Vai pēc dažiem gadiem mežaino kāpu vietā jūras piekrastē sliesies māju rindas? To varētu nozīmēt jauni Aizsargjoslu likuma grozījumi, kas ļautu būvēt ēkas piejūras ciemos – vietās, kur neskartā daba cilvēkiem līdz šim bijusi ļoti svarīga. Plašāk skaidro 360 Ziņas.
Ne pirmo reizi cilvēkos sašutumu izraisa motociklu izbraukātie meži un kāpas. Šoreiz sašutuma vētru izraisījusi motobraucēju sabojātās Ložmetējkalna kāpas.
Valsts aktīvu pārvaldītājs “Possessor” plāno virzīt privatizācijai trīsarpus hektārus priežu meža Jūrmalā pie pašas pludmales. Uz īpašuma atrodas trīs necilas būves, kuras šoruden iegādājies “Rietumu bankas” īpašnieka Leonīda Esterkina uzņēmums. Ceļu šīs meža zemes un arī citu privatizācijai pavēruši grozījumi Meža likumā, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.
Aprīlī Saeimas otrajā lasījumā tika atbalstīti Aizsargjoslu likuma grozījumi, kas paredz sašaurināt krasta kāpu aizsargjoslu ciemos, no likuma izslēdzot prasību aizsargjoslā iekļaut bioloģiski augstvērtīgas teritorijas - īpaši aizsargājamos biotopus, informē Vides Konsultatīvās padome.
Saeimā balsojušo deputātu vairākums ceturtdien, pretēji atbildīgajā komisijā iepriekš lemtajam, nolēma izslēgt no likuma normu, ka konkrētos gadījumos ciemos krasta kāpu aizsargjoslā obligāti jāiekļauj tajā īpaši aizsargājamie biotopi un jāņem vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru.
Lai kāpās trīskāršā liegumā iebūvētu brīnišķīgu namīpašumu, ir jāatrod pazīmes par tur esošu vai kādreiz bijušu būvi. Pat pamatu paliekas būtu pilnīgi pietiekamas, lai piemērotu izņēmuma punktu Aizsargjoslu likumā. Daži akmeņi. Bet te dabā bija saglabājies dēļu slietenis ar šīferu jumtu, ķieģeļu būcenis un vēl aprūsējis metāla skatu tornis.
Pastāv uzskats, ka Baltijas jūras kāpās un jo īpaši aizsargājamās dabas teritorijās būvēties nedrīkst. Taču tas tikai daļēji atbilst patiesībai, jo nedrīkst sabiedrības vairākums, bet ietekmīgi bagātnieki drīkst. Baltijas jūras piekrastes joslā, lībiešu kultūrvēsturiskajā teritorijā Līvu krasts, dabas liegumā Ovīši ir uzcelts brīnišķīgs triju māju komplekss ar skatu torni – vieta kā radīta vienam pensionētam miljonāram – vecumdienu sagaidīšanai.
Zaļās partijas biedrs, veloaktīvists un Velokurjeru dienesta vadītājs Oļegs Stoļarovs joprojām ir mājās un ārstējas pēc 1. martā Klapkalnciemā piedzīvotā uzbrukuma, kad viņu piekāva kāda 10 gadus veca zēna tēvs par to, ka Oļegs gribēja puiku nostrostēt par kāpu izbraukāšanu ar motociklu, vēsta "jauns.lv".
Bez Tabu redakcijā vērsies dabas draugs no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP), kurš gan lūdza neatklāt viņa vārdu, jo izbraukātie meži nav DAP uzraudzībā (viens ir privāts mežs, otrs – “Latvijas Valsts mežiem” piederošs).
Atklājas jaunas detaļas par konfliktu Kurzemē, kur 10 gadus veca mortociklista, kurš izbraukāja kāpas, tēvs uzbruka veloaktīvistam. Kautiņu redzējuši arī abu vīriešu bērni, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Jūrmalnieks un bedrības "Homo ecos" pārstāvis Arturs Jansons sociālajā vietnē "Facebook" publicējis ierakstu, kurā aicina nūjotājus kūrorta rehabilitācijas centra "Jaunķemeri" apkārtnē neizbradāt kāpas.
Kāda liepājniece pamanījusi, ka kāpu zonā pie fortiem Liepājā vairāki jaunieši izrakuši lielu bedri un kokos uzbūvējuši štābiņu, raksta portāls "liepājniekiem.lv." Dāma neslēpj sašutumu par, viņasprāt, dabai nodarītajiem postījumiem.
Kaut arī pēc svētkiem dzirdētas vairākas sūdzības no Liepājas pusē dzīvojošajiem ļaudīm, ka NBA basketbolists, latviešu superzvaigzne Kristaps Porziņģis vasaras saulgriežos savu «čomu» kompānijā ar kvadricikliem izbraukājuši dabas lieguma zonu pie Jūrmalciema, Liepājas varasiestādes nav saņēmušas nevienu iesniegumu par šāda veida pārkāpumiem.
Rucavas novada dome vērsusies pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), rosinot atmežot teritoriju 3000 kvadrātmetru platībā krasta kāpu aizsargjoslā, lai nodrošinātu jaunas pazemes kabeļa līnijas izbūvi.
Lai veicinātu piejūras kāpu vērtību saglabāšanos, viens no priekšnosacījumiem ir izglītots piekrastes apmeklētājs, uzskata projekta "Ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu novērtējuma pieejas pielietojums dabas daudzveidības aizsardzībā un pārvaldībā" autori.