Valsts prezidents Andris Bērziņš savu septembra algu ziedos Medumu vidusskolai, kuru apmeklēja ceturtdien Daugavpils novada vizītes laikā, aģentūru BNS informēja prezidenta Preses dienestā.
Latvijas kultūras un mākslas augstskolu studenti atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām kategoriski iebilst pret jaunās valdības izglītības ministra amata kandidāta Roberta Ķīļa ierosināto augstākās izglītības finansēšanas modeli un uzskata, ka šis modelis "pilnībā iznīcinās bezmaksas augstāko izglītību Latvijā".
26.oktobrī Radisson Blu Hotel Latvija notiks pirmās Latvijas „Izglītības inovācijas balvas 2011” pasniegšanas ceremonija, kurā Valsts prezidents Andris Bērziņš sveiks Latvijas „Izglītības inovācijas balvas 2011” ieguvējus.
Turpinot darbu pie profesionālās izglītības sistēmas pilnveides Ministru kabineta (MK) sēdē šodien, 19.oktobrī,apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavotais likumprojekts, kas tiks virzīts apstiprināšanai Saeimā.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki sadarbībā ar 70 partneru institūcijām no 31 Eiropas valsts izstrādājuši Eiropas līmeņa studentu «darba fabriku» (Student European Job Factory) – virtuālu platformu, kurā studenti no visas Eiropas tiek atbalstīti darba meklējumos.
Gandrīz viena trešdaļa jeb 30% skolnieku vecāku ir neapmierināti ar svešvalodu stundu kvalitāti skolās. Viskritiskākie ir bijuši skolnieku vecāki no Rīgas reģiona, Kurzemes un Zemgales, liecina valodu centra Berlitz un Mindshare veiktā aptauja.
Šodien, 2011.gada 11.oktobrī, Ministru Kabinets (MK) apstiprināja teoloģijas zinātņu doktoru Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) arhibīskapu Jāni Vanagu par Lutera Akadēmija rektoru.
"Izglītības inovācijas balvai 2011"saņemti 55 pieteikumi no visiem Latvijas reģioniem, visvairāk pieteikumu iesniegti kategorijā "mācību priekšmetu apguve." Pretendentu vidū ir gan pedagogi, gan pedagogu kolektīvi, gan arī viena nevalstiska organizācija. Balva šogad tiek pasniegta pirmo reizi un ir iedibināta ar mērķi apzināt un popularizēt inovācijas izglītībā un pedagoģijā, veicinot jaunu ideju ieviešanu izglītības un mācību procesā un paaugstinot izglītības kvalitāti.
Rīt, 2011.gada 4.oktobrī, Ministru kabinetā (MK) plānots apstiprināt IZM sagatavoto rīkojuma projektu par mērķdotācijām pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēm, finansējuma sadalījumu.
Valmierā 7.oktobrī atklās Vidzemes reģiona Iekļaujošās izglītības atbalsta centru, aģentūrai BNS pavēstīja Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāve Līga Tarbuna.
Lielo skolu reitinga līdera godu arī šogad saglabājusi Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, un, lai gan reitingu pirmrindnieces tos uzskata par objektīviem, eksperti ir citādās domās, pirmdien raksta "Diena".
Veselības ministrijas panāktais kompromiss ar skolu ēdināšanas uzņēmumiem paredz, ka cīsiņi un sardeles no skolu ēdienkartes netiks izslēgti, taču ar nosacījumu – ne biežāk kā reizi divās nedēļās, kā arī gaļa cīsiņā vai sardelē nedrīkst būt mazāk par 70 procentiem.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atsaukusi informāciju par Nacionālo drošības padomi (NDP) kā skolās sākto pārbaužu ierosinātāju, taču norāda, ka situācija joprojām ir neskaidra, aģentūrai BNS pavēstīja LIZDA pārstāvis Edgars Grigorjevs.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 21.septembrī, iepazinās ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta darba aktualitātēm un sprieda par iespējām celt izglītības procesa kvalitāti.
«Partiju programmās lasāmas vispārīgas frāzes. Protams, 4000 zīmju nedod iespēju paskaidrot, kas konkrēti domāts ar vienu vai otru teikumu programmā, bet skumjākais, ka sarakstītais nav īsti skaidrs arī pašiem deputātu kandidātiem, to ik palaikam redzam politiskajās debatēs,» izvērtējot partiju solījumus izglītībā, secina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 6.septembrī, ar izglītības un zinātnes ministru Rolandu Broku pārrunājot jaunā mācību gada sākšanos, akcentēja to, cik būtiska izglītības sistēmā ir stabilitāte, informē Saeimas Preses dienests.
Jaunākajā "DnB NORD Latvijas barometrā" noskaidrots, ka, vērtējot izglītības nozīmi panākumu gūšanā darba tirgū, trešdaļa iedzīvotāju, kuri ieguvuši augstāko izglītību, un aptuveni tik pat pamatizglītību ieguvušo ir nedaudz optimistiskāk noskaņoti nekā vidējo un vidējo speciālo izglītību apguvušie respondenti.
Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir polārs viedoklis jautājumā par izglītības kvalitāti Latvijas skolās. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums.