JKP

Jaunā konservatīvā partija (JKP) kopš sākta gala ir pozicionējusies kā viskvēlākā cīnītāja pret korupciju, par demokrātiju, tiesiskumu un visādām tādām vērtībām. Bēda tikai, ka savā praktiskā darba ikdienā partija šīm vērtībām spļauj virsū.

“Pasaules prestižā sporta veidi, kas dominē, nedaudz atšķiras no Latvijā iecienītiem sporta veidiem. Piemēram, ziemas sporta veidiem kā bobslejs un kamaniņas. Latvijas iedzīvotāji tomēr tiem seko līdzi, bet pasaules reitingā tie noteikti nebūs populārākie. Vai atkal tas pats futbols. Droši vien ļoti daudzi teiks, ka viņi seko, bet manis pēc šāds sporta veids... Nevaru teikt, ka varētu nebūt, bet uzskatu, ka tas nav manā redzes lokā svarīgs,” stāstot intervijā “Latvijas televīzijai” par sevis vadītās sporta nozares darba grupas diskusijām par prioritāro sporta veidu noteikšanas kritērijiem, izteicās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir lūgts vērtēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) reklāmas kampaņas vadītājas Hildegardes Graumanes nodarbināšanu Tieslietu ministrijā, kuru vada JKP līderis Jānis Bordāns, raksta laikraksts "Diena".

Mana vecmāmiņa mēdza teikt: „Kod suņam nav, kū dareit, jis laiza ūlys.” (Kad sunim nav, ko darīt, viņš laiza olas – latgaliski). Žēl, vecmāmiņa jau sen Viņsaulē, nez, ko viņa teiktu, vērojot Rīgas domes deputāta kandidātus un viņu politpulciņos sakņotos atbalstītājus, kuri... hmmm... kasa paduses, vienvārdsakot, laiž muļķi, izlikdami apskatei ļoti gudras sejas. Bet citādi tiešām nevar. Un varbūt nemaz nelaiž muļķi, jo patiesībā viņi visi ir acīmredzami gudri.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi pauduši vēlmi par Covid-19 ekonomikas atveseļošanas fonda līdzekļiem būvēt jaunu basketbola halli Rīgā, liecina informācija Latvijas Basketbola savienības (LBS) mājaslapā.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) pirms 13. Saeimas vēlēšanām nāca klajā ar pievilcīgu solījumu programmu par 3x500, par visvisādiem labiem darbiem, ko politiķi, ja tiks ievēlēti, atspērušies veiks.

Jaunās konservatīvās partijas pirmais mēģinājums uzdāvināt miljonu eiro plus ikgadējas subsīdijas privātai mācību iestādei ‒ Žila Verna Rīgas franču skolai ‒ cietis neveiksmi. Valdība nolēmusi rīkot konkursu. Taču fakts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojums “Par Eiropas skolas izglītības programmas īstenošanu” ir noslepenots, liek domāt, ka konkurss būs tikai tāda formalitāte un naudu tāpat dabūs JKP favorītskola.

Valdībā iezīmējušās domstarpības. Kā parasti, par naudu. Naudu vajag vienmēr. Jo vairāk, jo labāk. Jautājums vienīgi – kur to ņemt? Par to arī strīds.

Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) uzstājot uz neapliekamā minimuma celšanu līdz 500 eiro no 2021.gada, piecas koalīcijas partijas uz nenoteiktu laiku ir pārtraukušas sarunas par plānotajām izmaiņām nodokļos, liecina rīcībā esošā informācija.

Ejot pa Rīgas ielām, ļaudis būs pamanījuši, ka sabiedriskā transporta pieturās reklāmstendos viņus sagaida jaunas, pievilcīgas sievietes attēls, kas ir Linda Ozola, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Rīgas mēra amata kandidāte.

Valdošās koalīcijas politiķiem tādi jēdzieni kā „atklātība”, „caurspīdīgums”, „demokrātija” un „tiesiskums” ir derīgi tikai tad, kad tie jālieto kādās priekšvēlēšanu reklāmās, arī uzstājoties televizorā. Tiklīdz uzmanīgāk paraugāmies uz šo kungu un dāmu praktisko darbību, paveras skaudra kontrasta aina. Darbi ir tieši pretēji tiem principiem un vērtībām, kas tiek lozungotas.

Koalīcija piebremzējusi Jaunās konservatīvās partijas mēģinājumu bez kāda konkursa uzdāvināt no valsts budžeta vienu miljonu eiro Žila Verna Rīgas franču skolai – privātai mācību iestādei, kurā mācās ārzemju diplomātu, Jūrmalas jaunbagātnieku, pašmāju politiķu un ierēdņu bērni. Tā kā mācību maksa skolā svārstās ap 5000 eiro gadā, vismaz dekoratīvs konkurss šādas dāvanas pasniegšanai būs jāorganizē.

Mainot Rīgas mēra amata kandidātu, Jaunā konservatīvā partija ārkārtas vēlēšanu saraksta pirmo numuru arī šoreiz uzticējusi cilvēkam, kas Rīgas domi pirms nepilniem diviem gadiem pameta par labu šī Saeimas sasaukuma deputāta amatam – Lindai Ozolai. Sievietes parādīšanās saraksta galvgalī ieviesusi arī dažas būtiskas izmaiņas, kas atspoguļo viņas pieredzi Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) par savu jauno saraksta līderi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās izraudzījusies Saeimas deputāti Lindu Ozolu.

Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) nupat ir izdevies izstumt cauri valdībai uz Saeimu grozījumu projektu Augstskolu likumā, kuri, ja tos pieņems, faktiski likvidēs Latvijas augstāko mācību iestāžu autonomiju.

No Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas lēmis izstāties tās deputāts Andris Kazinovskis.

Valsts akciju sabiedrībā “Tiesu namu aģentūra” par padomnieku konsultantu paklusām iekārtots kādreizējais “Valsts nekustamo īpašumu” valdes priekšsēdētājs, bijušais Tautas partijas biedrs un dāsns ziedotājs Māris Kaijaks. Tiesa, tagad viņš jau pāris gadus regulāri ziedo citam politiskam dieveklim – Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP). Upuri nav bijuši veltīgi. Tie nesuši augļus. Pateicoties tieslietu ministram Jānim Bordānam, kura vadītā ministrija ir “Tiesu namu aģentūras” kapitāldaļu turētāja, viņš ticis pie jauna amata.

„Tik ilgus gadus strādājot presē, vajadzētu tomēr atsvabināties no vientiesības,” ironiski piebilda kāds draugs, raksturodams manu sašutumu par formālo atbildi, ko saņēmu no Ministru kabineta (MK) preses sekretāra. Iespējams, mana šūmēšanās būtu ar zemāku temperatūru, ja vien savā vēstulē, ko nosūtīju MK – ar lūgumu uzzināt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) viedokli, es nebūtu pierakstījusi vienu teikumu: „Lūdzu atbildēt uz visiem jautājumiem konkrēti, nevis birokrātiskā un nekonkrētā valodā.” Tiešām – vientiese.

Laikā, kad Saeima cenšas pabeigt vērienīgo, pretrunīgo un pašvaldību vairuma neatbalstīto administratīvi teritoriālo likumu, valdība saka jāvārdu nākamajai līdzīgi buldozerējamai reformai. Tā pieticīgi tiek dēvēta par augstskolu pārvaldības reformu, bet zem deķa mudž varas centralizācija un politizācija, visu augstskolu reforma ar vairāku augstskolu iespējamu degradēšanu vai pat sagraušanu.

Uzturot spriedzi konfliktā ar Jauno konservatīvo partiju, KPV LV nolēmusi nepieļaut Jura Juraša dalību jaunā ģenerālprokurora izraudzīšanās procesā. Taču šajā cīņā koalīcijas partneru atbalstu viņiem nesagaidīt. Arī tādēļ, ka J. Jurašs šajā Saeimas sasaukumā nav vienīgais, kuram netika liegts amats, neraugoties uz to, ka pār viņu guļas aizdomu ēna par kriminālu nodarījumu.