Latvijas zinātnieku viedokļi par svešvalodu, it īpaši – angļu valodas, lomas palielināšanu augstākajā izglītībā atšķiras, taču visi aptaujātie ir vienoti: pilnībā atteikties no latviešu valodas nevajadzētu, lai neapdraudētu tās attīstību un nezaudētu to kā zinātnes valodu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus Augstskolu likumā, paredzot būtiski palielināt svešvalodu lietojumu Latvijas augstskolu programmās – visos līmeņos, jo īpaši doktorantūrā. Šobrīd šis dokuments jau izskatīts valdību veidojošo partiju koalīcijas padomē, taču nav saņēmis akceptu. «Tika nolemts veidot darba grupu, kas pamatīgāk nodarbotos ar šo jautājumu.
Šobrīd no IZM ir klusums, nekur tālāk šīs lietas nav pavirzījušās,» skaidro Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, uzsverot, ka, pirms ko tādu dara, jāpārdomā valsts valodas politika ne tikai augstākajā izglītībā, bet visas Latvijas mērogā. Deputāte neesot pret svešvalodu mācīšanu – tām noteikti ir jābūt. Turklāt pērn pieņemtie grozījumi Augstskolu likumā nosaka – 20% no programmām drīkst mācīt kādā no Eiropas Savienības svešvalodām. Diemžēl tikai neliela daļa augstskolu pilnībā izmantojušas šo iespēju. «Var paaugstināt šo proporciju, taču tā, lai tiktu saglabāts latviešu valodas pārsvars visos līmeņos,» ir pārliecināta I. Druviete. Viņa piekrītot tam, ka vieslektoriem nav jāprot runāt latviski, bet atbrīvot no latviešu valodas prasmes rektorus un ievēlētos augstskolu mācībspēkus gan nedrīkstētu. Pretējā gadījumā viņi nespēs iekļauties ne augstskolas, ne sabiedriskajā dzīvē. Ja tomēr šie grozījumi tiktu pieņemti, tie ietekmētu valodas lietojumu kopumā, jo būs mazāka motivācija mācīties latviešu valodu ne tikai mazākumtautību bērniem, bet arī latviešiem.
Filoloģijas zinātņu doktore Vineta Poriņa uzsver, ka Latvijai nav jāatkārto citu pieļautās kļūdas: lūk, Skandināvijas valstis, kas atteikušās no savas valodas izmantošanas augstākajā izglītībā, to tagad nožēlojot. Ja tomēr tā notiks, tas noteikti atsauksies uz latviešu valodas attīstību, tajā skaitā – zinātniskās terminoloģijas jomu, bažījas akadēmiķe Baiba Rivža. Tomēr viņa atzīst, ka dabas zinātnēs svešvalodas noteikti vajadzīgas, lai varētu lasīt zinātnisko literatūru un piedalīties starptautiskās konferencēs. «Svešvalodas noteikti jāapgūst vairāk, uz to mums jau norādīja augstskolu programmu starptautiskie vērtētāji, taču atteikties no savas valodas zinātnē noteikti nevajadzētu – tik liels darbs ir savulaik ielikts, lai to attīstītu, radītu jaunus terminus,» teic B. Rivža, piebilstot, ka latviešiem jau nereti esot tieksme no viena grāvja iekrist otrā. Gan viņa, gan pārējie zinātnieki mudina veidot pāreju ļoti pārdomāti, veidojot saprātīgas proporcijas.
***
Viedokļi
Vai jāpalielina svešvalodu loma Latvijas augstākajā izglītībā?
Jānis STRADIŅŠ, akadēmiķis:
– Savā ziņā tas būtu atbalstāmi, ja gribam piesaistīt mūsu augstskolām vairāk ārvalstu studentu. Ļoti daudzās mazās valstīs ir šāda prakse. Faktiski jau tas nav nekas jauns, jo esam pieredzējuši svešvalodas ienākšanu augstākajā izglītībā. Pēc Otrā pasaules kara bija periods, kad daļa mācību priekšmetu tika mācīti krieviski. Arī doktora disertācijas prasīja ja ne uzreiz rakstīt krieviski, tad pārtulkot gan pēc tam vajadzēja. No svešvalodām noteikti nevajag baidīties un jāapgūst pēc iespējas vairāk, taču pārtraukt augstskolās mācīt latviski gan nedrīkstētu – vismaz bakalaura un maģistra līmenī jābūt iespējai mācīties valsts valodā.
Anatolijs BORODIŅECS, Rīgas Tehniskās universitātes profesors:
– Doktoru līmenī jau tagad liela loma ir angļu valodai, arī visa zinātniskā literatūra nāk šajā valodā, un konferencēs runājam angliski. Mūsu augstskolā daļa lekciju jau tagad notiek šajā valodā. Faktiski aptuveni 50% studentu spētu jau pirmajos kursos mācīties angliski. Taču, ja pilnībā pārejam uz svešvalodu dabas zinātnēs, saskarsimies ar problēmu, ka visas programmas un visi palīgmateriāli jāpārtulko. Vai tas vajadzīgs – šaubos.
Juris EKMANIS, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents:
– Proporcijas noteikti var palielināt, bet tad tas jādara tā, lai nenodarām pāri savai valodai – lai nebremzētu tās attīstību. Ja tā notiktu, tā būtu traģēdija un atgriešanās pie laikiem, kad augstākā izglītība Latvijā bija tikai svešvalodā – vāciski. Studentiem jāsaglabā iespēja zinības apgūt dzimtajā valodā. To terminoloģiju, ko savulaik apguvu Latvijas Universitātē, lietoju līdz šim brīdim. Diez vai tā notiktu, ja visu būtu apguvis svešā mēlē.