Izglītība

Pedagogi rosina atlikt 2019./2020.mācību gada centralizēto eksāmenu kārtošanu un aizvietot tos ar mācību gada atzīmi, jo pedagogu, skolēnu un visas sabiedrības veselības drošība šobrīd ir prioritāte, izriet no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktās pedagogu aptaujas.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) domā par centralizēto eksāmenu neatcelšanu, jo sevišķi 12.klasēm, šodien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Lai veicinātu attālināto mācību pieejamību, kvalitatīva satura apgūšanu un sniegtu lielāku atbalstu vecākiem, īpaši sākumskolas posmā, izveidots jauns izglītojošs TV kanāls Tava klase. Valdība tam atvēlējusi 365 208 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Gadījumā, ja šogad tiks atcelti valsts centralizētie eksāmeni, augstskolas nav plānojušas organizēt iestājeksāmenus, jo tam vajadzīgi papildus resursi.

Attālinātajā mācību procesā nav iespējams apgūt vielu tā, kā tiešā kontaktā, tāpēc skaidrs, ka daļa mācību vielas paliks neapgūta, tiešsaistes diskusijā stāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Valdība šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, ļaujot atlikt valsts galvoto studiju un studējošā kredītu, kā arī kredītam pielīdzināto stipendiju pamatsummas atmaksu uz termiņu līdz sešiem mēnešiem.

Ja valstī tiktu pagarināta Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija, tad pedagogi ieteiktu centralizētos eksāmenus skolēniem nerīkot, bet to vietā ņemt vērā skolotāju izlikto gada atzīmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Atsaucoties uz esošo neparasto situāciju ar izglītības procesu skolās, Transporta un sakaru institūts (TSI) pieņēma lēmumu palīdzēt Privātai vidusskolai Patnis attālināti organizēt mācību procesu. Skola Patnis ir privāta skola, kura nodrošina izglītības procesu no 1. līdz 12. klasei.

 Ir skaidrs, ka attālinātās mācības Latvijas vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās ieilgs, un, iespējams, klātienes mācību režīms šosezon nemaz netiks atjaunots, līdz ar to daļai skolēnu šogad varētu izpalikt arī centralizētie eksāmeni, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

12. martā valdība izsludināja ārkārtas situāciju, kas paredz arī pārtraukt studiju procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs, tostarp augstskolās un koledžās, no 13. marta mācības nodrošinot attālināti. Par to, kā šis process ir organizēts Transporta un sakaru institūtā (TSI), stāsta tā rektora v.i. Juris Kanels.

Attālināto mācību sekmes pamatā atkarīgas no skolēniem un viņu vecākiem, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks.

Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ja ārkārtas situācija būs spēkā ilgāk par 14. aprīli, plāno attālināto mācību procesu visās izglītības iestādēs (tostarp speciālajās) pagarināt vēl par mēnesi. Tuvākās divās nedēļās gan paredzēts novērot, kā notiek zinību apguve un vai tajā «nav daudz pārrāvumu un tehnoloģisku problēmu». Ņemot vērā rezultātus, tiks pieņemts lēmums – turpināt mācības attālināti vai tomēr pārtraukt, nosakot papildu brīvlaiku un līdz ar to arī mācību gada pagarinājumu.

Pašlaik zināms, ka 28 skolēniem Rēzeknē nav pieejams dators vai interneta pieslēgums, lai, sākot ar nākamo nedēļu, varētu nodrošināt attālinātās mācības, trešdienas vakarā Latgales reģionālās televīzijas raidījumā "Runā Latgale" paziņoja Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings.

Apkopojot Latvijas lielo pilsētu sniegto informāciju, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir definējusi virkni problēmu saistībā ar izglītības procesa norisi pašvaldībās, kuras steidzami jārisina, asociācija arī rosina no 23.marta līdz 27.martam skolās noteikt projektu nedēļu, pavēstīja LLPA mediju attiecību konsultants Kaspars Līcītis.

Bērnudārzi atšķirībā no citām izglītības iestādēm, kurās mācību process pēc brīvlaika notiks attālināti līdz pat 14. aprīlim, arī šonedēļ turpinās strādāt, nodrošinot dežūrgupu (bērni tajās būs dažāda vecuma) darbu, nolemts Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē. Vecākiem, kas izvēlas ārkārtas situācijas laikā sūtīt bērnus uz bērnudārzu, būs katru nedēļu jāiesniedz izglītības iestādei apliecinājums, ka viņi nav apmeklējuši ārvalstis vai kontaktējušies ar cilvēkiem, kuri varētu būt inficēti ar Covid-19.

Pedagogu arodbiedrība rosina veidot Izglītības nozares attīstības padomi, kurā būtu iesaistītas dažādas nozari pārstāvošas institūcijas, lai nodrošinātu izdiskutētu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Šai padomei būtu piešķirams nevis konsultatīvs, bet formāls statuss – lai tās atzinumi būtu juridiski saistoši ministrijām, uzskata nozarē strādājošie.

14. martā, viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvija konferences centrā notiks populārākais ārzemju izglītības pasākums – specializētā izstāde “Days of International Education” (“Starptautiskās izglītības dienas”). Vairāk nekā 50 izstādes dalībnieku informēs apmeklētājus par iespējām mācīties vairāk nekā 80 mācību iestādēs dažādās pasaules valstīs – ārzemju universitātēs un biznesa skolās, privātās un valsts vidusskolās, profesionālās koledžās, vasaras valodu nometnēs skolēniem vecumā no 7 līdz 18 gadiem, kā arī starptautiskās angļu valodas skolās jauniešiem un pieaugušajiem. Izstādi organizē “Baltic Council for International Education”, sadarbībā ar vadošo izglītības aģentūru Latvijā “Meridian Group”.

Rīgas bērnudārzi līdz maijam aicina apmeklēt atvērto durvju dienas ne tikai vecākus, kuru bērni jau apmeklē dārziņus, bet arī potenciālo audzēkņu mammas, tētus un vecvecākus. Savukārt tiem vecākiem, kuru septiņgadnieki pošas uz skolu, der ielāgot, ka turpmāk būs nedaudz īsāks periods, kad varēs nodot iesniegumu.

Lai noteiktu izglītības kvalitāti skolās, ir vajadzīgi kritēriji, kas neaprobežotos tikai ar centralizēto eksāmenu un olimpiāžu rezultātiem. Skolu vadītāji un izglītības darba speciālisti cer, ka tādus piedāvās jaunais izglītības kvalitātes monitoringa rīks, ko izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija. Ir gan neskaidrs, kā to izmantos politiķi un kā tas ies kopā ar citu «rīku»: optimālo skolu karti, ko pirms trim gadiem sagatavoja ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītā ekspertu grupa.

Šomēnes Latvijas skolēni piedalīsies starptautiskajos lasītprasmes un izglītības kvalitātes izmēģinājuma pētījumos, kuru mērķis ir pārbaudīt, kā darbojas skolēnu testi, skolēnu, skolotāju, vecāku un skolu vadītāju aptaujas,  informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.