Vairāk nekā puse jeb 56,4% iedzīvotāju uzskata, ka reliģija ir personisks vai ģimenes jautājums un skolai tajā nevajadzētu jaukties, liecina konservatīvo ideju institūta "Populares Latvija" un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma "Laba skola: vēlmes un vērtējums" rezultāti.
No ministriem martā vismazākā alga pēc nodokļu nomaksas bijusi izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim - viņš saņēmis vien 542 latus, liecina informācija Valsts kancelejas mājaslapā.
Latvijas iedzīvotāju vidū nav vērojams noteikts viedoklis, kurš ir galvenais atbildīgais par bērnu izglītošanu, un 32% iedzīvotāju uzskata, ka par to, lai bērni iegūtu labu pamata un vidējo izglītību, galvenokārt atbildīgi ir bērnu vecāki, tikmēr 31% domā, ka tas pirmām kārtām ir valsts pienākums un atbildība, liecina konservatīvu ideju institūta "Populares Latvija" un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma 'Laba skola: vēlmes un vērtējums'' rezultāti.
Deviņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs kopš 2010. gada samazināti ieguldījumi izglītībā, secināts Eurydice pētījumā Izglītības finansējums Eiropā: ekonomiskās krīzes ietekme.
Izglītības darbinieki ir satraukušies par iespējamo finansējuma trūkumu pedagogu algu palielināšanai. Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apgalvo, ka viss ir kārtībā – papildu nauda saņemta un sadarbības memorands tiek pildīts, nozares ļaudīm šaubas tomēr nav gaisušas.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi parlamentā nepieciešamos grozījumus Izglītības likumā, lai tiktu izstrādāta kārtība pabalstu piešķiršanai par bērniem, kuri nav tikuši bērnudārzā.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments 2013.gada budžeta grozījumos izglītības, sporta un kultūras jomas vajadzībām lūdzis piešķirt papildus 2,4 miljonus latu, no kuriem 630 000 latu paredzēts novirzīt mācību grāmatu un darba burtnīcu iegādei.
Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa demisijas pieprasījumam nav pamata, aģentūrai LETA pauda Ķīļa padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome nākamnedēļ tiksies ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, lai runātu par sadarbības memoranda nepildīšanu. Pēc šīs sarunas arodbiedrība lems par tālāko rīcību, neizslēdzot arī ministra demisijas pieprasīšanu.
SIA "Deloitte Latvija" auditori secinājuši, ka augstākās izglītības studiju programmu īstenotājiem par nekvalitatīvi veiktu darbu var pieprasīt atmaksāt nodarītos zaudējumus, bet, konstatējot noziedzīga nodarījuma pazīmes, pat saukt pie kriminālatbildības, liecina LETA rīcībā esošā informācija.
Ja no nākamā mācību gada tiks ieviesta jaunā kārtība skolēnu mācību līdzekļu nodrošināšanā, kas paredz lielāko izdevumu slogu uzlikt pašvaldību pleciem, pilsētām un novadiem būs jāmeklē papildu finansējums, kas mērāms desmitos un simtos tūkstošu latu, bet Rīgā pat 2,6 miljonos latu.
Sistemātiskās personāla rokādes Reformu partijas (RP) kontrolētajās ministrijās radījušas iespaidu, ka svarīgākie vadošo darbinieku izvēles kritēriji ir vizuāla konkurētspēja un saites ar ASV.
Bulduru Dārzkopības vidusskolai līdz šim izdevies veiksmīgi noturēties pretī Izglītības un zinātnes ministrijas spiedienam: ministrija lobē kādu nesekmīgu sīkfirmu un prasījusi skolai izrādīt nelikumīgu pretimnākšanu šai firmai.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl nezina, kad tieši varētu sākties augstskolas studiju virzienu akreditācija, ne arī – cik izmaksās vērtēšanas process, ko veiks Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūra (ASIIN). Tuvākais mērķis esot parakstīt abpusējo līgumu un saprašanās memorandu.
Augstskolu studiju virzienu akreditācijas process vēl ieilgs, tas var apdraudēt valsts atzītu diplomu izsniegšanu dažādās studiju programmās, kurām «derīguma» termiņš gandrīz beidzies, – vērš uzmanību Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete, mudinot Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) rīkoties, lai tā nenotiktu.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, par spīti koalīcijas partneru darba grupas atbalsta trūkumam, nolēmis neatkāpties no nodoma ieviest Latvijas augstskolās plašāku Eiropas Savienības (ES) valodu lietojumu un piesaistīt vairāk ārvalstu docētāju.