„Šodien saku lielu paldies visiem „Attīstībai/Par!” un KPV deputātiem, kas nobalsoja pret aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijai krievu valodā. Uz kopējā fona šis solis ir īpaši drosmīgs, un Latvijas krievvalodīgie to novērtē! Paldies par cilvēcīgumu un veselo saprātu!” – tviterlentē gavilē Vjačeslavs Dombrovskis („Saskaņa”) pēc Saeimas balsojuma par priekšvēlēšanu aģitācijas valodu. Gavilēt vēl pāragri: priekšlikums ar balsu vairākumu nosūtīts izskatīšanai komisijās. Taču nekaunība un atklāts pretvalstiskums kā pretīga ložņa atradīs arī visslēptākos vārtiņus, pa kuriem ielīst mūsu apziņā.
Pagājušajā nedēļā Nacionālā apvienība aicināja deputātus atgriezties pie iniciatīvas veikt grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas noteiktu, ka priekšvēlēšanu aģitācija var notikt vienīgi valsts valodā. Viss saprotams, un šādam priekšlikumam nevajadzētu izsaukt domstarpības, jo Satversmē ir noteikts, ka valsts valoda ir latviešu, bet vēlēšanas ir valstiski svarīgs notikums. Punkts.
Taču - izrādās, daļai Saeimas deputātu Satversme ir pie elkoņa, galvenais ir vai nu klukstēt vienotā nodevēju korī, pat neizprotot, par ko klukst, vai nu apzināti bīdīt Latviju uz divkopienu valsts pusi. Savulaik, 2014.gadā, stratēģiskā konsultante Olga Procevska sabiedriskajā radiofonā izteicās: „Ideālais modelis ir tāds, ka divas lielākās lingvistiskās kopienas Latvijā tiek uztvertas kā vienlīdzīgi aģenti attiecībā uz valsts nākotni, valsts identitātes veidošanu.” Kopienas! Par kopienu tiek nosaukta valstsnācija, tādējādi pazeminot tās statusu. Tas gan nevienu nemulsināja toreiz, un arī tagad dažādos tekstos tiek pieļauta šī apzinātā latviešu nācijas pazemošana. Bet, kā smejies, pazemot var tikai to, kurš ļaujas.
Vjačeslava Dombrovska pateicību saņēmušais atparistu līderis Daniels Pavļuts drīz vien tviterlentē atbildēja: „Ne jau tikai krievu valodā, Slava. Mums Eiropas vēlēšanu kampaņā potenciālie vēlētāji aģitācijas materiālus arī angliski prasīja.” Redz, cik labi! Visām ES oficiālajām valodām pieliksim klāt arī krievu valodu, nu kas gan tur nepareizs?! Bet lai nu paliek Eiropas Parlamenta vēlēšanas, mani vairāk interesē pašmāju īpašo vajadzību vēlētāji, kuri, izrādās, joprojām nezina valsts valodu, bet kaut kādā veidā tomēr iemanījušies iegūt LR pilsonību - līdz ar to arī tiesības vēlēt. Kā gan tas ir iespējams?
Dombrovskis atparistu un KPV LV atbalstu priekšvēlēšanu aģitācijai svešvalodā nodēvē par drosmi, cilvēcīgumu un veselo saprātu. Patiesi: drosme iet pret Satversmi, cilvēcīgums pret tiem, kuri nozaguši pilsonību, veselā saprāta aizvietošana ar mentālu stulbumu vai prastu nekaunību.
Interesanti, vai mēs maz dzīvojam Latvijā (nevis Krievijas guberņā), ja vienas prokremliskas politkopas deputāts, kas ievēlēts Saeimā, atļaujas atklāti nostāties pret valsts pamatlikumu, bet otrs tāds pats „tautas kalps”, pārstāvot liberālmarksistisku veidojumu, priecīgi plaukšķina roķeles, kad tiek noliegta latviešu valoda? Cik zemu vēl jākrīt šādiem indivīdiem un viņu līdzskrējējiem, lai saprastu - nu ir sasniegts dibens? Zemu... Bet tad no apakšas pieklauvē „progresīvie”.
Šis atparistu piedēklis nereti pārspēj pats sevi. Pēcvēlēšanu periods nebija izņēmums. „Mūsu lieliskā Antoņina Ņenaševa” - kā viņu nodēvēja kāds sociālo tīklu lietotājs, - jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām paspējusi informēt PSRS, piedodiet, Krievijas informācijas aģentūru TASS, ka šī dome negrasās likvidēt „uzvaras” pieminekli, bet domes komunikācija ar iedzīvotājiem saglabāsies arī krievu valodā, turklāt Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis vienmēr runā krieviski, ja viņam jautājumi tiek uzdot krieviski. Ne velti domes izglītības komitejas vadītājas amats sākotnēji tika paredzēts Ņenaševai - lai Rīgas izglītības iestādēs visi beidzot sazinātos pareizajā valodā.
Ai, bet tās jau tikai nekrietnu apmelotāju baumas - par to TASS. Toties par baumām nevar nodēvēt to, ka „lieliskā Ņenaševa”, kura tagad ir „progresīvistos”, savulaik bija „Saskaņas” jauniešu organizācijas līdere un bija palīdze bēdīgi slavenajam saskaņiešu deputātam Holostovam, kurš attīstīja ekociematus ar nosaukumiem CCCP, Putinka, Medvedevka un tamlīdzīgi... Bet viss pareizi: „Attīstībai/Par/Pro” ir tikpat marksistisks un kreiss veidojums kā „Saskaņa”, Latvijas krievu savienība vai „Jaunā Saskaņa”. Atšķirība ir vienīgi ekstravagances intensitātē, kur gan lieki meklēt kaut kādas politiskās gaumes aizmetņus.
Būtu jau labi, ja visus šos murgus - Saeimas atparistu un KPV deputātu balsojumu pret latviešu valodu, „progresīvistu” advancēto jauniešu aicinājumu „jēgpilni svinēt 9.maiju” („uzvaras” dienu), Rīgas „Ģinamo” braukšanu uz Minsku, lai uzspēlētu hoķīti kopā ar Lukašenko, un citas politjēlības, ‒ varētu attiecināt tikai uz kaut kādu nelielu sabiedrības daļu. Diemžēl šī marksisma sērga izplatās pa visu Latviju, un reizēm šķiet neizprotami, kā esam varējuši nonākt tādā sasmirdušā ķīselī 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas? Un līdz ar to vēl neizprotamāks top jautājums par to, ko šajā marksistu koalīcijā grasās darīt Nacionālās apvienības, Latvijas Reģionu apvienības un „Jaunās Vienotības” deputāti? Sasmērēties nav bail? Vai arī nacionāli iekrāsotais praķītis jau tāpat samuļļāts?
Tā kā šis jautājums ir retorisks, atliekt tikai apsveikt visus rīdziniekus ar atparprogresistu uzvaru un sākt atkārtot krievu valodu - tā jums tagad būs nepieciešama itin visur. Bet īpašs sveiciens divkopienu valsts veicinātājiem - Slavam un Daņikam.
