Augstākās izglītības un zinātnes reformu plāns ir gluži kā apslēptā manta: Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apgalvo, ka tas ir, bet reāli to neviens nav redzējis.
Nu ir tapis IZM informatīvais ziņojums, kuru tā veidotāji dēvē par reformu īstenošanas rīcības plānu. Nozarē strādājošie gan ir citās domās: plāns tas nav, tomēr beidzot kaut kas, lai arī diskutabls, ir redzams uz papīra.
Informatīvo ziņojumu sākotnēji bija plānots prezentēt pirms Jaungada, taču tas tika pārlikts uz valdības pirmo šā gada sēdi 3. janvārī. Lai gan IZM apstiprina, ka valdībā to skatīs tikai kā informatīvo ziņojumu, tomēr tai pašā laikā uzsver: tas ir reformu īstenošanas rīcības plāns – un gatavs tas esot bijis jau visu laiku. Vienīgā aizķeršanās: nav bijis noformēts «birokrātiskā veidā», tāpēc ar to nevarēja iepazīties publiski. Arī ministrs Roberts Ķīlis iepriekš paudis, ka plāns ir. Tomēr viņa reformu skeletu, kas tika izklāstīts Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, deputāti par plānu vis neatzina. Arī citi Neatkarīgās aptaujātie nozarē strādājošie visi kā viens teica: ne iepriekš redzētais, ne pašreiz izstrādātais dokuments nav gala variants, bet process virzienā uz to.
Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra to nosauca par uzmetumu, kas nedodot atbildes uz daudziem būtiskiem jautājumiem, tai skaitā – par augstskolu pārvaldes izmaksām un finansējumu un par kvalitāti – faktiski viss tā arī palicis virsrakstu līmenī. «Nav slikti, ka ir mēģinājumi analizēt situāciju un problēmas nozarē, parādot, kādas ir domas par augstskolu reformu. Tomēr tūkst būtiskas sadaļas, lai tas būtu plāns – tajā nav kopējā finansiālā aprēķina. Tāpat nav uzskaitīti reāli pasākumi un kādā secībā tie tiks veikti,» arī Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Baumanis ir kritisks, piebilstot, ka reformas tik jutīgā jomā kā izglītība nav uztaisāmas ar īsiem, nesistemātiskiem izrāvieniem. Kā pozitīvu piemēru viņš min 1993.–1994. gadā veikto izglītības reformu, kas izstrādāta ilgi un pamatīgi. Tāpat nozares eksperti uzsvēra: noteikti ir vajadzīga konceptuāla diskusija, bet šobrīd tās nav bijis. (IZM apgalvo, ka ir plānota sabiedriskā apspriešana, kas varētu beigties aprīlī.)
***
viedokļi
Arvīds BARŠEVSKIS, Rektoru padomes priekšsēdētājs:
– Labi, ka ir izveidots pamats, uz kā būvēt tālāk. Beidzot ir redzams kaut kas taustāms, līdz šim bija tikai runāšana bez seguma. Nav jau šajā ziņojumā tikai kritizējamais, ir arī daudzi labi akcenti. Tomēr par konceptuālām un stratēģiskām lietām noteikti vajadzētu vēl diskutēt. Tas attiecas arī uz augstskolu tipoloģiju. Varbūt augstskolas mums jāattīsta pēc citām vadlīnijām?
Aldis BAUMANIS, Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētāja vietnieks:
– Ziņojums noteikti nav plāns. Prieks, ka tajā ņemtas vērā ilgtermiņa darba tirgus prognozes. Diemžēl nākamā mācību gada budžeta vietu sadalē tās nav ņemtas vērā. Citādi – kā var plānot vēl lielāku budžeta vietu skaitu juridiskajām programmām? Jau šobrīd ir šo speciālistu pārprodukcija. Piekrītu, ka augstskolu tīkls jākonsolidē, taču – vai tik mehāniski, kā to paredz šis dokuments? Par tipoloģiju – rodas iespaids, ka katrs tips ir pievilkts klāt jau kādai no esošajām augstskolām. Katrā ziņā sarežģīta sistēma, kas reāli neko nedos.
Mārcis AUZIŅŠ, Latvijas Universitātes rektors:
– Mani gandarī, ka dokumentā redzu daudzus LU ieteikumus, ko iesniedzām valdībai jau pirms trim gadiem. Protams, šis dokuments nav galīgā versija, bet vismaz tajā ir noteikts virziens, kur nepieciešamas pārmaiņas, un tas ir ļoti būtiski. Salīdzinot IZM un AIP koncepciju, padomes izstrādātā ir krietni zaļāka. Lai nu kā, ministram ir jāiet palīgā iecerēto īstenot. Arī termiņi ir izpildāmi, un tas ir jāpaveic viena divu gadu laikā. Kavēties nedrīkst, jo visā Eiropā notiek reformas, un mēs nedrīkstam visā tikai noraudzīties, neko nedarot.
Jānis VĒTRA, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs:
– Šā brīža dokuments apstiprina situācijas redzējumu – problēmas ir identificētas, daļai pat ieskicēts risinājums. Vismaz ir iezīmēts virziens, uz kuru grib iet. Taču termiņu nosaukšana bez satura ir apšaubāms pasākums, un daudzos jautājumos tā arī atbildes neesmu saņēmis. Faktiski vienīgais jaunums man bija augstskolu tipoloģiskais sadalījums. Tomēr šāds skatījums šķiet pārprasts un šaurs. Kopumā rodas iespaids, ka IZM prasīts šāds dokuments un nu tas tiek prezentēts.