Bordānu atkārtoti ievēlē par JKP valdes priekšsēdētāju

Par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts tieslietu ministrs Jānis Bordāns, pavēstīja partijā.

Borāns bija vienīgais kandidāts uz šo amatu. Partijas valdē darbosies arī Krišjānis Feldmans, Juris Jurašs un Gatis Eglītis, kuri darbojās arī iepriekšējā valdē. No jauna partijas valdē ievēlēta Rīgas domniece Linda Ozola. Viena vieta valdē bija vakanta pēc tam, kad mūžībā devās partijas politiķe Juta Strīķe.

Uz JKP valdi kandidēja septiņi partijas biedri, tajā skaitā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš un Rīgas domes deputāts Jānis Ozols.

JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns partijas pasākumā pauda nostāju, ka pirmais stūrakmens ceļā uz pārtikušu Latvija esot "izskausta valsts nozagšana un izglītība".

"Vecās politikas tīkotāji jau no pirmajām mūsu partijas dienām skandināja viņiem parocīgo dziesmu, ka šiem konservatīvajiem, kas neesot nekādi konservatīvie, interesē tikai viena lieta - kādam atriebties vai izrēķināties un pārņemt tiesībsargājošās iestādes," teica Bordāns.

Viņa skatījumā, visi šie runātāji esot kļūdījušies, jo JKP esot gan talantīgi ekonomisti, gan izglītības darbinieki un ostu pārvaldes cilvēki. "Mēs atrodam un atrodam jaunus cilvēkus, un ar katru pastāvēšanas brīdi mēs pieņemamies spēkā," partiju slavēja politiķis.

Pēc Bordāna vārdiem, nesakārtojot drošības un likumības lietas, nenodrošinot bērniem un pieaugušajiem labāko izglītību, visi centieni par rūpnīcu un industrijas būvēšanu būšot kā "ūdens liešana caurā spainī".

"Tieši tāpēc ceļā uz pārtikušu Latviju pirmais stūrakmens ir izskausta valsts nozagšana un izglītība," klāstīja Bordāns, apgalvojot, ka 19.gadsimta beigās Latvijas teritorijas industriālā attīstība notika tāpēc, ka šajā impērijas teritorijā "dzīvoja un strādāja visizglītotākā tauta", nevis tās ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ.

Pēc partijā sniegtās informācijas, JKP reģionālo nodaļu skaits pieaudzis līdz 29, savukārt šī gada pašvaldību vēlēšanās JKP plāno startēt vismaz 32 pašvaldībās.

Covid-19 pandēmijas pirmajā posmā budžeta rāmis bija "saskrūvēts pārāk cieši" un bija jāpanāk lielāks valsts atbalsts ekonomikai, šādu viedokli Jaunās konservatīvās partijas (JKP) padomes sēdē pauda Saeimas deputāts, JKP valdes loceklis Gatis Eglītis.

Politiķis atgādināja, ka Covid-19 pandēmijas krīze sākās pirms gada, un tobrīd valdīja neziņa, kā noturēt ekonomiku, lai neatkārtotu 2008. -2009.gada ekonomikas krīzes kļūdas. "Lai to novērstu, bija kopā ar koalīcijas kolēģiem jāliek dažādas atbalsta programmas ekonomikai," teica Eglītis.

Viņaprāt, sākumā esot gājis grūti, jo finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) tikai pēc laba laika esot sapratuši, ka "krīzes laikā valsts maks ir jāatver plašāk", kā arī to, ka nedrīkst skopoties un meklēt vainīgos, kurš maksājis visus nodokļus un kurš ne.

"Tās laikam bija Valda Dombrovska atstātās taupības politikas sekas. Kopējais budžeta rāmis bija saskrūvēts pārāk ciešs un mums bija jāpanāk, ka ejam prom no knapināšanās ar dažiem tūkstošiem atbalsta līdz simtu miljonu eiro atbalstam ekonomikai, cilvēkiem un dažādām nozarēm," izteicās Eglītis.

Viņš atzīmēja, ka sava veida lūzumpunkts esot bijis 2020.gada maijs, kad JKP noslēdza saprašanās memorandu ar Nacionālo apvienību par ekonomikas un budžeta pamatpostulātiem. "Mēs, divas konservatīvās partijas, pateicām, ka taupības politikai krīzes laikā nebūs vietas un budžeta izdevumi strauji jāpalielina, lai cīnītos ar krīzi," sacīja Eglītis, norādot ka abu partiju vienošanai esot nesusi rezultātus.

Politiķis arī apgalvoja, ka viņš kopā ar partijas biedru Krišjāni Feldmanu ir pavadījis "simtiem stundu" koalīcijas sarunās ar Kariņu un Reiru, cenšoties panākt daudz dāsnāku atbalstu ekonomikai un iedzīvotājiem.

JKP Ētikas komisijā tika ievēlēti Normunds Žunna, Anita Muižniece, Evita Zālīte Grosa, Pēteris Aglonietis un Edgars Horns, bet partijas Uzraudzības padomē tika ievēlēti Renārs Volkovs, Ilgvars Brakovskis un Uldis Budriķis.

Pēdējā gada laikā JKP valde izskatījusi 298 jauno biedru iesniegumus un kopējais partijas biedru skaits ir sasniedzis 1284 cilvēkus, informē partija.

Pašvaldību vēlēšanas plānotas šā gada jūnija pirmajā sestdienā, un domes tiks ievēlētas 41 pašvaldībā - sešās valstspilsētās un 35 novados. Rīgā pašvaldību vēlēšanas jau ir notikušas.