«Partiju programmās lasāmas vispārīgas frāzes. Protams, 4000 zīmju nedod iespēju paskaidrot, kas konkrēti domāts ar vienu vai otru teikumu programmā, bet skumjākais, ka sarakstītais nav īsti skaidrs arī pašiem deputātu kandidātiem, to ik palaikam redzam politiskajās debatēs,» izvērtējot partiju solījumus izglītībā, secina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Viņa turpina: «Neredzam, ka izglītības jautājumi kādai partijai būtu prioritāte, jo prioritāšu nav, izņemot ZZS. Kādi tad ir partiju ilgtermiņa politiskie mērķi izglītībā un zinātnē? Visa pamatā ir zināšanas, prasmes un pieredze. Kā var būt veiksmīga valsts izaugsme, ja par galveno prioritāti politiķi tiešā veidā neizvirza izglītību? Bet kā pozitīvo aspektu saskatām to, ka atsevišķas partijas ir sadzirdējušas izglītības, zinātnes darbiniekus un savās programmās iekļāvušas jautājumus par finansējuma palielināšanu nozarei, kā arī par pedagogu darba samaksas pilnveidošanu (ZZS) un izglītības pieejamību (Saskaņas centrs).»
Tikai frāzes
Taču kopumā partiju programmās ietverti galvenokārt vispārīgi solījumi izglītībā. Un neatbildēti paliek jautājumi – kad un kā, lai apņemšanās nepaliktu tikai solījumu līmenī. «Nodrošināt konkurētspējīgu izglītību» (ZZS), «pielāgot izglītības sistēmu tautsaimniecības attīstības vajadzībām» (Vienotība), «izglītība – viena no galvenajām Latvijas eksporta precēm» (Šlesera Reformu partija LPP/LC), «mūsdienīga, uz personības attīstību vērsta izglītības sistēma» (Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) – šīs ir pozitīvas, bet neko neizsakošas frāzes, kas nemudina programmu lasīt tālāk, uzskata I. Mikiško. «Turklāt programmas ne ar ko neatšķiras no jau iepriekšējos gados veidotajām. Mums, vēlētājiem, nav jāmēģina izdomāt, kas varētu slēpties aiz šīm frāzēm,» uzsver LIZDA priekšsēdētāja.
Šaubas par ideju dzīvotspēju
Kritiski partiju solījumus vērtē arī Latvijas Izglītības fonda valdes priekšsēdētājs Ilgvars Forands, uzskatot, ka vairākums apņemšanos nav dzīvotspējīgas un dzīvē realizējamas: «Piemēram, Vienotības piedāvājums no 2013. gada ieviest obligātu vidējo izglītību nav slikts, bet tieši ar 2013. gadu būs jāsāk atdot starptautiskos aizņēmumus, tātad pietrūks līdzekļu šīs programmas īstenošanai. Neizprotama ir arī tēze – pielāgot izglītības sistēmu tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Liekas, ka programmas autoriem nav izpratnes, ko ietver jēdziens sistēma. Izglītības sistēma attiecināma uz visu līmeņu izglītības iestādēm, iekļaujot arī pirmsskolas apmācību. Bet ZRP paredzējusi, ka, sākot ar 2014. gadu, valsts augstskolās vairs nebūs budžeta vietu, visi varēs studēt, kur un ko vēlas, jo valsts piešķirs aizdevumu (ZRP terminoloģijā – vaučerus), kas būs jāatdod pēc studijām, ja darba alga jaunajam speciālistam pārsniegs vidējo algas rādītāju valstī. Tātad trīs gados, sākot ar 2014. gadu, valstij būs jānodrošina apmēram 400 miljonu latu aizdevums, kuru nebūs jāatdod augstskolu absolventiem skolotājiem un arī citiem speciālistiem, jo viņu alga vēl ilgstoši būs zem vidējās. Turklāt, zinot valstī pastāvošo ēnu ekonomiku, skaidrs, ka daudziem alga tiks maksāta zem vidējās, jo turpināsies aplokšņu algas. Katru gadu no studijām tiek atskaitīti vai tās pārtrauc 12–14 procentu studējošo, kuri vai nu kļūst par bezdarbniekiem, vai izbrauc no valsts un nevarēs atdot aizdevumu. Turklāt 2014. gads ir finansiāli smags valstij, jo turpinās aizdevumu atdošana Starptautiskajam valūtas fondam un citiem finanšu donoriem. Viss iepriekšminētais parāda šīs idejas dzīvot nespēju.»
Sola neaptveramo
Savukārt partijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā programmas ideoloģiju I. Forands raksturo kā melīgu: «Partija turpina savu iepriekšējo mērķi – panākt krievu valodas oficiālā statusa nostiprināšanu Satversmē. Kategoriski nevar piekrist tēzei, ka tikai konstitucionālās garantijas krievu valodai var nodrošināt krievu mazākumtautības izglītības sistēmas attīstību un novērst krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju nodarbinātības jomā, kā arī saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tieši otrādi, esošā Satversme un esošie normatīvie akti un pastāvošā izglītības sistēma nodrošina iespēju iegūt izglītību atbilstoši cilvēku un valsts interesēm. Bet, piemēram, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija apņēmusies attīstīt tādu augstākās izglītības kvalitāti, kas spētu konkurēt arī starptautiskā līmenī. Vai kāds būtu pret šādu ideju? Protams, ne, bet jautājums – kā un kad. Iecerēts veikt visaptverošu izglītības sistēmas reformu, izstrādājot jaunu, Latvijas situācijai atbilstošu un piemērotu izglītības stratēģiju un metodiku. Partija sola neaptveramo, proti, saskaņot augstskolu mācību programmas ar tautsaimniecības attīstības plānu.»
***
Partiju solījumi izglītībā
Vienotība
• Strādājošo vecāku bērniem nodrošināt bērnudārzu no 2 gadu vecuma
• No 2013. gada ieviest obligātu vidējo izglītību
• Pielāgot izglītības sistēmu tautsaimniecības attīstības vajadzībām
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
• Attīstīt tādu augstākās izglītības kvalitāti, kas spētu konkurēt arī starptautiskā līmenī
• Saskaņot augstskolu mācību programmas ar tautsaimniecības attīstības plānu
Zatlera Reformu partija
• Nodrošināt Eiropas mērogā konkurētspējīgu izglītību kā jauniem, tā veciem
Kristīgi demokrātiskā savienība
• Optimizēt valsts augstskolu tīklu.
• Nākotnē realizējams princips nauda seko studentam
Iedibināt trešās paaudzes universitāti, lai likvidētu vecākās paaudzes sociālo atstumtību
Šlesera Reformu partija LPP/LC
• Izglītība – viena no galvenajām Latvijas eksporta precēm
• Profesionālās izglītības programmas cieši saistītas ar valsts attīstības plānu
Saskaņas centrs
• Nodrošināt, lai visi skolas vecuma bērni apmeklē skolu
PCTVL
• Panākt krievu valodas oficiālā statusa nostiprināšanu Satversmē
• Sakārtot normatīvo aktu bāzi tā, lai Latvija varētu eksportēt augstāko izglītību krievu valodā
Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
• Nodrošināt bērnudārzu un skolu pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā
• Iespējas Latgalē visās skolās apgūt latgaliešu rakstu valodu un izmantot to saziņā ar valsts un pašvaldību iestādēm Latgalē
Par prezidentālu republiku
• Garantēt obligātu vidējo izglītību
• Nodrošināt valsts pasūtījumu profesionālajā un augstākajā izglītībā
Pēdējā partija
• Radīt pasaulei atvērtu izcilu izglītības sistēmu ar uzsvaru uz elastīgām izglītības formām – neformālo izglītību, otrās iespējas skolām
Zaļo un zemnieku savienība
• Turpināt pedagogu darba samaksas pilnveidošanu
• Nepieļaut budžeta vietu likvidēšanu augstskolās
Tautas kontrole
• Īstenot valsts attīstības programmu un sniegt atbalstu zinātnei, izglītībai
• Izstrādāt izmaiņas Satversmē, nosakot valsts atbalstu latgaliešu valodai kā latviešu valodas otrai literārai formai
Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām
• Pārskatīt izglītības programmas, iesaistot pedagogus, nevis ierēdņus
• Augstāko izglītību par valsts naudu nodrošināt tikai profesijās, kas valstij nepieciešamas