Valsts akciju sabiedrībā “Tiesu namu aģentūra” par padomnieku konsultantu paklusām iekārtots kādreizējais “Valsts nekustamo īpašumu” valdes priekšsēdētājs, bijušais Tautas partijas biedrs un dāsns ziedotājs Māris Kaijaks. Tiesa, tagad viņš jau pāris gadus regulāri ziedo citam politiskam dieveklim – Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP). Upuri nav bijuši veltīgi. Tie nesuši augļus. Pateicoties tieslietu ministram Jānim Bordānam, kura vadītā ministrija ir “Tiesu namu aģentūras” kapitāldaļu turētāja, viņš ticis pie jauna amata.
Jāatzīst, alga šajā amatā nav diez cik liela šāda līmeņa figūrām, un nez vai tās dēļ (1414 eiro mēnesī) Kaijaks veiktu regulārus ziedojumus kādai partijai. Pašu Kaijaku es pazīstu jau ļoti sen, jo viņš ir mans kādreizējais klases biedrs, un, lai gan kopš skolas laikiem daudz, daudz ūdeņu ir aiztecējis, esam laiku pa laikam tikušies gan dažādos klases un skolas salidojumos, gan partiju kongresos un citos pasākumos. Par pašu Māri nevaru teikt nevienu sliktu vārdu. Vienmēr viņš ir bijis draudzīgs, pieklājīgs, atsaucīgs. Lai arī no klases biedriem viņš bijis starp tiem, kuri sasnieguši visaugstākos sociālos panākumus, viņš nekad nav demonstrējis augstprātību vai uzpūtību. Skolas laika vārdiem runājot, foršs čalis.
Kā jau uz panākumiem tendēts cilvēks, viņš vienmēr ir bijis ļoti mērķtiecīgs savas karjeras veidošanā. Labi socializēts, ar rūpīgi veidotu draugu un paziņu tīklu. Taču šoreiz negribu runāt par viņu, jo viņam pašam man nav ko pārmest. Ar šo konkrēto piemēru tikai gribu ilustrēt mūsu politisko struktūru sociālo uzbūvi.
Politiskā retorika kā strauta burbuļi
Cilvēkiem gribas ticēt politiķu teiktajiem labajiem vārdiem. Viņi ar kāru ausi klausās politiķos, kuru vārdi sakrīt ar viņu pašu pārliecību, un šiem politiķiem tic. Man ir labi pazīstams arī kāds cits JKP biedrs, kurš ir dedzīgs šīs partijas atbalstītājs un gatavs līdz apnikumam strīdēties ar katru, kurš atļaujas izteikt kaut vienu sliktu vārdu par JKP. Tomēr, par spīti dedzībai un neviltotajai ticībai, viņam nekādi amati JKP struktūrās nespīd. Kāpēc, nedaudz vēlāk.
Tajā pašā laikā esmu pilnīgi pārliecināts, ka Kaijakam (kuru pazīstu vairāk nekā 40 gadus) ir dziļi vienaldzīga JKP līderu retorika un viņš netic nevienam viņu vārdam. Pareizāk sakot, nevis netic, bet gan šos vārdus uztver kā politiķiem obligāti norunājamu tekstu, kuram nav nekādas saistības ar reālo dzīvi. Šie vārdi tiek uztverti kā strauta ūdens čalas. Līdzīgi kā svinīgais deputāta solījums, kuru viņi nolasa, pirms tiek apstiprināts mandāts. Šo svinīgo solījumu, kā liecina ilggadējā politiskā prakse, paši politiķi īsti nopietni neuztver.
Ticība un karjera nav savienojama
Ko ar to visu gribu teikt? Politiķu retorika ir domāta vieniem, bet darbi pavisam citiem. Kaijaks JKP retoriku neuztver nopietni, un viņš partijai ir vajadzīgs, par spīti oranžajai pagātnei. Tagad viņa darba pienākumos būs rūpes par Liepājas cietuma kompleksa būvprojektēšanas un būvniecības gaitu. Pārtulkojot šos vārdus no birokrātu valodas parastajā, tas nozīmē, ka viņa uzdevums būs organizēt šī gandrīz 200 miljonus eiro vērtā būvobjekta iepirkumu procedūras. Praksē tas nozīmē šīs procedūras noorganizēt tā, lai atsevišķi iepirkumi tiek vajadzīgajiem pretendentiem. Bagātīgā Tautas partijas pieredze ļauj domāt, ka Bordāns un JKP nebūs kļūdījušies, šim amatam izraugoties Kaijaku.
Savukārt otrs man pazīstamais JKP biedrs, kurš svēti tic JKP līderu kvēlajām runām un vispārējai sazvērestībai pret vienīgajiem “godīgajiem”, ne uz kādu amatu vai izvirzīšanos nevar pat cerēt, jo viņš tic šai uzburtajai realitātei un var to sajaukt ar patieso realitāti. Tādi cilvēki partijām nav vajadzīgi amatos, kuros tiek lemts par “nopietnām” lietām. Vienīgā šādu īstenticīgo partijas biedru funkcija partijas vadības acīs ir nekritiski ticēt vadoņu retorikai un priekšvēlēšanu laikā iznēsāt partijas bukletus pa mājām un dzīvokļiem.
Zagt ar skanīgu vārdu mutē
Tā arī ir visa mūsu politiskās sistēmas būtība. Tie, kas politiķu muldēšanai tic, iznēsā priekšvēlēšanu lapiņas, bet tie, kas šo retoriku uztver kā lietus lāšu sišanos pret palodzi, virzās augšup pa karjeras kāpnēm.
Patiesības labad jāatzīst, ka tā tas notiek ne tikai pie mums, bet gan visur pasaulē. Tāpēc aicinu cilvēkus mazāk ticēt politiķu vārdiem, bet vairāk uzmanības pievērst darbiem. Tā kā darbi bieži vien ir dziļi noslēpti un priekšplānā neizvirzās, tad īpaša vērība jāpievērš retorikas dedzībai. Vienmēr jāatceras slavenais Saltikova-Ščedrina teiciens: “Ja sākuši runāt par patriotismu, tad skaidrs - kāds kaut ko grib nozagt!” Tikai patriotisma vietā var būt jebkurš cits modē nākušais vārds. Piemēram, godīgums.
Tukuma pašvaldības izmaksātie pusotra miljona eiro bijušajam “Vienotības” ģenerālsekretāram Artim Kamparam par ēkas īri, kurā izvietota Tukuma bibliotēka, ir tikai viens mazs, bet uzskatāms piemērs, ko ar vārdu “godīgums” saprata iepriekšējie šī vārda nelietīgie valkātāji. Jo vairāk šis un citi piemēri būs tautas atmiņā, jo grūtāk būs šiem politiskajiem apvārdotājiem tautu muļķot.