Zakerberga "stostīšanās" dēļ “Meta” vērtība kritusies par 200 miljardiem ASV dolāru
Vēl nepieredzēta mākslīgā intelekta (MI) attīstības laikā “Meta” tērē vairāk nekā vairums uzņēmumu. Uzņēmums būvē divus milzīgus datu centrus, un ziņojumi liecina, ka nākamo trīs gadu laikā infrastruktūrai tiks tērēti pat 600 miljardi ASV dolāru, vēsta “Tech Crunch”.
Šie skaitļi Silīcija ielejā varbūt neradīs pārsteigumu, taču tie sāk satraukt Volstrītu.
Problēma saasinājās šonedēļ, kad “Meta” publicēja ceturkšņa peļņas pārskatu, kas liecināja, ka uzņēmuma darbības izdevumi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauguši par 7 miljardiem ASV dolāru, bet kapitālieguldījumi - par gandrīz 20 miljardiem ASV dolāru.
Tas bija intensīvu tēriņu MI talantu un infrastruktūras attīstības rezultāts, kas uzņēmumam vēl nav nodrošinājuši ievērojamus ieņēmumus. Kad analītiķi pieprasīja sīkāku informāciju, Marks Zakerbergs skaidri norādīja, ka tēriņi tikai sākušies.
“Pareizi ir mēģināt paātrināt šo procesu, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitļošanas jaudu gan MI pētījumiem, gan jaunajām lietām, ko darām, un mēģināt mainīt savu skaitļošanas nostāju pamatdarbībā,” Zakerbergs telefonsarunas laikā sacīja analītiķiem.
“Mūsu viedoklis ir tāds, ka, ieviešot jaunos modeļus, ko veidojam, un iegūstot patiesi progresīvus modeļus ar jaunām iespējām, kādas nav citur, es domāju, ka šī ir milzīga, apslēpta iespēja,” skaidroja Zakerbergs.
Ja viņa mērķis bija nomierināt investorus, tas neizdevās. Līdz sarunas beigām “Meta” akciju cena bija strauji kritusies. Divas dienas vēlāk kritums bija tikai padziļinājies. “Meta” akciju cena līdz pagajušās piektdienas vakaram kritās par 12%, kas nozīmē vairāk nekā 200 miljardu dolāru lielu zaudējumu.
Šis bija pirmais ceturksnis, kurā “Meta” agresīvie MI izdevumi gan talantu, gan infrastruktūras jomā atstāja redzamu ietekmi uz uzņēmuma peļņu. Vēl satraucošāk bija tas, ka, izņemot daudzus milzīgus datu centrus un labi atalgotus pētniekus, nebija skaidrs, kas patiesībā tika nopirkts par šo naudu.
Analītiķi mudināja Zakerbergu paskaidrot, kāpēc viņš tērē tik daudz līdzekļu MI un kad viņi varētu sagaidīt ieņēmumus no pieaugošajiem izdevumiem. Taču zvans nāca dīvainā “Meta” plānošanas brīdī, jo nebija skaidra budžeta prognozētajiem izdevumiem un nebija pieejams produkts, kas varētu pamatot ieņēmumu prognozi. Tā rezultātā Cukerbergam palika tikai vispārīgi apgalvojumi par MI potenciālu.
“Būs visu veidu jauni produkti dažādiem satura formātiem, un mēs to sākam redzēt,” viņš piebilda sarunas laikā. “Un tad ir arī visu šo biznesa versijas, piemēram, bizness A… otra daļa ir par to, kā inteliģentāki modeļi vienkārši uzlabos pamatdarbību un uzlabos ieteikumus, ko mēs sniedzam visā lietotņu saimē, kā arī uzlabos ieteikumus reklāmās.”
