JKP

Par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts tieslietu ministrs Jānis Bordāns, pavēstīja partijā.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) norāda uz Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova "reputācijas problēmām un kvalitātes riskiem", piedāvājot darbam viņa vietā JKP pārstāvi, Saeimas deputātu Gati Eglīti, izriet no tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) šodien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes žurnālistiem sacītā.

Laikā, kad Latvija un citas Eiropas Savienības dalībvalstis cīnās ar nepietiekamā daudzumā piegādātajām Covid-19 vakcīnām, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par Krievijas izstrādātās vakcīnas “Sputnik V” ielaišanu ES tirgū. Tā gan nav pat pieteikta reģistrācijai ES, taču jautājumā, vai Eiropai vajadzētu izmantot austrumu kaimiņa, pret kuru vērstas ekonomiskās sankcijas Krimas okupācijas dēļ, produktu, politiskas vienprātības nav.

29. janvārī Tieslietu padomes sēdē tika izskatīts jautājums par tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija, JKP) izteikumiem pēc Vidzemes rajona tiesas Limbažos sprieduma par Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska lietu.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas deputāti Krišjānis Feldmans un Juri Jurašs vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lūdzot vērtēt vakcīnu pret Covid-19 pasūtījumu un iepirkumu.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) "faktiski neapšauba" Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (AP) pozīciju jautājumā par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisijas pieprasījumu, atzina JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) atkārtoti piedāvās koalīcijai vienoties par vienu kandidātu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam, pauda JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans.

Jaunās konservatīvās partijas centieni sabotēt valsts aizsardzības mācības ieviešanu Latvijas skolu saturā ir cietuši neveiksmi. Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumu “Par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi”, kas ļaus arī turpmāk valsts aizsardzībā saglabāt brīvprātības principu, atliekot nepieciešamību ieviest obligāto militāro dienestu.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) rosinājums par ministru algu necelšanu apdraud vienoto atalgojuma sistēmu, uzskata "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Viļoties nākamā gada valsts budžeta izskatīšanas procesā, Jaunā konservatīvā partija (JKP) apspriedei koalīcijā rosina nākamajā gadā tomēr nepaaugstināt algas ne Ministru prezidentam, ne arī ministriem.

Tagad tas ir jau piemirsies, bet 6. Saeimas laikā tika pieņemts “puspagrabu” likums, ar kuru tika aizliegts ierīkot spēļu zāles un kazino pagrabos un puspagrabos. Šis likums bija klaji rakstīts viena spēļu biznesa grupējuma interesēs, lai palīdzētu tam piesmacēt konkurējošu firmu, kurai pagrabos bija spēļu zāles.

„Ai, nu nesatraucieties par niekiem. Lai viņš iet! Turpiniet traukties uz saviem nospraustajiem mērķiem – divvalodību, geju laulībām, Rīgas budžeta naudas apgūšanu un Rīgas ielu sačakarēšanu,” tviterlentē raksta Kārlis, sevi nodēvējot par latviešu buržuju un būmeri. Ironiskā replika attiecas uz Rīgas domnieku Māri Mičerevski, kurš ceturtdien paziņoja par izstāšanos no partijas „Latvijas attīstībai”, jo nespēja samierināties ar partijas šaurpolitiskajām intrigām. Uzslava Mārim. Bet atparisti paliek uzticīgi saviem principiem: visos varas līmeņos turpina lienošās divvalodības un citu perversiju ievilkšanu.

„Šodien saku lielu paldies visiem „Attīstībai/Par!” un KPV deputātiem, kas nobalsoja pret aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijai krievu valodā. Uz kopējā fona šis solis ir īpaši drosmīgs, un Latvijas krievvalodīgie to novērtē! Paldies par cilvēcīgumu un veselo saprātu!” – tviterlentē gavilē Vjačeslavs Dombrovskis („Saskaņa”) pēc Saeimas balsojuma par priekšvēlēšanu aģitācijas valodu. Gavilēt vēl pāragri: priekšlikums ar balsu vairākumu nosūtīts izskatīšanai komisijās. Taču nekaunība un atklāts pretvalstiskums kā pretīga ložņa atradīs arī visslēptākos vārtiņus, pa kuriem ielīst mūsu apziņā.

Jaunās konservatīvās partijas gatavība par labu skaidram atbalstam ģimenēm atkāpties no prasības celt diferencēto neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, jau atkal radījusi pateicīgu augsni šīs organizācijas kritikai par atkāpšanos no priekšvēlēšanu solījumiem. Partijas viens no redzamākajiem pārstāvjiem Krišjānis Feldmans gan norāda, ka organizācija, iespējams, aplinkus, bet mērķtiecīgi virzās uz savu solījumu piepildīšanu.

Par ainu Rīgā pēc ārkārtas domes vēlēšanām Neatkarīgās intervija ar fotogrāfu, publicistu Mārci Bendiku.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir paudusi gatavību nākamā gada valsts budžeta kontekstā atkāpties no prasības celt diferencēto neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, ja tā vietā tiks piedāvāts skaidrs atbalsts ģimenēm, aģentūrai LETA pavēstīja Tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs.

Rīgas domes (RD) vēlēšanas aizvadītas, un tagad var ķerties pie galvaspilsētas vadības veidošanas. Uzreiz jāsaka, ka atšķirībā no iepriekšējām – Saeimas – vēlēšanām, kuru rezultāts bija ļoti nelabvēlīgs straujai valdības izveidošanai, šoreiz priekšnoteikumu gumijas stiepšanai tikpat kā nav.

Kā tas gadījies, kā ne, pašā karstākajā priekšvēlēšanu finiša spurta laikā ir atskrējis arī „melnā pīāra” jeb konkurentu noķēzīšanas piemērs. Izcēlusies ir Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas laikam nav īsti droša par savu rezultātu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās un ir ķērusies pie visgalējām un pašām zemiskākajām priekšvēlēšanu cīņas metodēm, kādas jau labu laiku nav redzētas.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) kopš sākta gala ir pozicionējusies kā viskvēlākā cīnītāja pret korupciju, par demokrātiju, tiesiskumu un visādām tādām vērtībām. Bēda tikai, ka savā praktiskā darba ikdienā partija šīm vērtībām spļauj virsū.

“Pasaules prestižā sporta veidi, kas dominē, nedaudz atšķiras no Latvijā iecienītiem sporta veidiem. Piemēram, ziemas sporta veidiem kā bobslejs un kamaniņas. Latvijas iedzīvotāji tomēr tiem seko līdzi, bet pasaules reitingā tie noteikti nebūs populārākie. Vai atkal tas pats futbols. Droši vien ļoti daudzi teiks, ka viņi seko, bet manis pēc šāds sporta veids... Nevaru teikt, ka varētu nebūt, bet uzskatu, ka tas nav manā redzes lokā svarīgs,” stāstot intervijā “Latvijas televīzijai” par sevis vadītās sporta nozares darba grupas diskusijām par prioritāro sporta veidu noteikšanas kritērijiem, izteicās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).