Jaunās konservatīvās partijas provocētais balsojums, kas radīja pamatotas bažas par koalīcijas partneru spēju un vēlmi koordinēt savu darbību lēmējvarā un izpildvarā, varētu nebūt pēdējais šāds pliķis Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai. Konservatīvie sola arī turpmāk pieskatīt valdības darbu un “labot tās pieļautās kļūdas”.
Aizvadītajā nedēļā daudzu neizpratni radīja pārliecinoša Saeimas vairākuma lēmums, kurš, ignorējot valdības pozīciju, no 7. maija atļauj sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu ārtelpās.
Iepriekš valdība bija vienojusies, ka epidemioloģiskās situācijas dēļ ierobežojumi netiks pārskatīti līdz 11. maijam, bet 29. aprīlī gandrīz visi koalīcijas deputāti šo savu partiju biedru valdībā vienošanos ignorēja. Pret šādu lēmumu balsoja tikai viena deputāte - “Attīstībai/Par!” pārstāvošā Vita Anda Tērauda.
“Mēs esam iegājuši kaut kādā neizpētītā teritorijā. Kaut kādā jaunas politikas teritorijā, kuru es nekad neesmu redzējis. Pēc būtības šāds balsojums par valdības lēmumu ir ļoti nopietns neuzticības paušanas akts. Saeima ir pateikusi, ka nepiekrīt šim valdības lēmumam, tas ir neuzticības balsojums. Tā jau valdībai uzticības līmenis ir erodējis līdz nullei, bet šeit Saeima vēl pasaka, ka neuzticas valdībai. Šis ir ārpus normālas izpratnes par politiku, tas nozīmē, ka valdība turas kaut kādu iemeslu dēļ, par kuriem sabiedrībai nav ne jausmas,”
saka politologs Filips Rajevskis, kurš uzskata, ka K. Kariņam pēc šāda Saeimas balsojuma bija jāatkāpjas.
Pats premjerministrs notikušo gan vērtē tikai caur epidemioloģiskās situācijas prizmu. Valdības vadītājs paudis bažas, ka Saeima attiecībā uz epidemioloģisko situāciju un riskiem “dzīvo savu dzīvi savā informatīvajā telpā, [..] es to vēroju nedaudz nobažījies, jo ar dažādu rīcību varam izraisīt negaidītas sekas”.
Savukārt K. Kariņa pārstāvētās “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzskata, ka aplūkojamajā balsojumā izpaudies viens no politikas aspektiem - nepieciešamība rast kompromisus.
Šajā gadījumā kompromiss bijis tāds, ka konservatīvie Saeimā vēlējušies panākt vēl lielākus ierobežojumu atvieglojumus, bet pārējie koalīcijas pārstāvji piekrituši atbalstīt vien tos ar mazāku nelabvēlīgo ietekmi uz epidemioloģisko situāciju.
Situāciju līdzīgi vērtē arī koalīcijas partneri no “Attīstībai/Par!” un Nacionālās apvienības. Piemēram, Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars norāda, ka tas ir tikai normāli, ja lēmējvara labo valdības kļūdas, bet šādas situācijas nerada nepieciešamību mainīt valdību.
Uz to, ka šāda viedokļu atšķirība starp valdību un Saeimu vismaz juridiskā aspektā ir normāla, norāda arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, jo vairāk tādēļ, ka Covid krīzes pārvaldības pamatā ir likums un tādu pieņemšana ir Saeimas jeb likumdevēja privilēģija.
Arī šīs jezgas viens no iniciatoriem, Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans uzskata, ka nav noticis nekas ārkārtējs un Saeimas vairākuma uzticība K. Kariņa valdībai nav zudusi.
“Uzticība valdībai tiek pārbaudīta diezgan regulāri. Arī nesen bija uzticības balsojums, kuru diezgan labi izturēja. Tādēļ aicinu neskatīties uz šo gadījumu kā uz uzticības vai neuzticības jautājumu. Visi ir cilvēki, katram ir tās spējas, kādas tās ir, protams, ka procesā rodas kļūdas. Valdības pieņemtos lēmumus sagatavo ierēdņi, par kuru kompetenci ir šaubas. Parlamentā ir samērā liela rīcības brīvība, deputāti ir no dažādiem reģioniem, viņi redz, kā reāli dabā lietas notiek un līdz ar to viņiem ir tas svaigais skatījums un iespēja rīkoties ar šo svaigo skatījumu, piedāvājot kļūdu korekcijas,” saka K. Feldmans, kurš uzskata, ka šis precedents, kuru veidoja arī veselības ministra pārstāvētā “Attīstībai/Par!”, ir labs piemērs tam, kā strādā demokrātija.
K. Feldmans neslēpj, ka arī turpmāk, valdības darbā konstatējot kādas nepilnības, konservatīvie Saeimā tās centīsies labot, bet valdības gāšana neesot pašmērķis.
Tiesa, deputāts atgādināja, ka līdz ar ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga iestāšanos Nacionālajā apvienībā, nezaudējot amatu, kā to prasa KPV LV, no kuras viņš šim amatam tika virzīts, ir lauzts koalīcijas līgums. Tādēļ vajadzētu apsvērt domu par jauna koalīcijas līguma parakstīšanu.
K. Feldmans to neuzsvēra, taču frakcijas vadītāja Jura Juraša medijiem paustais vedina domāt, ka Jaunā konservatīvā partija labprāt pārdalītu koalīcijas partiju atbildības sfēras.
