IZM

Kamēr nav noskaidrots, kas ietilpst bezmaksas izglītībā, nav arī zināms, ko darīt ar darba burtnīcām – vai tās jāgādā vecākiem vai skolām.

Pēc tam, kad iepriekšējā tiesībsarga klusie čuksti par bezmaksas vidējās izglītības problemātiku kontekstā ar mācību līdzekļu iegādi varas gaiteņos netika sadzirdēti, ar blīkšķi problēmu varai un sabiedrībai pie kājām nosvieda tiesībsargs Juris Jansons.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamajā gadā plāno algot parādu piedzinējus, lai no 2972 parādniekiem atgūtu savulaik studiju maksas segšanai izsniegtos kredītus, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Kad latviešu valodas un literatūras skolotāja Valda Reisa mūs, piektklasniekus, sāka vest ekskursijās pa Latviju, pa tādām vietām, kas mums pat ģeogrāfijas sapņos nerādījās, mēs vēl nenojautām, cik nozīmīgi turpmāk izrādīsies šie pārgājieni: tie bija kā pirmās mācību stundas ne tikai latviešu valodā izrunājamiem un izjūtamiem vietvārdiem, bet arī izpratnei par to, ko mums kādreiz nozīmēs Latvija.

Latvijas augstskolu rektori uzskata, ka saistībā ar reformām izglītībā Valsts prezidents Andris Bērziņš ir "attīstības un veselā saprāta" pusē.

Izglītības ministra Roberta Kīļa (RP) izteikumiem par augstskolu nelietderīgiem tēriņiem, nepieciešamību slēgt divas trešdaļas augstskolu nav nekāda pamatojuma un ministra komunikācija ar sabiedrību notiek sporta sacensību stilā, kad daudz ko pasaka, vadoties tikai no emocijām, "Rietumu Radio" atzina Liepājas Universitātes rektors Jānis Rimšāns, norādot, ka ministra darbu vērtē pretrunīgi.

Valdība uzdevusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) līdz šā gada 1.novembrim piedāvāt alternatīvu studiju programmu sadalījumu pa programmu kvalitātes grupām, pamatojoties uz Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ekspertu iesniegto studiju programmu kvantitatīvo vērtējumu.

Šodien valdība plāno skatīt karstus strīdus radījušos augstskolu studiju virzienu akreditācijas noteikumus, kas izraisīja mēnesi ilgas diskusijas starp izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, augstskolu rektoriem, Saeimas deputātiem un studentiem.

Šajā mācību gadā pēc principa "nauda seko skolēnam" skolotāju algām vidēji gadā par katru skolēnu maksās 740,52 latus, kas ir nepilnus 62 latus vairāk nekā pērn, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamentā.

Šodien izglītības uz zinātnes ministrs Roberts Ķīlis Saeimas frakcijām skaidros plānotās izmaiņas augstskolu akreditācijas kārtībā, informē ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Reinis Tukišs.

Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edvards Ratnieks vairākām valsts amatpersonām ir iesniedzis vēstuli ar lūgumu izskatīt 14.septembrī Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "100.panta preses klubs" izskanējušo paziņojumu, ka Roberta Ķīļa birojs ir pieprasījis E. Ratnieka nepiedalīšanos raidījumā.

Augstākās izglītības reformu plāna nav, un tas ir slikti, pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru Neatkarīgajai teica Rektoru padomes (RP) prezidents Arvīds Barševskis, piebilstot, ka vismaz ir gandarījums, ka izdevies saskaņot ar ministru kaut daļu pamatjautājumu.

Pašlaik izglītības nozarē pietrūkst aptuveni 40 miljonu latu gadā jeb aptuveni 200 lati uz katru skolēnu, šodien Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas rīkotajā diskusijā par bezmaksas izglītību sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Lai labāk varētu sagatavot skolēnus darba tirgum un motivētu izvēlēties pieprasītākās profesijas, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Vadims Jerošenko (SC) rosina atjaunot mācību-ražošanas kombinātus, aģentūru LETA informēja sabiedrisko attiecību speciālists Vladimirs Novodvorskis.

Oktobrī apritēs gads, kopš Roberts Ķīlis ieņem izglītības un zinātnes ministra amatu, tomēr viņam joprojām nav plāna reformām augstākajā izglītībā, šādu nostāju pauž Latvijas Mākslas augstskolu asociāciju pārstāvošais Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) prorektors Andris Teikmanis.

«Ģimenē mācām bērniem elementāras lietas, kas saistītas ar naudu, bet neuzskatu, ka man būtu arī jāprot izskaidrot, kas ir procenti bankā vai kā paņemt kredītu. Tādas padziļinātākas lietas vajadzētu iemācīt skolā, tāpēc es atbalstu finanšu mācības ieviešanu,» Neatkarīgajai atzīst piektās klases skolnieces Katrīnas mamma Olga.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis atzīst, ka vispārējā un profesionālajā izglītībā ir noticis labs progress un tagad pienākusi kārta to darīt augstskolām. Ministrs liek saprast, ka turpmāk Eiropas naudu un publisko pasūtījumu saņems vien «konsolidētās un gudro programmu» augstskolas.

Šā brīža publiskais konflikts saistībā ar jautājumiem par augstāko izglītību nav produktīvs, jo tas balstās emocionālos argumentos "par" vai "pret" izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-TB/LNNK aicinājusi izglītības ministru pievērst uzmanību tam, ka Rīgas 40.vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotājs Vladislavs Rafaļskis radio ēterā atklāti paziņojis, ka ir nelojāls Latvijas valstij. Nacionālā apvienība aicina izglītības ministru rast risinājumu, lai šādi skolotāji nevarētu strādāt Latvijas izglītības iestādēs.

Lielākā nepieciešamība pēc optimizācijas Latvijā ir saskatāma koledžu un specializēto augstskolu sistēmā, šādu viedokli Latvijas Radio pauda izglītības ministrs Roberts Ķīlis.