Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Latvijā

Bulduru Dārzkopības skola neitralizē Izglītības ministrijas spiedienu

Bulduru Dārzkopības vidusskolai līdz šim izdevies veiksmīgi noturēties pretī Izglītības un zinātnes ministrijas spiedienam: ministrija lobē kādu nesekmīgu sīkfirmu un prasījusi skolai izrādīt nelikumīgu pretimnākšanu šai firmai.

Jaunu pavērsienu guvusi nejēdzīgā plēšanās starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kuras amatpersonas atklāti balsta kādu sīkfirmu SIA Rauzas Kompānija (tā telpas Bulduru Dārzkopības vidusskolā (BDV) nomājusi agrāk), pašu skolu, kā arī īstajiem nomniekiem SIA EL Studija. Vienā no telpām tika konstatēti zili, smirdīgi dūmi, kas nākuši no elektrības sadales skapja. BDV direktors Aivars Griķis pēc tam ziņoja: kāds bija nelegāli pieslēdzies un zaga skolas elektrību, gandrīz izraisot ugunsgrēku. Skapī konstatēti apdeguši vadi, kā arī izkusis šo vadu izolācijas pārklājums.

Direktors par novēroto ārkārtas situāciju nekavējoties paziņojis a/s Sadales tīkls. Atbraukušie elektriķi konstatējuši, ka nelikumīgais pieslēgums ir lielas jaudas: 45–50 kilovatu. Tāpēc nav arī jābrīnās, ka strāvas zagļu sastiķētie vadu gali nebija izturējuši tādu kilovatu nodrošināšanai nepieciešamo amperāžu, bija sakarsuši, sākuši smirdēt un kūpēt.

Skolas darbiniekiem bija skaidrs, kur jāmeklē vainīgie: šādas jaudas ražošanas ierīces esot tikai tajās telpās, kuras agrāk nomāja Rauzas Kompānija. Nomas līgums sen kā beidzies, bet firma jau otro mēnesi atsakās atstāt šīs telpas. «Visu šo apstākļu kopums radīja aizdomas, ka SIA Rauzas Kompānija veikusi darbības neatļauta elektroenerģijas pieslēguma izveidošanai un pakalpojumu patvaļīgai izmantošanai,» skola sausi konstatējusi savā ziņojumā. Skolas darbinieki mēģinājuši iekļūt darbnīcā un pārbaudīt vadus, tomēr privātfirmas darbinieki esot atteikušies paklausīt telpu īpašnieku pārstāvju prasībai un telpās neielaida. A. Griķis norādīja, ka šis gadījums liecina – tā mēģina nelikumīgi turpināt ražošanu.

Elementārai saimnieciskajai darbībai (BDV izsludināja konkursu par pašai skolai nevajadzīgo ražošanas telpu īri, kurā Rauzas Kompānija vispār nepiedalījās, toties uzvarēja EL Studija) pāraugot nesaprotamā konfliktā, arvien interesantāka kļūst IZM darbība. Publiskajā telpā parādoties dokumentiem, var restaurēt notikumu gaitu. Beidzoties Rauzas Kompānijas līgumam ar BDV, ministrija sākumā uz bijušo nomnieku žēlabu pareizi atbildēja – lietas jārisina nevis caur ministriju (kura ir BDV kapitāldaļu turētāja), bet gan pa tiešo ar skolas vadību. Turpretim mēnesi vēlāk, 25. janvārī, skolas direktors A. Griķis kopā ar BDV juristu tika izsaukti uz ministriju, kur noritēja sanāksme, piedaloties Rauzas Kompānijai. «Ierodoties IZM telpās, tika konstatēts, ka Rauzas Kompānijas un ministra padomnieka Reiņa Tukiša (..), iespējams, nelikumīgas vienošanās rezultātā BDV aiz muguras ir sagatavota Spiediena Sanāksme,» notikušo atstāsta viens no dokumentiem, kas cirkulējis starp ministriju un skolu.

«Bija noskāršams iniciatoru grupas politiskais mērķis: piespiest augstākās IZM amatpersonas Rauzas Kompānijas dezinformāciju (..) uzdot par patiesību; slepeni no skolas pārgrozīt (..) oficiālo IZM nostādni medijiem; novērst jebkādu caurspīdīgumu Rauzas Kompānijas pašradītās ķezas lietā; ar administratīvu spiedienu (..), iebaidīšanu un šantāžu (..) piespiest skolu prettiesiski rīkoties Rauzas Kompānijas labā, apzināti nodarot kaitējumu IZM interesēm un zaudējumus Sabiedrībai.»

«Uz Rauzas – Tukiša grupas nodomu mērķi norāda (..) R. Tukiša centieni piespiest BDV uz vietas, Spiediena Sanāksmes laikā, parakstīt telpu nomas līguma pagarināšanu pēc Rauzas Kompānijas advokāta A. Eglīša diktētiem noteikumiem. Apzinoties

R. Tukiša klajo juridisko analfabētismu, viņa īstenoto spaidu iespējamās smagās sekas un BDV valsts kapitāla daļu turētājas pārstāvja personisko atbildību par šo seku iestāšanos, IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa pieņēma lēmumu – beigt Spiediena Sanāksmi bez (..) iekārotā rezultāta,» teikts institūciju savstarpējā sarakstē. Tomēr, kā Neatkarīgā jau rakstīja, S. Liepiņa vēlāk mainīja nostāju, arī pievienojoties spiediena izdarītājiem un nosūtot skolas direktoram prettiesiska satura vēstuli: «… Ministrija (..) lūdz vidusskolas valdi noslēgt ar SIA Rauzas Kompānija līgumu par nekustamā īpašuma nomu.»

Skola nobloķēja telpas un mēģināja sarunāt ar labu, lai Jānis Rauza izvāktu savas firmas produkciju un iekārtas ārā no telpām. Kad tas nenotika, turklāt īstie nomnieki arī nevarēja iekļūt telpās, par kurām jau bija godprātīgi iemaksājuši 30 tūkstošu avansu, skola nobloķēja telpas un tajās nelaida iekšā vispār nevienu. Vēlāk A. Griķis izrādīja mīkstsirdību, atļaujot Rauzas Kompānijai ieiet telpās, lai sāktu mantu izvešanu, taču tagad šī pretimnākšana beigusies ar lieljaudas elektrības zādzību. Turklāt nav zināms, vai patiesībā mērķis nav bijis ieriebt skolai, ar ķimerēšanos gar vadiem izraisot ugunsgrēku.

Tā kā uz ministrijas atbalstu BDV paļauties nevar, drīzāk tieši pretēji, tad skola aicinājusi palīgā EL Studijas valdes locekli Rolandu Landsbergu vest sarunas par termiņiem un kārtību Rauzas mantības labprātīgai izvākšanai no skolai piederošajām telpām. «Skolas valde nosūtījusi atkārtotu brīdinājumu Rauzas Kompānijai par saistošo nolēmumu labprātīgu izpildi, (..) pilnvarojot Landsbergu pēdējam sarunu raundam ar Rauzas Kompāniju, par kura rezultātiem nobeiguma ziņojums jāiesniedz valdei līdz 20. februārim. [Skola] arī brīdina Jāni Rauzu, ka skolai piederošās telpās veiktas darbības, kas ir uzskatāmas par trīs Krimināllikuma pantu pārkāpumu. Skolas valde aicina Rauzu labprātīgi publiski atzīties šajos nodarījumos!»

Diemžēl pastāv iespējamība, ka kriminālprocesa ierosināšana varētu būt izdevīga tieši Rauzas Kompānijai. Kā rāda ilggadējā pieredze ar savā starpā konfliktējošajiem Ventspils uzņēmumiem – dažkārt kriminālprocesu ierosināšana ļauj personām, kas nelikumīgi aizņem kādas teritorijas, īpašumus vai amatus, noturēt pozīcijas ar ieganstu: «Mēs aiziesim tikai tad, kad kriminālprocess būs izgājis cauri policijai, prokuratūrai un visiem trīs tiesu līmeņiem, Senātu ieskaitot!» Taču līdz šim Bulduru skola ir parādījusi valsts struktūrai netipiski konsekventu rīcību un stingru mugurkaulu, jo saprot – ne jau valsts vai IZM kā tāda izdara nelikumīgu spiedienu uz BDV, bet gan atsevišķas personas ministra Roberta Ķīļa birojā. KNAB runasvīrs Andris Vitenburgs ziņo, ka vismaz pārbaude esot uzsākta.