Pirmo svešvalodu no 1.klases bērniem sāks mācīt ar 2013./2014.mācību gadu, līdz tam nemainot pašreizējo pirmās svešvalodas apguves kārtību – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027, kas šodien, 2011.gada 21.jūlijā, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) apkopojis rezultātus par skolēnu sniegumu šā gada centralizēto eksāmenu rezultātos, kas liecina, ka lielākajā daļā eksāmenu dominē C un D līmenis.
Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (Zaļo un zemnieku savienība) uzsver, ka budžeta vietas augstākās izglītības iestādēs ir jāsaglabā, pretējā gadījumā daļa jauniešu dotos studēt, piemēram, uz Skandināvijas valstīm, kur augstākā izglītība ir bez maksas.
Diskusijās ar pedagoģijas speciālistiem, skolotājiem un arodbiedrību jānonāk līdz risinājumam, kā vidējās izglītības ieguvi nodrošināt līdz 18 gadu vecumam.
No nākamā mācību gada dokumentu par pamatizglītības apguvi varēs iegūt tikai, ja vērtējums zemāks par četrām ballēm iegūts vienā mācību priekšmetā. Līdz šim pamatskolu varēja beigt arī ar divām nesekmīgām atzīmēm.
Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) priekšlikumi par atteikšanos no valsts budžeta studiju vietām no 2013.gada liktu studentiem uzņemties kredītsaistības līdz 84 tūkstošiem latu, un tas veicinātu jauniešu izvēli par labu bezmaksas augstākajai izglītībai netālajās ārzemēs.
Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija (SAK) piedāvā atteikties no studiju budžeta vietām, tās aizstājot ar kredītu, kuru piešķir Valsts kase un kuru absolvents atmaksā pēc studiju beigšanas, žurnālistiem otrdien sacīja viens no SAK ziņojuma par augstāko izglītību izstrādātājiem Vjačeslavs Dombrovskis.
Šodien sākusies elektroniskā pieteikšanās studijām desmit Latvijas augstskolās. Interesanti aicināti iepazīties ar augstskolu piedāvājumu mājas lapā www.latvija.lv/studijas un izdarīt izvēli, sakārtojot studiju programmas prioritārā secībā.
2011./2012. studiju gadā augstskolas un koledžas aicina iestāties 18 jaunās, līdz šim Latvijā nepiedāvātās vai maz piedāvātās studiju programmās, liecina NIID.LV patlaban rīcībā esošā informācija par mācību iestāžu plāniem un saņemtajām licencēm.
99 gadu vecumā koledžu ir absolvējis kāds ASV Oregonas štata iedzīvotājs, kurš no skolas izstājās 1932. gadā Lielās depresijas laikā, bet pēc vairākiem desmitiem gadu tomēr pie diploma ir ticis.
Pirmdien, 20.jūnijā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā (Raiņa bulvāris 8) ar konferenci noslēgsies trīs gadus ilgušais Eiropas Sociālā fonda projekts "Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos". Konferences sākums plkst. 9.30.
Ir nepieņemami, ka jauniešiem bez pamatizglītības ir iespēja iegūt bezdarbnieka statusu, jo tas nesekmē pamatizglītības iegūšanu, uzskata Saeimas Bērnu un jaunatnes lietu apakškomisijas vadītāja Dace Reinika (Zaļo un zemnieku savienība).
Strenču novada dome nolēmusi katram 10.klases skolēnam, kas sāks mācības Strenču novada vidusskolā, piešķirt 100 latu vienreizējo stipendiju, informē Strenču novada dome.
Jauniešu Saeimas deputāti piektdien, 3.jūnijā, pēc aktīvām debatēm pieņēma deklarāciju „Par bērnu un jauniešu iesaistīšanos Latvijas izglītības un kultūras telpas veidošanā”, kurā ietvertas skolēnu idejas par izmaiņām izglītības jomā.
Noslēdzies Rīgas domes izsludinātais projektu konkurss par latviešu valodas apguves kursu organizēšanu. Finansiālu atbalstu saņems četri projekti par kopējo summu 30987 lati.
No 1.līdz 3.jūnijam Ventspilī norisināsies 17.Baltijas valstu izglītības un zinātnes ministru un starptautiskās sadarbības koordinācijas grupas tikšanās.
Kamēr izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) skaidrojas ar Saeimas deputātiem, kāpēc ministrija pieļāvusi homoseksualitātes popularizēšanu 9. klases sociālo zinību mācību grāmatā, Neatkarīgā atklāja, ka veikalos pieejamas divas dažādas mācību grāmatas ar vienādu nosaukumu Sociālās zinības 9. klasei.
Vara neciena sabiedrību, bet arī sabiedrība diez ko neciena pati sevi. Jo tā neprasa tik daudz pēc patiesības, cik pēc savai uztverei atbilstoša stereotipa. Līdzko publiskā informācija par kādu notikumu, pat par visai sarežģītām lietām, sāk gūt komfortabla, galvenais, visiem saprotama stereotipa pazīmes, publika top laimīga un to ir visai grūti piedabūt skatīties patiesībai acīs.