Aprīlī Saeimas otrajā lasījumā tika atbalstīti Aizsargjoslu likuma grozījumi, kas paredz sašaurināt krasta kāpu aizsargjoslu ciemos, no likuma izslēdzot prasību aizsargjoslā iekļaut bioloģiski augstvērtīgas teritorijas - īpaši aizsargājamos biotopus, informē Vides Konsultatīvās padome.
Pēc būvniecības atteikuma kāpu zonā, priekšlikumus grozījumiem iesniedza atsevišķi deputāti bez plašākas diskusijas. Vides konsultatīvā padome vēlas vērst sabiedrības uzmanību likuma grozījumu mērķim - "legalizēt" nekvalitatīvi izstrādātu pašvaldības teritorijas plānojumu un iegūt jaunas apbūves platības jūras piekrastē uz dabas vērtību rēķina, kas saskaņā ar Latvijas ziņojumu Eiropas Komisijai piekrastē ir jau nelabvēlīgā aizsardzības stāvoklī.
Diskusiju par krasta kāpu aizsargjolas samazināšanu aktualizējusi situācija Dundagas novada Kolkas pagastā, kur valsts vides institūcijas pamatoti nesaskaņo būvniecību krasta kāpu aizsargjoslai piegulošos zemesgabalos.
Atteikums pamatots ar to, ka krasta kāpu aizsargjoslu nosaka likums un tajā jāiekļauj īpaši aizsargājamie biotopi, bet pašvaldības teritorijas plānojumā krasta kāpu aizsargjosla nav attēlota atbilstoši likumā noteiktajam.
Saeimas deputātu iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Aizsargjoslu likuma 6. pantā izskatīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Vides un klimata apakškomisijas sēdēs, kurās vairākums deputātu neatbalstīja iesniegtos priekšlikumus un tika pieņemts lēmums aicināt valdību veikt plašāku piekrastes aizsargjoslas izvērtējumu. Diemžēl, pretēji komisijas lēmumam, Saeimas 8.aprīļa plenārsēdē pietika tikai ar 35 deputātu balsīm, lai atbalstītu grozījumus likumā, kurus neatbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Vides Konsultīvā padome atzīmē, ka portālā https://manas.tiesas.lv nolēmumu sadaļā var atrast anonimizētu spriedumu Nr. A420273420 par būvniecību zemesgabalā, kas nav iekļauts krasta kāpu aizsargjoslā.
Pirmās instances tiesa ir noraidījusi pieteikumu izdot būvniecībai labvēlīgu administratīvo aktu, cita starpā secinot, ka "ja apbūve nekad konkrētajā vietā nav bijusi, tad ir pamats dot priekšroku sabiedrības interesēm saglabāt kāpu aizsargjoslu neskartu". Spriedums ir pārsūdzēts, nav stājies spēkā, bet Saeimā par šo tūliņ tiek ierosināti līdz šim nediskutēti grozījumi Aizsargjoslu likumā.
Padome uzsvēr, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesa jau 2015.gada 2.marta lēmumā lietā Nr. 2014-16-01, atsaucoties uz Saeimas atbildes rakstā uzsvērto, ir atzinusi, ka "Aizsargjoslu likuma 36. panta pašreizējā redakcija izstrādāta sarežģītu kompromisu rezultātā, ar vairākiem grozījumiem cenšoties panākt pēc iespējas taisnīgāku un pareizāku līdzsvaru starp atsevišķu personu tiesībām rīkoties ar tām piederošo īpašumu, no vienas puses, un sabiedrības un jebkuras personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, saglabājot un aizsargājot piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu, no otras puses". Šis līdzsvars, kas panākts ilgā un sarežģītā diskusiju ceļā, strādā tikai pie apstākļiem, ja arī pati krasta kāpu aizsargjosla ir tāda, kādu to līdz šim noteica Aizsargjoslu likuma 6. pants. Šobrīd ar otrajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem pastāv ļoti augsts risks šo līdzsvaru sagraut, turklāt - bez publiskas diskusijas, vispusīgas ietekmju un seku vērtēšanas un atbildības. Vides konsultatīvā padome aicina Saeimas deputātus Aizsargjoslu likuma grozījumu 3. lasījumā atgriezties pie esošās likuma redakcijas, kas arī ciemos paredz īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanu krasta kāpu aizsargjoslā.
Vides konsultatīvā padome atkārtoti norāda, ka saskaņā ar Latvijas valsts 2019.gada ziņojumu Eiropas Komisijai visi piekrastes biotopi Latvijā ir nelabvēlīgā aizsardzības stāvoklī un ierosinātie likuma grozījumi to pasliktinās vēl vairāk. Bioloģiski augstavērtīgās teritorijas kalpo arī jūras piekrastes pašvaldību tūrisma attīstībai un plašākai sabiedrībai rekreatīvā potenciāla izmantošanas iespējām, baudot piekrastes dabas vērtības.
