Riska mazināšanas nolūkos tikai 78% pirmsskolu darbinieku ir nodrošināti ar dezinfekcijas līdzekļiem, 30% ar cimdiem un 12% ar sejas maskām, atklāj Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktā aptauja.
Kā informēja arodbiedrības pārstāvis Guntis Meisters, šobrīd LIZDA veic anonīmu aptauju par pirmsskolā nodarbināto profesionālo dzīves kvalitāti valsts ārkārtējās situācijas apstākļos. Vienā no aptaujas jautājumu blokiem tiek novērtēta aizsardzība pret risku saslimšanai ar Covid - 19.
Viņš atklāja, ka aptauju paredzēts noslēgt ceturtdien, bet uzrunāto pirmsskolā nodarbināto atsaucība ir liela un šobrīd aptaujā savu viedokli ir izteikuši 3311 respondenti, no kuriem 84% ir pedagogi un 16% skolotāju palīgi.
Iepazīstoties ar aptaujā iegūto informāciju, LIZDA secinājusi un vērš Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzmanību uz to, ka pirmsskolas izglītības iestāžu dežūrgrupās nodarbinātajiem ir paaugstināts risks saslimšanai ar Covid-19 vīrusu, jo 78% aptaujāto apstiprina, ka pirmsskolas izglītības iestādē ir noteikta stingra kārtība, kādā vecāki vai citas personas uzturas pirmsskolas telpās un teritorijā, bet tikai 60% aptaujāto piekrīt, ka pirmsskolas izglītības iestādes noteikto kārtību vecāki ievēro.
Tāpat 13% aptaujāto apliecinājuši, ka ir bijis gadījums, kad kādam no bērniem vai darbiniekiem izglītības iestādē ir bijusi nepieciešamība pašizolēties, bet viņi to nav ievērojuši un ir atradušies pirmsskolas izglītības iestādē.
Vienlaikus 48% aptaujāto uztrauc, ka jāstrādā ar bērniem, kuru vecāki ir iesaistīti Covid-19 mazināšanas pasākumos, kā arī 64% aptaujāto uzskata, ka viņiem šobrīd, atrodoties darbā pirmsskolas izglītības iestādē, ir palielinājies risks saslimšanai ar Covid-19.
77% aptaujāto uzskata, ka dežūrgrupu pakalpojumus būtu jānodrošina tikai ārkārtas situācijā noteiktu profesiju vecāku bērniem. Arī LIZDA kopumā uzskata, ka bērnu uzraudzības pakalpojumu, prioritāri, dežūrgrupās jānodrošina nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 preventīvajos, organizatoriskajos vai seku likvidācijas pasākumos.
Tikmēr 30% aptaujāto uzskata, ka pilnībā būtu jāpārtrauc dežūrgrupas pakalpojumi pirmsskolas izglītības iestādēs turpmākajā valdības noteiktajā ārkārtas situācijas laikā.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka IZM vadība birokrātiski "spēlē futbolu" un aicina arodbiedrību jautājumus risināt ar pašvaldībām, jo tās finansē pirmsskolas. "Nevajadzētu turpināt dalīt pedagogus, par kuriem jārūpējas pašvaldību un valsts līmenī. Īpaši tagad būtu valsts līmenī jāparūpējas arī par pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo papildus atbalstu, veselības drošību," uzskata arodbiedrības vadītāja.
"Ja no četriem miljardiem eiro nevar atrast naudu pirmsskolu dežūrgrupām, pašu mazāko lielākai drošībai, tad tas gan jau ir vairāk kā nožēlojami," izteicās Vanaga.
LIZDA vērš uzmanību, ka daļa pedagogu un tehnisko darbinieku ir Covid-19 vīrusa vecuma riska grupā, jo Latvijā pedagogu vidējais vecums ir 48 gadi, turklāt 51% ir vecumā virs 50 gadiem. Aptaujā piedalījās 29% aptaujāto vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem, 29% vecuma grupā no 50-59 gadiem, 8% vecuma grupā 60 un vairāk gadi.
Ņemot vērā augstākminēto, LIZDA ir lūgusi Ministru kabinetu steidzamības kārtā noteikt no valsts budžeta piemaksas pirmsskolas izglītības iestādēs dežūrgrupās strādājošajiem pedagogiem, skolotāju palīgiem, tehniskajiem darbiniekiem, kā arī ļaut vest uz pirmsskolas izglītības iestādēm bērnus tikai noteiktu profesiju pārstāvjiem. Tāpat arodbiedrības ieskatā ir būtiski nodrošināt darbiniekus ar dezinfekcijas līdzekļiem, cimdiem un sejas maskām.
Papildus priekšlikumi tiks publicēti pēc visu pētījuma datu apkopošanas, lai varētu nodrošināt drošāku darba vidi un kvalitatīvāku attālināto mācību procesu pirmsskolas izglītības iestādēs ārkārtas situācijas apstākļos, sacīja Meisters.