Gaidāms, ka šonedēļ atrisināsies ieilgušais konflikts par koalīcijas līguma nepildīšanu, kurā ierauta visa koalīcija, bet centrālās personas ir KPV LV, Jaunā konservatīvā partija un premjerministrs Krišjānis Kariņš, kurš līdz šim ķīviņā ieturējis novērotāja pozīciju. KPV LV uzskata, ka situācija tomēr varētu tikt atrisināta politiskajam spēkam labvēlīgi, kaut politikas ekspertu vidū pastāv viedoklis, ka šī partija ir pārāk neorganizēta un neprognozējama, lai premjers, pildot tās pieprasījumu, riskētu, vēl vairāk satricināt koalīciju.
Jau vēstīts, ka kārtējā krīze K. Kariņa vadīto koalīciju piemeklēja pēc tam, kad KPV LV rindas pameta un Nacionālajai apvienībai pievienojās ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Iekšēju konfliktu plosītās KPV LV valde, atsaucoties uz koalīcijas līgumu, pamatoti pieprasīja J. Vitenberga atsaukšanu, lai varētu nomainīt viņu ar savu pārstāvi. K. Kariņš, piesaucot epidemioloģiskās situācijas radīto krīzi, leģitīmo pieprasījumu ignorēja. Vien aicināja KPV LV censties radušās situācijas atrisinājumu rast pārrunās ar Nacionālo apvienību.
Šo situāciju, protams, izmantoja šīs koalīcijas emocionālākā un skarbu retoriku mīlošākā pārstāve - Jaunā konservatīvā partija. Arī tās pārstāvji atgādināja premjeram par koalīcijas līgumu, kas katrai partijai atvēl noteiktu skaitu ministru un garantē tiesības atsaukt savu ministru, ja tāda rīcība tiek uzskatīta par nepieciešamu.
Taču K. Kariņš nesteidzās ar lēmuma pieņemšanu arī pēc tam, kad KPV LV valde aicināja atsaukt J. Vitenbergu, ekonomikas ministra krēslā atbrīvojot vietu KPV LV biedram. Atbildi premjers solīja aizvadītajā piektdienā, bet tās vietā KPV LV saņēma uzaicinājumu uz sarunām. Turklāt ne tajā pašā dienā, bet pēc nedēļas - šo piektdien, 14. maijā. “Tāpēc, ka Ministru prezidenta kalendārā ir arī citi pasākumi,” uz jautājumu, kāpēc sarunu ar neapmierināto koalīcijas partneri premjers tik ļoti cenšas novilcināt, atbild viņa preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Tikmēr Jaunā konservatīvā partija aizvien skaļāk runā par nepieciešamību veikt izmaiņas koalīcijas līgumā un pārdalīt ministru amatus atbilstoši aktuālajai koalīcijas partiju ietekmei.
KPV LV valdes pārstāvis, organizācijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo gan uzskata, ka premjers mainījis savu pozīciju un ir gatavs meklēt KPV LV pieņemamu risinājumu. “Es to lasu starp rindām, jo premjers vairs nesaka, ka jautājums mums jāatrisina sarunās ar Nacionālo apvienību,” saka M. Možvillo.
Viņš uzsver, ka partijas valde joprojām pastāv uz to, ka J. Vitenbergs no amata jāatsauc, jo to nosaka koalīcijas līgums. Turklāt KPV LV kā partija - pretstatā tās Saeimas frakcijai - vairs neesot tik sadrumstalota, kā tas varētu šķist. “Mums pievienojas arvien vairāk biedru, jo esam atbrīvojušies no tiem, kas jauca gaisu,” saka politiķis un piebilst, ka šī procesa rezultātā varētu mainīties arī atmosfēra frakcijā.
Politologs Filips Rajevskis gan norāda, ka KPV LV ir pārāk vāja un neorganizēta, lai varētu panākt J. Vitenberga atsaukšanu. Ja tā nebūtu, jau pēc pirmā neapmierinātā pieprasījuma, organizācijai vajadzētu rosināt neuzticības izteikšanu ministram Saeimā, kas tad arī skaidri parādītu KPV LV ietekmi, taču partija to nav darījusi. “Viņi ir vāji, viņi nav gatavi spēlēt pēc noteikumiem,” saka eksperts un norāda, ka tieši tādēļ premjers varētu vēlēties vienkārši ļaut konfliktam izzust pašam no sevis.
