Divu pārvietojamo televīzijas staciju (PTS) iegāde Latvijas Televīzijai (LTV) izmaksās 10 439 846 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), teikts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.
Saskaņā ar Starptautiskās Kodolieroču atcelšanas kampaņas „Ican” grupas aprēķiniem, globālie izdevumi kodolieročiem 2023. gadā ir pieauguši par 13 procentiem un šobrīd sasniedz rekordaugstu līmeni – 91,4 miljardi ASV dolāru, ziņo irishtimes.com.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) apkopojis jaunāko informāciju par politisko partiju un to apvienību deklarētajiem izdevumiem, kurus tie plāno tērēt priekšvēlēšanu aģitācijai pirms 1. oktobrī gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām. Partijas un to apvienības no 4. jūnija, kad Latvijā sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods, līdz 5. septembrim kopumā noslēgušas līgumus par limitētajiem aģitācijas izdevumiem kopsummā 2 386 659,03 eiro.
Partijas līdz 15.jūlijam ir noslēgušas līgumus par aģitācijas izdevumiem kopumā 646 091 eiro apmērā, un lielākie izdevumi līdz šim ir bijuši partijām "Saskaņa", "Attīstībai/Par" un Nacionālajai apvienībai (NA), liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informācija.
Lai gaidāmajā rudenī segtu augošos apkures maksājumus, 44% Latvijas iedzīvotāju centīsies taupīt un samazināt izdevumus pārtikai, izklaidei un transportam, savukārt gandrīz katrs trešais gatavs atteikties no lielākiem pirkumiem, liecina bankas "Citadele" veiktā Baltijas iedzīvotāju aptaujā 2022.gada jūnijā.
54% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka kopš pagājušā gada pavasara mājsaimniecības tēriņu apjoms pret ienākumiem ir palielinājies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.
Valdība šodien nolēma piešķirt iekšlietu nozarei papildu finansējumu 773 616 eiro apmērā, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Latvijas-Baltkrievijas robežas apsardzību ārkārtējās situācijas laikā.
2020.gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 5,252 miljardi eiro, kas ir par 477,9 miljoniem eiro jeb 10% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Nevakcinētajām personām jānes finansiāla atbildība par to, ka apdraud citas personas. Kā viens no piemēriem varētu būt, ja šie cilvēki vēlas valsts apmaksātus ārstniecības pakalpojumus, ja paši saslimst ar Covid-19. Par šādu ierosinājumu no savas puses šodien ReTV informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Izdevumi, kas radušies, lai darbinieki varētu strādāt attālināti, būtu jānodrošina darba devējam, nevis darba ņēmējam, uzsvēra Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns.
Otrdien, 18.augustā, valdība izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu 2021., 2022. un 2023.gadam pārskatīšanas rezultātiem. Izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2021.gadam ir rasti finanšu resursi 53,6 miljonu eiro apmērā, no kuriem 13,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 40,5 miljoni eiro ministriju aktuālajām prioritātēm.
Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Tiesa, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo, piemēram, 2015. gadā šādas grūtības bija teju pusei Latvijas mājsaimniecību.
No valsts budžeta Saeimas izdevumiem nākamajam gadam plānots prasīt par aptuveni 2,6 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, un lielāko daļu no papildu līdzekļiem paredzēts izlietot balsošanas sistēmas nomaiņai, drošībai un būvniecības lietām.
Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja 2019.gada budžeta rāmi, izdevumus paredzot 9,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 9,4 miljardu eiro apmērā, pēc valdības sēdes žurnālistus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Fiskālās disciplīnas padome (FDP) brīdina par pārāk strauju budžeta izdevumu pieaugumu, piektdien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" teica FDP priekšsēdētājs Jānis Platais.
Pēc teju septiņu stundu garas sēdes, opozīcijai balsojot pret, pieņemti Rīgas pašvaldības šī gada budžeta grozījumi, pilsētas izdevumus palielinot par 42,38 miljoniem eiro.
2017. gadā 43,6 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.