Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 6.septembrī, ar izglītības un zinātnes ministru Rolandu Broku pārrunājot jaunā mācību gada sākšanos, akcentēja to, cik būtiska izglītības sistēmā ir stabilitāte, informē Saeimas Preses dienests.
„Izglītības sistēmas darbinieki novērtē stabilitāti, izmanto valsts un Eiropas Savienības sniegtās iespējas un visvairāk baidās no analfabētiskām reformām reformu pēc. Jābūt nepārtrauktai attīstībai, pilnveidojot to labo, kas ir izglītības sistēmā. Taču jauninājumi jāievieš pārdomāti, jo izglītība ir tā joma, kurā jebkuras pārmaiņas desmitreiz jānomēra un tikai tad jāķeras pie griešanas,” uzsvēra Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
Informējot par ministrijas darba aktualitātēm, R.Broks skaidroja, ka vēl nav zināma precīza statistika par skolēnu un studējošo skaitu, taču priecē, ka pieaudzis grupu skaits profesionālās izglītības iestādēs un pieaudzis konkurss uz valsts finansētajām studiju vietām augstskolās.
Deputāti iztaujāja ministru par iecerētajām izmaiņām augstākās izglītības finansēšanā, kas pieejamo finansējumu sasaistītu ar konkrētās augstskolas kvalitātes rādītājiem. Iespējams, no nākamā mācību gada pieci līdz desmit procenti no augstskolu finansējuma būs atkarīgi no tādiem kritērijiem kā citējamība, ārvalstu studentu īpatsvars, piesaistītais ārvalstu finansējums un absolventu nodarbinātība, informēja ministrs. Viņš pauda pārliecību, ka šo procentuālo attiecību nevajag palielināt, jo tā ir Eiropas Savienības prakse, turklāt šādas finansējuma izmaiņas jāpārbauda dzīvē.
Deputāti noskaidroja, ka šis Ministru kabineta noteikumu projekts jau nosūtīts Valsts kancelejai un tas iezīmē skaidru virzību uz budžeta vietu saglabāšanu augstskolās. Ir dzirdētas dažādas idejas kā reformēt augstākās izglītības finansējumu, taču nav redzēts alternatīvs modelis, un pašreiz nevar būt runa par atteikšanos no budžeta vietām, norādīja R.Broks.
Komisijas deputāti pauda bažas par neefektīvajām iepirkumu procedūrām, kas vairākās izglītības iestādēs aizkavējušas mācību gada sākumu. Ministrs atzina, ka procedūras ir sarežģītas un tas apgrūtina skolu un dienesta viesnīcu renovācijas darbu īstenošanu, tāpat kavēšanās notiek, jo konkursa rezultāti tiek nemitīgi apstrīdēti.
Savukārt, pārrunājot iespējamās izmaiņas vispārējās izglītības jomā, R.Broks norādīja, ka izmaiņas jāskata ciešā kontekstā ar Latvijas vidējās izglītības dokumenta starptautisku atzīšanu. Tādējādi gan iespējamā skolas gaitu obligātā uzsākšana no sešiem gadiem, gan varbūtējā 11.klašu vidējās izglītības ieviešana ir nopietnas diskusijas priekšmets ekspertu lokā.
Deputāte Inguna Rībena (Vienotība) sacīja, ka, skolojot bērnus, ir pieredzējusi ļoti daudz reformu, un būtu jāizbeidz nemitīgās izmaiņas izglītības sistēmā.