Cik daudz skaidras naudas glabāt mājās kara gadījumā? Polijas ekonomists nosauc konkrētu summu

Neskaidrība par starptautisko situāciju un Krievijas sāktais plaša mēroga karš Ukrainā cilvēkiem arvien biežāk liek domāt ne tikai par fizisko, bet arī finansiālo gatavību ārkārtas situācijām. Kas notiktu ar uzkrājumiem, ja krīzes laikā uz laiku nebūtu iespējams piekļūt bankas kontam vai izņemt naudu bankomātā? Un vai mājās būtu vērts glabāt skaidru naudu? Atbildes meklē “tv3.lt”.

Par šiem jautājumiem izteicies poļu ekonomists un finanšu eksperts Marcins Ivučs, kurš pats ir domājis par to, kā viņa ģimene varētu sagatavoties iespējamai krīzei. Vienlaikus viņš uzsver, ka šādā situācijā nevajadzētu pieņemt pārsteidzīgus finanšu lēmumus. Svarīgākais esot nodrošināt tādus līdzekļus, kuri nepieciešamības gadījumā ir ātri pieejami.

Cik daudz skaidras naudas būtu nepieciešams?

Domājot par iespējamu kara scenāriju, Ivučs neiesaka cilvēkiem nekavējoties pārdot savu īpašumu vai pārvietot visus uzkrājumus uz citu valūtu.

Nevajadzētu steigties likvidēt ilgtermiņa ieguldījumus, pārdot nekustamo īpašumu vai visus uzkrājumus konvertēt eiro, ASV dolāros vai Šveices frankos. Gatavošanās iespējamai krīzei, viņaprāt, būtu jāveic pārdomāti, nevis panikas ietekmē.

Ekonomists iesaka izveidot tā dēvēto evakuācijas fondu — līdzekļu rezervi, kurai krīzes gadījumā iespējams ātri piekļūt. Šāda nauda varētu būt nepieciešama, lai izceļotu no valsts un pirmajā laikā nodrošinātu ģimeni ar svarīgākajām lietām.

Pēc Ivuča domām, šādā rezervē būtu vērts turēt aptuveni 460-690 eiro apmērā, rēķinot uz vienu ģimenes locekli.

Lielāko daļu šīs naudas viņš iesaka glabāt tā dēvētajās stabilajās jeb spēcīgajās valūtās — eiro, ASV dolāros un Šveices frankos. Tomēr ekonomists uzsver, ka konkrētā nepieciešamā summa ir atkarīga no katra cilvēka vai ģimenes situācijas, tādēļ minēto summu nevajadzētu uztvert kā universālu rekomendāciju.

Vienlaikus Ivučs min arī konkrētu piemēru no savas personīgās finanšu plānošanas. Viņš sacījis, ka pats apsvērtu aptuveni 1800 eiro skaidras naudas rezervi - šo summu viņš saista ar nepieciešamību pārcelties uz citu vietu un nodrošināt pamatvajadzības.

Evakuācijas fondu neveidotu tikai skaidra nauda - pēc ekonomista domām, finansiālā sagatavotība ārkārtas situācijai nevar aprobežoties tikai ar banknotēm, kas glabājas mājās.

Viņa iztēlotajā evakuācijas fondā būtu trīs galvenie elementi: skaidra nauda, bankas konts ārvalstu bankā un neliels daudzums fiziska zelta.

Ārvalstu bankas konts būtu nepieciešams, lai ģimenei saglabātos pieeja naudai arī gadījumā, ja rastos problēmas ar vietējām finanšu institūcijām. Būtiska būtu arī bankas karte, ar kuru iespējams norēķināties ārvalstīs un vajadzības gadījumā izņemt skaidru naudu bankomātos.

Ivučs savu skatījumu pamato arī ar personīgo pieredzi. Pēc kara sākuma Ukrainā viņa ģimene kādu laiku uzņēma cilvēkus no Ukrainas. Ekonomists stāstījis, ka viena no būtiskām problēmām bija šo cilvēku nespēja sākotnēji piekļūt saviem uzkrājumiem Ukrainas bankās.

Tas, pēc viņa teiktā, parāda, ka krīzes situācijā svarīgi ir ne tikai tas, cik daudz naudas cilvēkam ir, bet arī tas, vai viņš konkrētajā brīdī tai var piekļūt.

Kāpēc tiek pieminēts arī zelts?

Papildus skaidrai naudai un pieejamam bankas kontam ekonomista plānā paredzēts arī neliels daudzums fiziska zelta.

Viņš runā arī par nepieciešamību diversificēt uzkrājumus un ieguldījumus — proti, neglabāt visus līdzekļus tikai vienā valūtā vai vienā aktīvu veidā.

Tomēr Ivuča galvenais vēstījums nav aicinājums panikā pārveidot savus uzkrājumus. Viņš uzsver, ka gatavošanās iespējamai krīzei nozīmē likvīdu finanšu rezervi un iepriekš pārdomātu rīcības plānu, nevis impulsīvu lēmumu pieņemšanu.

Tādēļ, runājot par finansiālo gatavību ārkārtas situācijai, poļu ekonomists iesaka vispirms parūpēties, lai krīzes gadījumā būtu ātri pieejami līdzekļi, tostarp zināms daudzums skaidras naudas un vairākas valūtas, kā arī alternatīvs veids, kā piekļūt saviem uzkrājumiem.