Rīgas apgabaltiesa šodien, trešo reizi no jauna izskatot krimināllietu pret amata noziegumos apsūdzētajiem bijušajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņiem Valdi Egli un Helēnu Kaņepi, atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem, aģentūra LETA uzzināja tiesā.
Izskatot šo lietu apelācijas kārtībā iepriekšējās divas reizes, Rīgas apgabaltiesa bija atcēlusi Kaņepi un Egli notiesājošo spriedumu un abus ierēdņus attaisnojusi. Tomēr Augstākās tiesas (AT) Senāts šo lietu bija nosūtījis jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, norādot uz nepilnībām attaisnojošā sprieduma motivācijā.
Šodien, izskatot minēto lietu no jauna trešo reizi, Rīgas apgabaltiesa atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru Egle atzīts par vainīgu dienesta pilnvaru pārsniegšanā, un daļā, ar kuru Kaņepe atzīta par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā.
Lai gan Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2008.gada 14.maijā Eglem bija piemērojusi 100 minimālo mēnešalgu (16 000 latu) naudassodu, bet Kaņepei - 50 minimālo mēnešalgu (8000 latu) naudassodu, Rīgas apgabaltiesa šodien abiem apsūdzētajiem sodus grozīja uz daudz maigākiem.
Eglem apgabaltiesa šodien piesprieda naudassodu divu minimālo mēnešalgu jeb 400 latu apmērā, bet Kaņepei - vienas minimālās mēnešalgas jeb 200 latu apmērā.
Centra rajona tiesa 2008.gadā abiem bijušajiem ierēdņiem bija noteikusi arī trīs gadu aizliegumu ieņemt vadošus amatus valsts iestādēs, taču šodien apgabaltiesa šādu aizliegumu viņiem nenoteica, ņemot vērā Krimināllikuma 49.1 panta 1.daļas nosacījumus, kas paredz labvēlīgāku sodu apsūdzētajam gadījumā, ja nav ievērotas viņa tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.
Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, pilns šodien pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams 18.decembrī, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā. Ja spriedums tiks pārsūdzēts, tad Egles un Kaņepes lieta AT Senātā nonāks jau trešo reizi.
Kā ziņots, ne Egle, ne Kaņepe savu vainu prokuratūras celtajās apsūdzībās pirmās instances tiesā neatzina.
Apsūdzētie savulaik zaudēja amatus saistībā ar nekustamā īpašuma objekta Ezermalas ielā 6 iznomāšanu SIA "Studentu centrs".
Kaņepe kā Juridiskās nodaļas vadītāja, kuras pienākums bija kontrolēt līguma noslēgšanas tiesiskumu, neesot pamanījusi būtiskus likuma pārkāpumus nekustamā īpašuma iznomāšanā, uzskata prokuratūra.
Savukārt Egle kā IZM valsts sekretārs, ņemot vērā arī Valsts kontroles atzinumu, neesot pamanījis acīmredzamas kļūdas padoto darbā, tādējādi, parakstot līgumu, pieļāvis nekustamā īpašuma iznomāšanu pretēji sabiedrības interesēm.
Par notikušo pret IZM amatpersonām savulaik tika ierosināta disciplinārlieta, kuras izskatīšanas laikā Valsts civildienesta pārvalde konstatēja būtiskus tiesību normu pārkāpumus IZM ierēdņu rīcībā, sagatavojot un slēdzot līgumu par valsts nekustamā īpašuma Ezermalas ielā 6 iznomāšanu.
Amatpersonas neesot vērtējušas nekustamā īpašuma iznomāšanas lietderību un neesot panākušas, lai nekustamais īpašums tiktu iznomāts par iespējami augstāku cenu.
Secināts, ka IZM pirms līguma noslēgšanas nav izvērtējusi, kāda ir iespējami augstākā cena, par kādu nekustamo īpašumu varētu iznomāt.
Šajā lietā valsts apsūdzību tiesā uztur Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne.