Augstākās izglītības padomei pārmet bezdarbību

Šodien Saeima lemj par Augstākās izglītības padomes sastāvu, par katru no kandidātiem balsojot atsevišķi.

Lai gan kopumā valdošās partijas izteikušas viņiem atbalstu, pret dažiem ir izskanējuši iebildumi. Vislielāko neapmierinātību ar sastāvu paudusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Reformu partija, vēršot uzmanību uz AIP bezdarbību četru gadu laikā.

Vismazāk pretenziju līdz šim bijis pret tiem kandidātiem, kas tiek virzīti AIP pirmo reizi. Arī Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā viņus atbalstīja vienbalsīgi: piemēram, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas deleģēto pārstāvi, Latvijas Mākslas akadēmijas Senāta priekšsēdētāju Andri Teikmani, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas pārstāvi – Banku augstskolas profesori Tatjanu Volkovu, Privāto augstskolu asociācijas valdes priekšsēdētāju, SIA Sociālo tehnoloģiju augstskola rektoru Juri Zaķi. Taču pret jau esošajiem padomes locekļiem attieksme nav bijusi vienprātīga, un visvairāk balsu pret saņēmis Latvijas Studentu apvienības izvirzītais kandidāts – tās prezidents Edvards Ratnieks un arī līdzšinējais AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra. Ne bez iebildumiem atbalstītas arī Latvijas Zinātņu akadēmijas bijušā prezidenta Jura Ekmaņa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidenta Aigara Rostovska un Rīgas Tehniskās koledžas direktora Jāņa Rozenblata kandidatūras. Bet visskaļāk pret AIP sastāvu līdz šim protestējusi Reformu partija un IZM, kas aicināja Saeimu to neatbalstīt. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis brīdināja, ka balsojums Saeimā par AIP sastāvu būs rādītājs tam, cik daudz deputātu atbalsta pārmaiņas augstākajā izglītībā. Viņš atgādināja, ka iepriekšējais AIP sastāvs ne vien tiek turēts aizdomās par nekvalitatīvu studiju programmu izvērtējuma veikšanu un datu sagrozīšanu, bet tās neizdarība ir pat pierādāma. Turklāt AIP «ir cilvēki, kas mērķtiecīgi un visiem līdzekļiem kavējuši pārmaiņas augstākās izglītības jomā. Ja viņi nonāks jaunajā sastāvā, reformu īstenošana būs divkārt grūtāka». Vēstulē Saeimai IZM ir uzskaitījusi vēl virkni citu AIP neizdarību, gan ne ar vārdu neminot, ka arī pats ministrs bijis šajā bezdarbīgajā sastāvā.

AIP līdzšinējais priekšsēdētājs J. Vētra pārmetumus noraida, piebilstot, ka uz tiem jau argumentēti atbildējis vēstulē, kas adresēta valdībai. Tāpat neesot saprotami IZM iebildumi pret kandidātiem, lai gan, iespējams, tos zināmā mērā izraisījusi AIP «pretstāvība» pret IZM. «Tagad, kad gūta skaidrība visos jautājumos un esam apmainījušies viedokļiem, būtu jāpavelk svītra un jāturpina strādāt,» teica J. Vētra, paužot cerību, ka ministrs respektēs Saeimas balsojumu un būs atvērts sadarbībai ar jauno sastāvu.

Latvijā

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Svarīgākais