Izglītība

Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ja ārkārtas situācija būs spēkā ilgāk par 14. aprīli, plāno attālināto mācību procesu visās izglītības iestādēs (tostarp speciālajās) pagarināt vēl par mēnesi. Tuvākās divās nedēļās gan paredzēts novērot, kā notiek zinību apguve un vai tajā «nav daudz pārrāvumu un tehnoloģisku problēmu». Ņemot vērā rezultātus, tiks pieņemts lēmums – turpināt mācības attālināti vai tomēr pārtraukt, nosakot papildu brīvlaiku un līdz ar to arī mācību gada pagarinājumu.

Pašlaik zināms, ka 28 skolēniem Rēzeknē nav pieejams dators vai interneta pieslēgums, lai, sākot ar nākamo nedēļu, varētu nodrošināt attālinātās mācības, trešdienas vakarā Latgales reģionālās televīzijas raidījumā "Runā Latgale" paziņoja Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings.

Apkopojot Latvijas lielo pilsētu sniegto informāciju, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir definējusi virkni problēmu saistībā ar izglītības procesa norisi pašvaldībās, kuras steidzami jārisina, asociācija arī rosina no 23.marta līdz 27.martam skolās noteikt projektu nedēļu, pavēstīja LLPA mediju attiecību konsultants Kaspars Līcītis.

Bērnudārzi atšķirībā no citām izglītības iestādēm, kurās mācību process pēc brīvlaika notiks attālināti līdz pat 14. aprīlim, arī šonedēļ turpinās strādāt, nodrošinot dežūrgupu (bērni tajās būs dažāda vecuma) darbu, nolemts Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē. Vecākiem, kas izvēlas ārkārtas situācijas laikā sūtīt bērnus uz bērnudārzu, būs katru nedēļu jāiesniedz izglītības iestādei apliecinājums, ka viņi nav apmeklējuši ārvalstis vai kontaktējušies ar cilvēkiem, kuri varētu būt inficēti ar Covid-19.

Pedagogu arodbiedrība rosina veidot Izglītības nozares attīstības padomi, kurā būtu iesaistītas dažādas nozari pārstāvošas institūcijas, lai nodrošinātu izdiskutētu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Šai padomei būtu piešķirams nevis konsultatīvs, bet formāls statuss – lai tās atzinumi būtu juridiski saistoši ministrijām, uzskata nozarē strādājošie.

14. martā, viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvija konferences centrā notiks populārākais ārzemju izglītības pasākums – specializētā izstāde “Days of International Education” (“Starptautiskās izglītības dienas”). Vairāk nekā 50 izstādes dalībnieku informēs apmeklētājus par iespējām mācīties vairāk nekā 80 mācību iestādēs dažādās pasaules valstīs – ārzemju universitātēs un biznesa skolās, privātās un valsts vidusskolās, profesionālās koledžās, vasaras valodu nometnēs skolēniem vecumā no 7 līdz 18 gadiem, kā arī starptautiskās angļu valodas skolās jauniešiem un pieaugušajiem. Izstādi organizē “Baltic Council for International Education”, sadarbībā ar vadošo izglītības aģentūru Latvijā “Meridian Group”.

Rīgas bērnudārzi līdz maijam aicina apmeklēt atvērto durvju dienas ne tikai vecākus, kuru bērni jau apmeklē dārziņus, bet arī potenciālo audzēkņu mammas, tētus un vecvecākus. Savukārt tiem vecākiem, kuru septiņgadnieki pošas uz skolu, der ielāgot, ka turpmāk būs nedaudz īsāks periods, kad varēs nodot iesniegumu.

Lai noteiktu izglītības kvalitāti skolās, ir vajadzīgi kritēriji, kas neaprobežotos tikai ar centralizēto eksāmenu un olimpiāžu rezultātiem. Skolu vadītāji un izglītības darba speciālisti cer, ka tādus piedāvās jaunais izglītības kvalitātes monitoringa rīks, ko izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija. Ir gan neskaidrs, kā to izmantos politiķi un kā tas ies kopā ar citu «rīku»: optimālo skolu karti, ko pirms trim gadiem sagatavoja ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītā ekspertu grupa.

Šomēnes Latvijas skolēni piedalīsies starptautiskajos lasītprasmes un izglītības kvalitātes izmēģinājuma pētījumos, kuru mērķis ir pārbaudīt, kā darbojas skolēnu testi, skolēnu, skolotāju, vecāku un skolu vadītāju aptaujas,  informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar saviem «reformu» buldozeriem iet pāri ne tikai Latvijas Universitātei, tās likumīgi ievēlētajam rektoram Indriķim Muižniekam un citām augstākajām mācību iestādēm: tās vēriens ir daudz plašāks – konceptuālajā (?) ziņojumā Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu ir paredzētas graujošas izmaiņas arī pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības sistēmā, proti, koledžu izglītībā.

Izglītības kvalitātes monvijāitoringa rīks, ko izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), pilnībā varētu būt gatavs 2021. gada beigās, sniedzot apjomīgu un detalizētu analīzi par katru izglītības iestādi. Šiem rādītājiem būs svarīga loma izglītības vadības sistēmā, ko sāks pakāpeniski ieviest ar šā gada 1. septembri un kura paredz procesu decentralizāciju, daudz lielāku atbildību uzticot iestāžu dibinātājiem. Bažas gan pastāv, ka datu bāze būs milzīga, taču – ko no tā iegūs procesā iesaistītie, tostarp bērni?

Ogres 1. vidusskolā mācās vairāk nekā tūkstoš audzēkņu, strādā spēcīgs simts pedagogu kolektīvs un cieņā tiek turētas tādas vērtības kā nemitīga pilnveide un jauninājumu ieviešana mācību procesā, kompetenču izglītība, sadarbība ar citām organizācijām, kā arī pieņemoša un labvēlīga attieksme un gaisotne. «Kaut arī esam liela skola, labi apzināmies, ka spēks slēpjas tieši sadarbībā,» atzīst skolas direktors Igors Grigorjevs.

Visā pirmsskolas izglītības posmā šogad ienāca jaunā caurviju prasmēs balstītā mācību programma. Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē Viršu dārzs jau pirms jaunās mācīšanās pieejas aprobācijas bija vairākas kompetenču pieejas iezīmes, kuras iestāde pielietoja, pirms tās ieviešanas visā Latvijā, tāpēc uzkrājusi labu pieredzi par to, kādus rezultātus tā dod, salīdzinot ar iepriekšējo modeli.

Nākamajā mācību gadā kompetencēs balstītais mācību saturs pakāpeniski ienāk arī skolās, sākot no 1., 4., 7. un 10. klases. Ar ko tas atšķiras no iepriekšējā mācību satura un ko tas maina skolēnu un skolotāju darbā, kā arī kāda būs vecāku loma, – to skaidro Mežciema pamatskolas direktora vietniece Inita Alvatere.

Lai arī daudzi augstākās izglītības jomā strādājošie gadiem saka, ka viss šajā jomā ir labi, taču tā nav, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV), pamatojot valdībā atbalstīto Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu".

Dalība dažādos projektos mācību iestādēm ir kļuvusi par ierastu praksi, jo pieredze projektos ir kā jauna elpa gan pedagogiem, gan skolēniem – uz kādu laiku ir iespēja izrauties no ierastās skolas vides, lai mācītos un gūtu jaunus iespaidus, izmantojot neformālās izglītības pieejas.

Pārmaiņas darba tirgū kļūst arvien straujākas. Eiropā zem augsta riska ir 14% profesiju, kas varētu vairs nebūt pieprasītas. Vēl 32% ir ievērojami apdraudētas. Tāpēc svarīga ir pieaugušo izglītība – tās spēja nodrošināt pārkvalifikāciju un vajadzīgo prasmju apguvi. Latvijā tikai 6,7% strādājošo ir iesaistīti akadēmiskajās programmās. Lai mainītu situāciju, valstij ir jārīkojas daudz aktīvāk, jo šobrīd nav ne finanšu mehānisma, ne likumdošanas, kas regulētu šo jomu.

Viens no spēkā esošā Nacionālais attīstības plāna mērķiem ir nodrošināt pozitīvu un stabilu tautas ataudzi Latvijā, pieaugošu dzimstību un iedzīvotāju vēlmi dzīvot un atgriezties Latvijā, tomēr realitāte ir pavisam citādāka. Galvaspilsētas vadība raida skaidrus signālus, ka dod priekšroku citām prioritātēm, nevis ģimenēm ar bērniem. Kamēr rindā uz vietu bērnudārzā Rīgā gaida 2239 bērni, Rīgai piederoši namīpašumi centrā, kuros varētu ierīkot jaunas pirmsskolas izglītības iestādes, tiek pārdoti izsolēs, norāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente, ekonomikas doktore Linda Medne.

Līdz ar Apvienotās Karalistes (AK), kurā joprojām mācās un strādā Latvijai piederīgie, izstāšanos no Eiropas Savienības, nav skaidrs, vai un kā notiks abu pušu akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo diplomu atzīšana. Vai process, kas jau tagad Latvijā ir fragmentēts, sadrumstalots un dārgs, – kļūs vēl sarežģītāks?

Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, kas ir iesniegts valdībā apstiprināšanai. 8. februāra LTV pārraidē Panorāma tika iekļauts sižets par Tartu universitāti, kurā tika apgalvots: «Kamēr Latvija vēl tikai plāno vērienīgas reformas augstākajā izglītībā un tās pārvaldībā, Igaunijas augstākās izglītības iestādes jau izrāvušās starptautisko reitingu augšgalā.» No sižeta izrietēja aicinājums nekavēties ar reformām augstākajā izglītībā. Igaunija reformēja un tagad plūc laurus! Reformēt un ātri!