Finanšu ministrijas organizētās valsts budžeta izdevumu ikgadējās pārskatīšanas rezultātā uz šo gadu ietaupītie 70 tūkstoši eiro budžetā ar likumā noteiktiem izdevumiem 17,1 miljarda eiro apmērā dod priekšstatu par šogad unikālās birokrātijas mazināšanas darba grupas paredzamajiem darba rezultātiem naudas izteiksmē, kad ietaupījumi būs mazāki par taupīšanai iztērēto naudu.
Valsts budžeta izdevumu pārskatīšana gadu no gada atkārtotā veidā Latvijā ieviesta kopš 2016. gada tā, ka ārpus ministriju darbinieku loka par to nezina neviens. Šī pārskatīšana ir birokrātisku pasākumu kopums, kādu nav iespējams pasniegt kā politiķu periodiski solītā “nulles budžeta” veidošanas izpildi. Budžeta izdevumu pārskatīšanas atskaišu mērķauditorija ir citu valstu un starptautisko finanšu organizāciju darbinieki. Latvija var atzīmēt, ka ietilpst tajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu labākajā, atbildīgākajā, čaklākajā pusē, kas ir iekļāvušas savu izdevumu pārskatīšanu katra nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā. Šajā sabiedrībā apliecināt nodarbošanos ar izdevumu pārskatīšanu skaitās labais tonis. Turpretī sliktais tonis ir piekopt tādus izdevumu pārskatīšanas vaidus un rezultātus, ar kādiem ASV prezidenta Donalda Trampa vēlētāju priekšā lepojas viņa pilnvarotais ASV valsts izdevumu mazinātājs Ilons Masks. Viņa izpildījumā ASV atsauc un pārtrauc izdevumus, kādi ASV dolāru un tāpat eiro izteiksmē atbilst miljardiem, bet bez drošības, ka vēlāk valstij nenāksies maksāt dubultā par tās pastāvēšanai nepieciešamu iestāžu un funkciju atjaunošanu.
2025. gada valsts budžeta izdevumu pārskatīšana uzsākta atbilstoši finanšu ministra Arvila Ašeradena 16. aprīļa rīkojumam. Iepriekšējo gadu prakse ļauj spriest, kā šis process norisināsies arī šogad.
Pagājušajā gadā bija tā, ka Finanšu ministrija 20. augustā uzrādīja valdībai informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam. Galvenais, ka pārskatīšana nav sinonīms vārdam “samazināšana”. Tieši otrādi, budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā konstatēts, ka valsts pamatbudžeta 2025. gada bāzes izdevumus nāksies palielināt par 122,8 miljoniem eiro un speciālā (sociālā) budžeta bāzes izdevumus - par 64,3 miljoniem eiro attiecībā pret to, kādi bāzes izdevumi tika noteikti iepriekš. Šo izdevumu pieauguma daļējai segšanai tikuši atrasti iekšējie resursi, pārdalot jau ieplānotos izdevumus 138,1 miljona eiro apmērā. Visu izdevumu pieaugumu tas nenosedza, bet var jau būt, ka valsta parāda pieaugumu mazliet piebremzēja.
Bāzes izdevumi ir valstij nepieciešamais izdevumu apjoms, lai vidējā termiņā nodrošinātu valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī, bez politikas izmaiņām. Vieglāk uztveramie bāzes izdevumu izmaiņu neizbēgamības piemēri ir valsts parāda procentmaksājumi, kas svārstās līdzi pasaulē lietotajām aizņemšanās likmēm, un Latvijas iemaksas dažādās starptautiskajās organizācijās un projektos, kas noteikti procentos no iekšzemes kopprodukta. Ne aizņemšanās likmes, ne IKP pieaugums vai samazinājums nav nosakāmi ar Latvijas likumiem u.tml. normām.
Daudzos citos gadījumos bāzes izdevumu statuss ir apstrīdams. Katra ministrija un pārējās daudz maz cienījamās iestādes ar vislielāko rūpību pārskata Eiropas Savienības regulas, direktīvas un jebkurus citus normatīvos aktus un tālāk jebkuru citu Latvijas sasaisti divpusējos un daudzpusējos līgumos (organizācijās), lai atrastu Latvijas saistības, kuru izpilde attiecas tieši uz šo ministriju vai iestādi. Protams, ka valdībai jādod nauda iestādei šo saistību pildīšanai - citādi slikti būs. Jā, bet cik daudz naudas jādod? Vai pietiek ar vienu eiro (ar vienu simbolisku eiro - ar štata vietu vienam ierēdnim, kas rakstīs fiktīvas atskaites par tādu saistību izpildi, par kurām viņš vienīgais Latvijā kaut ko zina), vai vajag miljonu eiro, vai 10 miljonus, vai 100 miljonus? Cik liela nauda būtu jādod kā bāzes izdevumi, bet aiz kādas robežas finansējuma palielinājums vecām izdevumu pozīcijām nozīmē jaunu politiku? Piemēram, aizsardzības budžets Latvijai bijis kopš valsts neatkarības atjaunošanas, bet tā lēcienveidīga kāpināšana notiek pēdējos gados kā patiešām jaunas politikas apliecinājums. Vēl jaunāka vēsma ir sarosīšanās, solot dažādus pabalstus tiem, kuriem ir bērni.
Izdevumu pārskatīšanas jeb pārbīdīšanas procedūra pagājušajā gadā beidzās ar atzinumu, ka šā - 2025. gada - budžetā nāksies ielikt lielākus izdevumus ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, papildu valsts aizsardzībai, valsts parāda vadībai, asistenta pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises nodrošināšanai, nekā Saeima bija nobalsojusi par likumu paketi ar 2024. gada budžetu un turpmāko gadu budžeta izdevumu kopapjomiem līdz pat 2028. gadam.
Lai nākotnē varētu pārdalīt vairāk naudas, vajadzētu atrast tādus tagadējos izdevumus, no kuriem atteikties. Finanšu ministrijas pagājuša gada ziņojumā valdībai tas izteikts gudros vārdos, ka “2024. gada izdevumu pārskatīšanas tvērumā tika noteikti divi pamatvirzieni - uz rezultātu orientētu valsts budžeta programmu ieviešana, vērtējot ilgtermiņā sasniegtos rezultātus pret ieguldīto finansējumu (value for money), un valsts budžeta izdevumu analīze, nodrošinot valsts budžeta programmu horizontālu pārskatīšanu.” Rezultātā kā no gaisa nokrituši jau minētais 138,1 miljons eiro šim gadam, 120,8 miljoni - 2026. gadam utt.
Galvenais ir nekļūdīties un neuzskatīt, ka šeit uzrādīts valsts izdevumu samazinājums attiecībā pret valsts reālajiem izdevumiem pērn vai šogad. Nē, te tiek samazināti iepriekšējo gadu solījumi nākotnē tērēt daudz vairāk, nekā varēja atļauties tērēt iepriekšējos gados. Turklāt šie samazinājumi nosedz tikai daļu no izdevumu palielinājuma. Kad nākotne pienākusi tuvāk, tā izrādās no visiem viedokļiem skarbāka, nekā šķita no lielāka attāluma laikā.
Ļoti pamācoša ir attiecība starp 138 miljoniem un 0,1 miljonu, kuri kopā veidoja šim gadam pārdalāmo 138,1 miljonu. Par 130 miljoniem Finanšu ministrijas ierēdņi vienojušies ar nozaru ministriju ierēdņiem, ka nauda tiks atstāta ministrijās apmaiņā pret to, ka ministrijas prasīs mazāku finansējuma palielinājumu tiem mērķiem, kas pasludināti par jaunajām politiskajām iniciatīvām. “Savukārt 0,1 miljons eiro tiek novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai,” Finanšu ministrija atskaitījās valdībai.
Cēliem mērķiem novirzāmais 0,1 miljons ir noapaļojums uz 100 tūkstošiem eiro. Tas, lūk, izsakāms ar nākamo ciparu aiz nulles un komata. Savukārt vienīgie reālie ietaupījumi, ko spējuši atrast ierēdņi pusgadu ilgā darbā, ir par kārtu mazāki jeb rakstāmi ar nulli ne vien pirms, bet arī aiz komata: “Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas uzturēšanas izmaksu ietvaros konstatēts potenciālais iekšējais resurss 2025. gadam un turpmāk ik gadu ir 0,01 miljons eiro, bet, viedas darba vides izveides ietvaros, konstatēts potenciālais iekšējais resurss 2025. gadam - 0,06 miljoni eiro.” Citiem vārdiem sakot, atrasta iespēja, bet ne garantija 70 tūkstošu eiro ietaupījumam jeb daudz mazākai naudas summai, nekā valsts reāli iztērēja algās simtiem ierēdņu visās augstākajās valsts pārvaldes iestādēs par to, ka viņi pilnu vai nepilnu pusgadu strīdējušies par savu iestāžu finansējuma saglabāšanu un palielināšanu.
Nav manīta lielāka efektivitāte tiem valsts izdevumu pārbaudīšanas paņēmieniem, ar kādiem darbojas Valsts kontrole.
