Vai valdība spēs noturēties līdz nākamajām vēlēšanām? Ja nē - kādas būtu alternatīvas un vai opozīcijas partijas būtu gatavas strādāt jaunā valdībā tieši šobrīd?
Vai ugunsdzēsējus un policistus gaida algas samazinājums? Kādu imigrantu pieplūdumu varam sagaidīt tuvākajos gados? Cik liela jau šobrīd ir Krievijas ietekme Latvijas politikā?
Kā nogurdinošie, nesekmīgie mēģinājumi uzsākt miera sarunas ar agresorvalsti ietekmē mūsu palīdzības plūsmu Ukrainai, kādas vēsmas jūtamas Eiropas Parlamentā un citās Eiropas lēmējinstitūcijās, vai mūsu aizsargāties spēja no iespējamā agresora iebrukuma kļūst jaudīgāka – saruna ar Eiroparlamenta deputātu, “Tviterkonvoja” izveidotāju un realizētāju Reini Pozņaku.
Kādas nepilnības vērojamas mūsu vēlēšanu sistēmā; vai patiesi proporcionālās vēlēšanu sistēmas galvenais trūkums ir nepersonalizēta atbildība – par šiem un citiem jautājumiem “nra.lv” saruna ar vienu no pieredzējušākajiem politiķiem un politikas apskatniekiem Latvijā, partijas “Saskaņa” idejisko tēvu Jāni Urbanoviču.
“Esmu klasiskā filoloģe, latviete, sieva, māte, meita, Latvijas patriote,” saka Agnese Irbe, un mēs varam papildināt šo viņas korekto uzskaitījumu: viņa ir filoloģijas zinātņu doktore, kā arī intelektuālas ievirzes tīmekļa žurnāla “TELOS” galvenā redaktore. Šis žurnāls apvieno Latvijas konservatīvos domātājus. Saeimai atbildīgu balsojumu brīdī piedāvājam sarunu ar Agnesi Irbi par šodienas aktualitātēm.
Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi vēsts par kādu noslēpumainu 2023. gada 19. decembra Latvijas Ministru kabineta sēdes informatīvo ziņojumu "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu", pēc kā pieņemti attiecīgie lēmumi saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) tirgojamo zāģbaļķu pārdošanas cenām. Valdības lēmums esot izrāvis robu valsts budžetā, palīdzējis tikt uz zaļa zara dažiem uzņēmējiem, šausmās no tolaik pieņemtā valdības lēmuma nule kā atkāpies LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš – šāds priekšstats veidojas, caurlūkojot publiskajā telpā izskanējušo.
Veselības aprūpes nozarei biežās nozares politiskās vadības maiņas ir traumatiskas – tās aprauj iesākto darbu pie svarīgu normatīvo aktu izmaiņām, sistēmas sakārtošanas un tās uzlabošanas. Kā uz notiekošajām diskusijām par iespējamo vēršanos pret veselības ministru Hosamu Abu Meri un prasībām par algu celšanu raugās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols – mūsu saruna ar ārstu un slimnīcas vadītāju.
Saruna ar politologu, drošības politikas pētnieku, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Tomu Rostoku par Latvijas drošību vispārējās politiskās nestabilitātes apstākļos.
Sestdien Latvijas publiskajā telpā parādījās piecu cilvēku paziņojums par jauna politiskā spēka veidošanu. Partiju “Bez partijām”. Var dažādi vērtēt šos piecus cilvēkus (Alvi Hermani, Armandu Broku, Didzi Šmitu, Guntaru Vītolu, Pēteri Sproģi), bet ir visai skaidrs, ka šajā piecniekā centrālā figūra ir Latvijas populārais režisors Alvis Hermanis.
Latvijas Māsu asociācijas prezidente Ilva Aršauska, vērtējot situāciju veselības nozarē un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) gatavību spert radikālus soļus, pauž pārliecību, ka šobrīd nav īstais brīdis asām darbībām, demisijas pieprasījumiem. Viņasprāt, svarīgāk par politiskām cīņām ir saglabāt stabilitāti un turpināt uzsāktos darbus māsu profesijas stiprināšanā.
“Aizsardzības finansēšanai jāmeklē risinājumi, kas nerada strauju parāda pieaugumu,” sacīts Fiskālās disciplīnas padomes Uzraudzības ziņojumā par valsts budžetu 2026. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.
Kā to panākt? Par to “nra.lv” saruna ar Fiskālās disciplīnas padomes vadītāju Innu Šteinbuku.
Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) nav apsvērusi iespēju pieprasīt veselības ministra Hosama Abu Meri demisiju un neplāno arī streikot. Asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vētra sarunā ar “nra.lv” atgādina, ka veselības aprūpe ir neatņemama valsts drošības daļa un tās atstāšana ārpus prioritātēm ir kļūda. Viņaprāt, veselībai jābūt iekļautai kopējā drošības plānā, jo tās atstāšana novārtā apdraud gan pacientu, gan sistēmas drošību kopumā.
Mūsu līdzšinējās valdības līdz šim ir darījušas visu iespējamo, lai mēs ”izskatītos labi” uz Eiropas Savienības fona. “Laba izskatīšanās” tika un joprojām tiek paģērēta arī migrantu jautājumā. Eiropas Komisija ir piešķīrusi Polijai oficiālu izņēmumu no jauno ES migrācijas noteikumu piemērošanas, proti, Polijai vairs neuzspiež pārvietošanas kvotas, Polijai neuzliks finansiālus sodus par migrantu neuzņemšanu. Ko dara Latvija šajā virzienā? Kā vienmēr – neko. Precīzāk sakot, mēģina “izskatīties labi”. Situāciju komentē Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA).
"Tie Latvijas iedzīvotāji, kas paliek dzīvot Daugavpilī, neskatoties uz robežas tuvumā plānoto "pūķa zobu" un "prettanku ežu" izvietošanu, tie jaunie vecāki, kuriem šeit dzimst bērni, neskatoties uz iespējamiem kara draudiem, ir lielāki Latvijas patrioti nekā dažs labs klaigātājs," intervijā Daugavpilī portālam NRA sacīja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.
Šī ir pirmā Kristapa Kauliņa intervija pēc apstiprināšanas jaunajā atbildīgajā amatā - Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora amatā.