Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rosinātās globālās reformas izglītības sistēmu vēl neskars, taču ir vairāki jaunumi, ko ieviesīs jau šogad – viens no tiem: saruks otrgadnieku skaits, bet uz trešo gadu neatstās nevienu.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, jauno mācību gadu sākot, nācis klajā ar kārtējo paziņojumu: Latvijā ir pārāk daudz augstskolu, tāpēc 2/3 no tām būtu jāslēdz vai jāapvieno.
Lai arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) dialogs ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadību nav sekmējies, kompromiss pedagogu algu paaugstināšanā ir panākts, pedagogu protesti novērsti. Tomēr joprojām ar izglītību un skolu saistītas problēmas uzpeld publiskajās diskusijās. Kas sagaida pedagogus, skolēnus, vecākus, vispārējās vidējās izglītības sistēmu jaunajā mācību gadā, Neatkarīgās intervija ar LIZDA vadītāju Ingrīdu Mikiško.
Latvijā ir pārāk daudz augstskolu un divas trešdaļas no tām būtu jāslēdz vai jāapvieno, šādu viedokli intervijā laikrakstam "Čas" paudis izglītības ministrs Roberts Ķīlis.
Mācību līdzekļi un bezmaksas izglītība joprojām ir pedagogu viskarstāk apspriesto jautājumu lokā, jo nav saprotams, kas slēpjas aiz šiem vārdiem. Tas dodot vielu bezgalīgām interpretācijām, skolas jūtoties kā ķīlnieki un direktori nesaprot – ko darīt, jo pašvaldības nespēs iegādāties visus skolēniem nepieciešamos mācību līdzekļus.
No septembra tiek paaugstināts atalgojums pedagogiem, kā arī izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, savukārt atbalsta personāla darba samaksai tiks piemērots elastīgāks risinājums.
No jaunā mācību gada sākumskolas klasēs - 1.-4.klasēs - un vidusskolas klasēs skolēnus uz otru gadu neatstās, izņemot īpašus gadījumus, to paredz kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi. Šī kārtība stājas spēkā šodien.
Pēdējos gados izglītības sistēmā strādājošajiem arvien biežāk nākas saskarties ar skolēnu pārpirkšanu: mācību iestādes, solot visādus bonusus un labumus, pārvilina pie sevis citu skolu audzēkņus. Tā kā daudzas vidusskolas saskaras ar 10. klašu komplektēšanas grūtībām, it īpaši kaismīgi aģitēti tiek pamatskolu absolventi.
Lai nediskriminētu speciālo skolu skolēnus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir aicinājusi pašvaldības no izglītības iestāžu nosaukuma izņemt vārdu "speciālā", šodien žurnālistus informēja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Šajā mācību gadā Rīgas skolēni varēs sabiedriskajā transportā braukt bez maksas, izmantojot e–kartes. Ar laiku tām būs arī citas funkcijas, taču tuvākajā laikā tās darbosies gan kā sabiedriskā transporta e–talons, gan audzēkņa apliecība.
Vērienīga reformēšana personāliju sarakstos notiek ne tikai Izglītības un zinātnes ministrijā, bet arī citās Reformu partijas kontrolētās valsts pārvaldes iestādēs. Iemesli var būt divi: atrasta unikāla nelietderīgu tēriņu ietaupīšanas recepte vai arī notiek izrēķināšanās ar nevēlamajiem, vadībai politiski nelojālajiem darbiniekiem.
Baltijas starptautiskās akadēmijas Eiropas studiju programmu direktore, Dr. philos. Ilze Ostrovska intervijā Neatkarīgajai vērtē studiju programmu ekspertīzi un studiju politiku.
Izglītības un zinātnes resoru nolēmis pamest kārtējais augsta līmeņa darbinieks – Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītājs Aivars Stankevičs. Pēc atlūguma iesniegšanas viņš nekavējoties devies atvaļinājumā. Pašlaik ministrijā valdošā gaisotne atgādina parunu par žurkām, kas bēg no grimstoša kuģa.
Ik gadu pieaug agresīvu skolēnu skaits, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi noteikumus, kas aizliegtu šādiem bērniem atrasties mācību iestādē. Lai gan sabiedrības vairākums, kā liecina aptaujas, atbalsta šādu soli, izglītības sistēmā strādājošie gan apšauba šāda risinājuma efektivitāti, uzskatot, ka pašlaik tas viss rada vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Agresīvos skolēnus varētu mācīt pensionētie skolotāji vai speciāli sagatavoti jaunieši, šodien šādu priekšlikumu izteica Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) centralizēto eksāmenu vērtējumu mainījis 14% gadījumu no 424 iesniegtajām apelācijām, informē VISC sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža.