesburger restorāna būvniecības dēļ atļauts nocirst divus ozolus pie Sērenes ielas un laika gaitā tur paredzēts likvidēt arī citus bojātus kokus.

Pirmā Latvijas valsts Ministru prezidenta, astoņu valdību vadītāja, Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa 133. dzimšanas dienā – sestdien, 4. septembrī – viņa dzimtajās Dobeles novada Bērzes pagasta Pikšās atklāja 2,85 metrus garu pieminekli.

Brīdī, kad man piedāvāja piedalīties Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonda rīkotās ziedojumu akcijas veidošanā, lai vāktu līdzekļus Kārļa Ulmaņa piemineklim, kuru nolemts uzstādīt viņa nāves vietā bijušajā Krasnovodskas pilsētā, kas tagad pārdēvēta par Turkmenbašī un atrodas Turkmenistānā, ko agrāk pazinām kā Turkmēniju, nekādu lielo šaubu par to, ka tas jādara, nebija. Ne tāpēc, ka es būtu liels vadoņa fans vai tālab, ka man bērnībā kāds būtu potējis Kārļa Ulmaņa uzskatus kā vienīgos pareizos. Gluži otrādi, esmu nācis no dzimtas, kur Latvijas pirmās brīvvalsts prezidentu respektēja, bet ne īpaši godināja – jā, saimnieks bija, kārtība bija, bet, ar ko tas viss beidzās, mēs piedzīvojām. Godīgi sakot, arī bērnībā bēniņos lasītie Kārļa Ulmaņa runu krājumi un bildītes tajos stipri vien atgādināja to pašu, ko tolaik ik vakaru rādīja Centrālā televīzija – visur ar ovācijām un ziediem sagaidīto Leonīdu Iļjiču, kuru mājinieki labsirdīgi dēvēja par Ļoņku.

Edvarts Virza. Kārlis Ulmanis. Zvaigzne ABC

Bijušā Latvijas Ministru prezidenta un valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piemiņas zīmei Turkmenistānas pilsētā Turkmenbašī savākti 6000 lati un 2067 ASV dolāri.

Jau apmēram gadu Latvijas sabiedrībā ir paaugstināta interese par pagātnes jautājumiem, kuri ir saistīti ar mūsu tautas, kā arī atsevišķu personību rīcību sarežģītos vēsturiskos apstākļos.

Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonds uzsācis ziedojumu vākšanas kampaņu piemiņas zīmes uzstādīšanai Turkmenistānā bijušajam Latvijas Ministru prezidentam un Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.

Turkmenistānas pilsētā Turkmenbašī plānots uzstādīt piemiņas zīmi bijušajam Latvijas Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim.

Pēdējās divās dekādēs padomju laiku plosītās tautas dvēseles sekmīgi turpināja plosīt vēl rafinētāka un nežēlīgāka sistēma. Žēlīgāki kļuva tikai jaunajā pēcatmodas operācijā lietotie anestēzijas līdzekļi, kurus pieņemts apzīmēt ar vārdu “mediji”.

Katrai tautai ir savi mīti. Daži mīti, laikam ritot, mirst, bet citi pieņemas spēkā. Mītu rašanās ir saistīta ne tikai ar pagātnes notikumiem, bet arī ar tagadni. Ir gadījumi, kad kādi mīti tiek mākslīgi kultivēti, lai aiz teiksmainās senatnes tiek slēptas tagadnes problēmas.