Saeimā balsojušo deputātu vairākums ceturtdien, pretēji atbildīgajā komisijā iepriekš lemtajam, nolēma izslēgt no likuma normu, ka konkrētos gadījumos ciemos krasta kāpu aizsargjoslā obligāti jāiekļauj tajā īpaši aizsargājamie biotopi un jāņem vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru.
Priekšlikums par šo normu izslēgšanu nosacīti neierasti tika atbalstīts ar tikai 35 deputātu balsīm, bet "pret" balsotāju skaits bija mazāks. Rosinājumu bija virzījusi deputāte Ilze Indriksone (NA).
Pašlaik likumā par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedalījumu ir minēta krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot konkrētus gadījumus.
Kā viens no izņēmumiem pašlaik likumā noteikti gadījumi, ja ciemu robežas ir apstiprinātas šī likuma specifiskā normā paredzētajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus un ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru.
Tagad Saeima atbalstījusi šo vārdu "obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus un ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru" izslēgšanu no likuma.
Saeimas atbalstītās izmaiņas kritizē Saeimas Vides un klimata apakškomisijā priekšsēdētāja Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), kur uzsver, ka situācijā, kad liela daļa piekrastes un kāpu biotopu jau tā ir nelabvēlīgā aizsardzības stāvoklī, nupat Saeimā atbalstītās izmaiņas Aizsargjoslu likumā to tikai pasliktinās.
"Kopā ar kolēģiem turpināsim darbu, lai to izlabotu. Mums visiem jāpauž skaidra pozīcija šajā jautājumā," pauž Rukšāne-Ščipčinska. Darbs pie likumprojekta turpināsies vēl trešajā, galīgajā, lasījumā, kurā vēl būs nepieciešams Saeimas balsojums.
Kā ziņot, pirms mēneša Vides apakškomisijā Indriksone norādīja, ka 2020.gadā dažādās intereses sadūrušās saistībā ar to, ka biotopu kartēšana ir neprognozējama un to robežas nosacīti bieži mainās. Biotopu kartēšanas radīto izmaiņu dēļ veidojas situācija, kad pašvaldības iepriekš atbalstītais plānojums vairs neatbilst likuma nosacījumiem, izrietēja no politiķes paustā.
Indriksone norādīja, ka šajā jautājumā svarīgi ir ņemt vērā vietējo iedzīvotāju intereses, lai dabas aizsardzības intereses sabalansētu ar iedzīvotāju iespējām. Deputāte skaidroja, ka daudzi biotopi izzustu bez iedzīvotāju iesaistes.
Parlamentāriete apakškomisijā pauda, ka tuvākajā laikā biotopu kartēšanas darbam būtu jānoslēdzas, taču neskaidrību rada tas, ka kartētie biotopi ik pēc dažiem mēnešiem mainās. No politiķes paustā izrietēja, ka ir situācijas, kad ierobežojumi ir noteikti, taču biotops jau ir mainījis vietu.
Līdzīgi norādīja deputāts Uldis Budriķis (JKP), kurš kā praktisku piemēru minēja, ka cilvēkam, kurš māju nopircis pirms pieciem gadiem, tagad izmaiņas ieviesusi biotopu kartēšana. No politiķa paustā izrietēja, ka šai kartēšanai nevar fiziski izsekot un īpašnieks nevar iegūt būvatļauju nepieciešamo izmaiņu veikšanai, kas radot lielu netaisnību.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārā sekretāre Dace Bluķe (AP) pateicās deputātiem, kuri rosinājuši diskusiju, kas interesē piekrastes iedzīvotājus. Bluķe norādīja, ka sākotnēji aizsargjosla bija ne mazāk kā 300 metru plata, savukārt vēlāk jau ticis pieņemts kompromisa variants attiecībā uz pilsētām un ciemiem, to samazinot līdz 150 metriem.
Bluķe norādīja, ka lielākā daļa piekrastes un kāpu biotopu aizsardzība ir nelabvēlīgā stāvoklī, tādējādi skaidrojot, kāpēc VARAM neskatās labvēlīgi uz Budriķa un Indriksones priekšlikumiem likuma izmaiņām. VARAM pārstāve Daiga Vilkaste pauda, ka jau iepriekš ir panākts ļoti liels kompromiss ar 150 metru noteikšanu un īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanu aizsargjoslā. Vilkaste sniedza sīkāku redzējumu, kāpēc ministrija nevar piekrist biotopu, kā viņa to nodēvēja, "svītrošanai".
Savukārt Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Aldis Pinkens pauda, ka Budriķis un Indriksone ļoti labi ir aprakstījuši situāciju. Viņš demonstrēja kartes, kurās esot redzams, kā nosacīti īsos laika posmos ir notikušas izmaiņas ar biotopu atrašanās vietām. Pinkens vērsa uzmanību, ka pēc dažiem mēnešiem kartē parādās vēl daži biotopi un pēc kāda laika viens biotops jau ir pazudis. Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs norādīja, ka šāda situācija liedz izmantot nekustamo īpašumu.
Vilkaste savā atbildē skaidroja, ka ir jāņem vērā jaunākā pieejamā informācija par biotopu atrašanās vietu. Līdzīgi Latvijas Dabas fonda pārstāve Lelde Eņģele akcentēja, ka nav pamata atcelt prasību, kas likumā ir spēkā no 2003.gada. Viņa norādīja, ka pašreizējā kārtība esošajiem iedzīvotājiem netraucējot un runa esot par neapbūvētu vietu aizsardzību.
Savukārt Indriksone vaicāja, kad aizsargājamo biotopu karte kļūs stabila un kā ir paredzēts biotopus fiksēt ar normatīvajiem aktiem. VARAM pārstāve Vilkaste atbildēja, ka ir jāņem vērā kartēšanas datu bāzē "Ozols" esošā informācija, reizē pašvaldība vienmēr var piesaistīt savus ekspertus, kas gan pašvaldībām prasītu finanšu izdevumus. Datu bāzes izmantošanu regulē Ministru kabineta noteikumi un tās saturs līdzīgi kā citām datu bāzēm netiks papildu apstiprināts vēl ar citiem normatīvajiem aktiem. Tas ir tikai normāli, ka datu bāzes saturs mainās, pauda VARAM pārstāve.
Pēc apakškomisijas deputātu viedokļu aptaujas tās priekšsēdētāja Rukšāne-Ščipčinska pirms mēneša notikušajā apakškomisijas sēde secināja, ka vairākums deputātu neatbalsta Budriķa un Indriksones priekšlikumus.
Zemes īpašniece Aiga Ūdre gan vaicāja, ko darīt iedzīvotājiem un īpašniekiem, ja valsts pašlaik "faktiski atņem tiesības rīkoties ar savu īpašumu, neparedzot nekādas kompensācijas". Viņa uzsvēra, ka ierobežojumi skarot arī vēsturiskos īpašumus. Sabiedrības intereses ir saprotamas, reizē pašreizējā situācijā valsts īpašniekiem esot atņēmusi iespējas, taču saglabājusi visus pienākumus - nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu, nepieciešamību pļaut un un citādāk kopt zemi, uzsvēra zemes īpašniece.
Ūdre prasīja, no kurienes vecāka gada gājuma cilvēkiem ņemt līdzekļus izdevumu segšanai. No viņas paustā izrietēja vaicājums, vai šī situācija nav pielīdzināma negatīvi vērtējamai vietējo iedzīvotāju rezervātu veidošanai, kādi vēsturē ir bijuši kādā citā pasaules valstī.
Rukšāne-Ščipčinska iepriekš apakškomisijas sēdē cita starpā aicināja par risinājuma rašanu situācijai Kolkas pagastā mēģināt runāt Dundagas novada līmenī.
