IeM lūgs no valsts budžeta piešķirt vairāk nekā 27 tūkstošus, ko izmaksāt "ABLV Bank"
Iekšlietu ministrija (IeM) lūgs valdību no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt Valsts drošības dienestam (VDD) 27 093 eiro, lai segtu izdevumus saistībā ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru dienestam likvidējamai "ABLV Bank" jāmaksā nauda, noskaidroja aģentūra LETA.
Publiski pieejamais tiesas spriedums liecina, ka VDD izmeklētājs ar 2019. gada 28. maija lēmumu uzlika arestu likvidējamās "ABLV Bank" klienta mantai.
2022. gada 28. septembrī banka vērsās pie izmeklētāja ar lūgumu atlīdzināt izdevumus, kas tai radušies saistībā ar arestētās mantas glabāšanu kriminālprocesā.
Izmeklētāji bankas lūgumu noraidīja, norādot, ka Ministru kabineta noteikumi neparedz segt izdevumus par arestēto naudas līdzekļu un finanšu instrumentu, kas atradās kredītiestādē vai ieguldījumu brokeru sabiedrību atvērtajos kontos, glabāšanu.
Vēlāk arī VDD priekšnieka bankas prasību noraidīja, norādot, ka izdevumi 27 062 eiro apmērā, kas radušies kriminālprocesā, nav atzīstami par procesuālajiem izdevumiem, līdz ar to uz tiem nav attiecināmi noteikumi un lēmums nav pārsūdzams Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
"ABLV Bank" vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tai tiktu atlīdzināti procesuālie izdevumi. Gan Administratīvās rajona, gan pēc tam Administratīvā apgabaltiesa apmierināja "ABLV Bank" pieteikumu un uzlika pienākumu VDD atlīdzināt kriminālprocesuālos izdevumus 27 062 eiro apmērā.
Tāpat tiesa nolēma piespriest no Latvijas par labu "ABLV Bank" tās samaksāto 30 eiro lielo valsts nodevu, maksājot to no VDD budžeta līdzekļiem.
Jau vēstīts, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018. gada 26. februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kas kopš 2023. gada ir pievienota Latvijas Bankai, padome 2018. gada 12. jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018. gada 12. jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018. gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN", bet Valsts drošības dienests neatrada pierādījumus un izbeidza kriminālprocesu par "ABLV Bank" saistību ar Ziemeļkorejas sankciju pārkāpšanu.
2024. gada septembrī "FinCEN" paziņoja par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu.
