Eiropas slimnīcas gatavojas iespējamam lielam konfliktam: tiek izstrādāti plāni tūkstošiem ievainoto uzņemšanai
Eiropas valstis pastiprina gatavošanos iespējamiem plaša mēroga drošības apdraudējumiem, un šajos plānos arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta arī slimnīcu gatavībai. Lielbritānijas laikraksts “Mirror” ziņo, ka Eiropas galvaspilsētās tiek apspriesti scenāriji, kuros veselības aprūpes sistēmām īsā laikā būtu jāspēj uzņemt lielu skaitu ievainoto karavīru.
Šādu plānu izstrāde nenozīmē, ka konkrēts Krievijas uzbrukums Eiropai ir gaidāms vai jau būtu izziņots. Tā drīzāk ir daļa no plašākas gatavošanās iespējamiem drošības krīzes scenārijiem laikā, kad Eiropas valstis pastiprināti vērtē Krievijas radītos drošības riskus. “Mirror” norāda, ka dažādās valstīs notiek arī ārkārtas sanāksmes un tiek pārskatīta civilās infrastruktūras gatavība.
Pieaugot bažām par iespējamu uzbrukumu Austrumeiropai rudenī vai mēģinājumiem kaitēt NATO valstu infrastruktūrai, Francijas prezidents Emanuels Makrons piektdienas vakarā sasauca retu ārkārtas sanāksmi ar saviem politiskajiem konkurentiem; tās laikā kandidāti tika informēti par ārējiem draudiem pirms nākamgad gaidāmajām vēlēšanām. Šī tikšanās notika tikai dažas stundas pēc tam, kad viņš bija brīdinājis, ka krīžu priekšā valstij "jāpaliek vienotai".
Tikmēr Polijas premjerministrs Donalds Tusks runāja par "ļoti konsekventu un diemžēl pārliecinošu" vienprātību Eiropas izlūkdienestu vidū, ka Krievija, iespējams, gatavojas tuvākajos mēnešos veikt triecienus pret kaimiņos esošajām NATO valstīm, šos incidentus pasniedzot kā negadījumus.
"Pastāv reāls risks, ka droni vai cita veida raķetes varētu ielidot vienas vai vairāku austrumu flanga valstu teritorijā un pat radīt postījumus, kamēr oficiālā versija būs tāda, ka tas ir bijis negadījums," viņš piektdien sacīja parlamenta deputātiem.
Kā šonedēļ ziņoja "Bloomberg", nopludināti dokumenti liecina, ka Vācijas slimnīcām uzdots izstrādāt rīcības plānus gadījumiem ar lielu cietušo skaitu. Šie pasākumi tiek veikti, ņemot vērā brīdinājumus, ka bruņota konflikta gadījumā Baltijas reģionā no frontes līnijas katru dienu varētu tikt evakuēti līdz pat 1000 NATO karavīru, tādējādi strauji pārslogojot militārā dienesta paša medicīniskās iespējas.
Tas notiek laikā, kad Lielbritānijas valdība ir uzdevusi valsts pārvaldes darbiniekiem pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām atjaunināt valsts "kara plānu" - dokumentu, kurā izklāstīta valsts pārvaldības kārtība liela mēroga konflikta gadījumā. Paredzams, ka atjauninātie plāni tiks pabeigti līdz gada beigām.
Lielbritānijas Ārlietu ministrija vakar asi reaģēja uz Kremļa paziņojumu pēc tam, kad Vladimirs Putins brīdināja: ja Lielbritānijas objekti Ukrainā tiks izmantoti, lai atbalstītu tālas darbības rādiusa triecienus pret Krieviju, tie tiks uzskatīti par "leģitīmiem mērķiem".
Īpaši satraucošs scenārijs veselības aprūpes plānotājiem būtu situācija, kad vienlaikus nepieciešama palīdzība tūkstošiem cilvēku. Tas nozīmētu ne tikai papildu gultasvietas slimnīcās, bet arī medicīnas personāla, operāciju zāļu, medikamentu, asins krājumu un neatliekamās palīdzības kapacitātes palielināšanu.
