IZM

Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs publiski norādījis, ka sešpadsmit Eiropas Sociālā fonda eksperti Latvijas Mākslas akadēmijas īstenotās bakalaura, maģistra un doktora līmeņa studiju programmas novērtēja kā augstākajam līmenim atbilstošas. taču izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa publiskotais "alternatīvais" vērtējums esot sagrozījis šo ekspertu atzinumu. "Tas pēc būtības tika falsificēts. Šādu rīcību var uzskatīt par apzināti naidīgu uzbrukumu Latvijas Mākslas akadēmijai," uzsver A. Naumovs.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) nosūtījusi vēstuli izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, rosinot no 5.klases ieviest jaunu izvēles mācību priekšmetu "Datorika", kas ietvertu skolēnu vecumam atbilstošu algoritmikas un programmēšanas pamatu apguvi, kā arī vidusskolā matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā obligāto/obligāto izvēles priekšmetu sarakstu papildināt ar mācību priekšmetu "Programmēšanas pamati".

Pedagogi un vecāki skeptiski vērtē atkal aktualizēto ieceri vidējo izglītību Latvijā iegūt līdz 18 gadu vecumam, norādot, ka tādā gadījumā jāpārskata mācību programma. Daudzi neatbalsta arī skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā, jo pašlaik apgūstamā mācību viela ir pārāk sarežģīta šāda vecuma bērniem.

Lai mazākumtautību bērni labāk apgūtu valsts valodu, jau šogad īstenos vairākus pasākumus, akcentējot atbalstu pirmsskolas izglītības iestādēm un darbam ar vecākiem. Viens no iemesliem, kāpēc tas tiek darīts – daļā krievvalodīgo bērnudārzu latviešu valodu māca formāli vai tas notiek par samaksu.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) pārvērtējot Augstākās izglītības padomes (AIP) ekspertu sniegto atzinumu par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, secināts, ka Latvijā varētu apšaubīt vismaz 150 studiju programmu pastāvēšanas lietderību, tādējādi dažām no tām liedzot valsts finansējumu, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no prasītajiem papildu 1,2 miljoniem jaunatnes sportam un treneru algām nākamgad gan sola tikai 500 000, bet pārējo – «palēnām un pakāpeniski». Pret to kategoriski iebilst nozares pārstāvji.

Oktobra pēdējā nedēļā, no 29.oktobra līdz 2.novembrim, vispārējās izglītības iestādēs skolēniem būs rudens brīvdienas, liecina valdības noteikumi par 2012./2013.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku.

Izglītības un zinātnes ministrijas slepenība attiecībā uz augstākajā izglītībā iecerētajām reformām mācību iestādes baro ar baumām un arī labām augstskolām liek baidīties no vārda «optimizācija». Rīgas Tehniskā universitāte savā 150 gadu jubilejā varētu apēst Latvijas Jūras akadēmiju (LJA) – arī tāda vēsts klejo ministrijas kuluāros.

Apmēram simts bērni no latviešu un krievu ģimenēm šoruden uz dažām dienām apmainās ar vecākiem, lai labāk iepazītu savus kaimiņus un viņu tradīcijas.

Aizvadītajā mācību gadā 16 Eiropas valstīs, tajā skaitā Latvijā, skolotāju algas tikušas samazinātas vai iesaldētas un tikai puse Eiropas valstu pedagogu saņēma piemaksas par skolēnu sekmību, liecina "Eurydice" jaunākā pētījuma dati.

Kamēr nav noskaidrots, kas ietilpst bezmaksas izglītībā, nav arī zināms, ko darīt ar darba burtnīcām – vai tās jāgādā vecākiem vai skolām.

Pēc tam, kad iepriekšējā tiesībsarga klusie čuksti par bezmaksas vidējās izglītības problemātiku kontekstā ar mācību līdzekļu iegādi varas gaiteņos netika sadzirdēti, ar blīkšķi problēmu varai un sabiedrībai pie kājām nosvieda tiesībsargs Juris Jansons.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamajā gadā plāno algot parādu piedzinējus, lai no 2972 parādniekiem atgūtu savulaik studiju maksas segšanai izsniegtos kredītus, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Kad latviešu valodas un literatūras skolotāja Valda Reisa mūs, piektklasniekus, sāka vest ekskursijās pa Latviju, pa tādām vietām, kas mums pat ģeogrāfijas sapņos nerādījās, mēs vēl nenojautām, cik nozīmīgi turpmāk izrādīsies šie pārgājieni: tie bija kā pirmās mācību stundas ne tikai latviešu valodā izrunājamiem un izjūtamiem vietvārdiem, bet arī izpratnei par to, ko mums kādreiz nozīmēs Latvija.

Latvijas augstskolu rektori uzskata, ka saistībā ar reformām izglītībā Valsts prezidents Andris Bērziņš ir "attīstības un veselā saprāta" pusē.

Izglītības ministra Roberta Kīļa (RP) izteikumiem par augstskolu nelietderīgiem tēriņiem, nepieciešamību slēgt divas trešdaļas augstskolu nav nekāda pamatojuma un ministra komunikācija ar sabiedrību notiek sporta sacensību stilā, kad daudz ko pasaka, vadoties tikai no emocijām, "Rietumu Radio" atzina Liepājas Universitātes rektors Jānis Rimšāns, norādot, ka ministra darbu vērtē pretrunīgi.

Valdība uzdevusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) līdz šā gada 1.novembrim piedāvāt alternatīvu studiju programmu sadalījumu pa programmu kvalitātes grupām, pamatojoties uz Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ekspertu iesniegto studiju programmu kvantitatīvo vērtējumu.

Šodien valdība plāno skatīt karstus strīdus radījušos augstskolu studiju virzienu akreditācijas noteikumus, kas izraisīja mēnesi ilgas diskusijas starp izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, augstskolu rektoriem, Saeimas deputātiem un studentiem.

Šajā mācību gadā pēc principa "nauda seko skolēnam" skolotāju algām vidēji gadā par katru skolēnu maksās 740,52 latus, kas ir nepilnus 62 latus vairāk nekā pērn, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamentā.

Šodien izglītības uz zinātnes ministrs Roberts Ķīlis Saeimas frakcijām skaidros plānotās izmaiņas augstskolu akreditācijas kārtībā, informē ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Reinis Tukišs.