Skolotāja Ieva Taranda ir neparasta: stilīga, ar tetovējumiem, asprātīga un pārliecināta par savu taisnību. Tagad viņa ir izaugusi līdz Jūrmalas valsts ģimnāzijas direktores amatam. Viņa ir paraugs saviem skolēniem. Viņa ir paraugs saviem pieciem bērniem – četriem jaunekļiem un meitiņai. Vecākajam bērnam ir 25 gadi, jaunākajam – 16. Ieva izskatās tikpat jauna. Sveicam aizvadītajā Skolotāju dienā Ievu Tarandu un visus Latvijas skolotājus.
Saeimas opozīcija atkal “norāva kvorumu” grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”. Kas tad ir šis piesārņojums? Un kas ir cīņa pret klimata pārmaiņām? Biologs un politiķis, habilitētais bioloģijas zinātņu doktors, bijušais Latvijas ministru prezidents, ministrs, Saeimas deputāts un 9. Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis uzskata, ka šāda cīņa ir liela muļķība. Par šo un citām tēmām – “Neatkarīgās” saruna ar Induli Emsi.
Pierobežas novadu problēmas daudzviet ir līdzīgas, tomēr ir arī atšķirības zīmes. Pretmobilitātes likums ir ieviesis korekcijas gan finanšu sadalē, gan attieksmē pret vietējiem iedzīvotājiem. Šoreiz – saruna ar Balvu novada domes priekšsēdētāju Jāni Trupovnieku (sarunas pirmā daļa) un Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Ervinu Labanovski.
“Mēs šādā satraukuma situācijā dzīvojam jau trīs gadus. Bet domāju, ka panikai nav pamata. Jādara savi darbi, jāstrādā ar sabiedrību. Iedzīvotājos jābūt drošības sajūtai,” piesardzīgā optimismā teic Ludzas domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, kad runājam par topošo pretmobilitātes likumu un Ludzas novadu kā pierobežas zonu. Bet tēmu ir daudz, un Edgars Mekšs tās labi pārzina.
Vai Latgale ir pietiekami nosargāta pret Krievijas iebrukumu, vai Latgale būs pirmā, kam uzmāksies agresorvalsts – par šīm tēmām “Neatkarīgā” sarunājas ar Tālavu Jundzi, juristu un politologu, agrāk – arī politiķi. Bijis Augstākās Padomes deputāts un pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Tagad (tikai tagad!) aktualitāti ir ieguvis Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums. “Par to vajadzēja domāt daudz agrāk,” uzskata Tālavs Jundzis.
Šodien pasaules politikas apskatnieki un vēsturnieki velk dažādas paralēles ar notikumiem pagājušā gadsimta 30. gados. Arī toreiz modē nāca autoritārais valsts pārvaldes modelis. Bija mēģinājumi “pielabināt” diktatorus un ar viņiem “vienoties”. Tagad mūsdienu politiķi tiek pielīdzināti to laiku līderiem – Čemberlenam, Čērčilam, Hitleram, Staļinam, Rūzveltam un citiem. Toreiz autoritārisma uzplūdi pasauli noveda pie 2. pasaules kara. Šobrīd notiek līdzīgi procesi. Vai tagad mums izdosies izvairīties no šīm nepatīkamajām vēstures paralēlēm? Šo jautājumu uzdevu LU profesoram, vēsturniekam Leonam Taivanam.
Ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā vienotība”) “nra.lv” sagaidīja savā kabinetā. Pēc tam sarunas laikā kopā ar žurnālisti izstaigāja arī citas telpas Ministru kabineta ēkā, apstājoties pie fotoekspozīcijas, kurā redzami mūsdienu un pirmskara premjeri, izrādot arī valdības sēžu zāli. Par to, kā ir būt sievietei augstā amatā šajā ļoti sarežģītajā laikā, par paveikto divos gados, kopš viņa vada valsti, un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar premjeri Eviku Siliņu.
Pēc neatkarības atjaunošanas Daugavpils bija vienīgā pilsēta Latvijā, kas uzdrošinājās sākt pilsētas tramvaju parka nomaiņu ar pašu pilsētā ražotiem tramvajiem. Rezultātā pilsētā strādājošais mašīnbūves uzņēmums Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) ieguva pasūtījumu, noteiktajos termiņos to izpildīja un sagādāja daugavpiliešiem un pilsētas viesiem patīkamu pārsteigumu – jaunus, modernus tramvajus, ar kuriem iedzīvotāji turpina lepoties.
Pēc tam, ka Polijā ielidoja pārdesmit krievijas dronu, bet pagājušās piektdienas rītā trīs krievijas iznīcinātāji MiG-31 bez atļaujas šķērsoja Igaunijas gaisa telpas robežu pie Vaindlo salas un uzturējās Igaunijas teritorijā gandrīz 12 minūtes, sāka izskatīties, ka “nu jau ir par daudz”. Vēl “daudzāk” bija tas, ka NATO faktiski nekā nereaģēja uz šiem incidentiem. Par NATO spējām un iespējām tālab daudz jautājumu.
Jau divkārtējais, 2022. un 2025. gada Dzejas dienu balvas laureāts Artis Ostups ar savu rīcību tagad apliecina to, ko teicis sakarā ar 2022. gada balvas saņemšanu, ka “Dzejas dienas palīdz literatūrai kļūt redzamai”. Intervija dod iespēju parādīt viņa fotoattēlus un tālāk dzejoļu krājumu vāciņus, bet vēl jo vairāk un labāk dzejnieks redzams un dzirdams šīs sarunas nra.lv sarunu videoierakstā.
Par ASV prezidenta Trampa mētāšanos ar pretrunīgām idejām un par viņa vizīti Lielbritānijā, par vainīgajiem Ukrainas karā un par to, kā spridzināt – no iekšpuses vai ārpuses. Un ko mums pa vidu darīt? Par to visu un daudz ko citu – saruna ar vēsturnieku un politologu Kārli Daukštu.
Intervija ar Latvijas Ārpolitikas institūta vecāko pētnieku, kurš bijis Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretārs, ar doktoru Sandri Šrāderu. Kas gaida Latviju? Patstāvīga valsts vai nenoteikta teritorija, vasaļvalsts?
ChTD kanāls salīdzināja augsta līmeņa Putina un Pugačovas intervijas. Sešu dienu laikā kopš publicēšanas Allas Pugačovas gandrīz četru stundu ilgā intervija ar Katerinu Gordejevu ir noskatījusies vairāk nekā 17,5 miljonus reižu, raksta "Exo"
Čečenijas prokremliskais līderis Ramzans Kadirovs Krievijas populārās mūzikas leģendu Allu Pugačovu nodēvējis par tautas ienaidnieci, šādi reaģējot uz dziedātājas neseno interviju, kurā viņa atzinīgi izteicās par bijušo Čečenijas prezidentu Džoharu Dudajevu, vēsta tīmekļa izdevums "Meduza".
“Neatkarīgās” publikācija par miljardieri ar Latvijas un Krievijas dubultpilsonību, sankcijām pakļauto Pjotru Avenu izsauca plašu ažiotāžu, lai gan publikācijā bija tikai Ārlietu ministrijas skaidrojums par sankciju būtību, Avena advokātu komentārs un daži plašsaziņas līdzekļu jautājumi, uz kuriem neviens faktiski neatbildēja.
Latvijā valsts nākamā gada budžeta skatīšana sākusies ar pamatīgām kaislībām un koalīcijas partiju interešu sadursmi, bet Eiropas Parlamentā ES daudzgadu budžeta skatīšanā miers un harmonija. Uz ko varam cerēt nākamā ES budžetā un ar ko nāksies samierināties – par šiem un citiem jautājumiem “nra.lv” saruna ar Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputātu Nilu Ušakovu.
Jānis Smukša no Riebiņu pagasta ir 41 gadu vecs tehniķis, enerģētikas iekārtu speciālists. Pirms septiņiem gadiem sācis interesēties par vēja ģeneratoriem, sešus gadus strādājis Vācijā dažādos uzņēmumos, kas ceļ vēja parkus. Pašlaik būvē vēja parku jūrā pie Taivānas.
Vai ir pamats sākt rakņāties pa ārlietu ministres Baibas Bražes pagātni; cik daudz zinām par Izraēlas – Palestīnas jautājumu; vai mūsu valstij ir jācenšas savus pilsoņus iekļaut sankciju sarakstos, kādēļ ir pamats atgādināt par Pētera Avena tuvību ar Kremļa galmu, kādēļ tauta balso par “Vienotību” un kur slēpjas mūsu talantīgā jaunā paaudze – saruna ar atjaunotās neatkarīgās Latvijas ārlietu resora vadošo darbinieku, ārlietu ministres Baibas Bražes līdzgaitnieku, bijušo diplomātu, uzņēmēju Aivaru Markotu.