Var pieņemt, ka talkas kā masveida kustība radās jau senlaikos, kad latviešu zemnieki gāja cits pie cita, lai palīdzētu novākt ražu: kopā vieglāk! Šogad Latvijas Lielā talka notiks jau 19. reizi. Lielā talka ir tradicionāls vides tīrības pasākums Latvijā, un pirmo reizi to organizēja 2008. gadā, atzīmējot valsts deviņdesmitgadi. Mērķis: “Padarīt Latviju un Baltijas jūras reģionu par tīrāko vietu pasaules kartē.” Ik gadu līdz 200 000 cilvēku piedalās Lielajā talkā. Talkai pievienojas arī latvieši citās zemēs. Par šā gada 25. aprīļa talku mums stāsta Lielās talkas pārstāve Aiva Rozenberga.
Rīgas domes kurss uz autosatiksmes iznīdēšanu ielās uzņem apgriezienus. Daļa no Vārnu ielas Rīgā tagad ir norobežota ar betona blokiem, kuru iedobēs sabērta melnzeme, atlikusī ielas braucamā daļa sašaurināta ar nesaprotamām baltām līnijām - tas tiekot darīts gājēju un velobraucēju labbūtības vārdā.
No auglīgas augsnes līdz pārtikas produktam veikalu plauktos – kā top pārtika un kādi faktori ietekmē tās tapšanu - sabiedrisko un politisko procesu vērotāja Gundara Bojāra saruna ar Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāju Dr. oec. Ingūnu Gulbi
Politologa Filipa Rajevska un politologa un starptautisko attiecību eksperta Anda Kudora saruna par to kas notiek Tuvajos Austrumos un kā mainās spēku samērs pasaulē.
“Nevienu mirkli neteikšu, ka mūsu darbs ir viegls,” teic Bērnu aizsardzības centra Uzticības tālruņa nodaļas vadītāja Lāsma Lagzdiņa. Uzklausīt un, galvenais, saprast – ko bērns vai pusaudzis grib pateikt ar savu zvanu, kādas ir viņa sāpes un neizpratne. Pat domas par pašnāvību. Ne tikai pieaugušos, bet arī bērnus un pusaudžus uztrauc tas, kas notiek pasaulē. Un šī baisā īstenība nav noslēpjama. Par to – saruna ar Lāsmu Lagzdiņu.
Satraucošais notikums ar laimīgām beigām raisa interesi par vietu, kur gatavo drošsirdīgus, prasmīgus kareivjus. 13. aprīlī vēlā vakara stundā no Vanšu tilta jaunietis ielēca Daugavā. Viņu izglāba Speciālo uzdevumu bataljona (SUB) kareivis. Par to, kas ir SUB, “Neatkarīgajai” stāsta Valsts policijas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Resursu un krīzes vadības pārvaldes priekšnieks Arturs Smilga, kuram ir pakļauts minētais bataljons.
Par prātam neaptveramām nejēdzībām valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībā “Rīgas siltums” saruna ar Saeimas deputātu, parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē priekšsēdētāju Andri Kulbergu (AS).
Saruna ar Stradiņa universitātes sociālo zinātņu fakultātes docenti Leldi Metlu Rozentāli par politisko ainavu, kāda tā veidojas, gaidot 3. oktobra Saeimas vēlēšanas, un kāds varētu būt spēku sadalījums pēc šīm vēlēšanām.
Pēdējais laiks iezīmējies ar daudzām pašnāvībām. Kāpēc? Kas tām pamatā? Bezcerība? Slimības? Vientulība? Pērn Latvijā pašnāvību veica 250 cilvēku. Šis gads vēl nav pagājis. Lēcieni no tiltiem ledainā dzelmē turpinās. Par to, kas notiek cilvēku prātos, runājam ar psihoterapeitu Viesturu Rudzīti.
Trakāk nekā Martina Gausa laikos – ar mūsu nacionālā lepnuma AS “airBaltic” darbiniekiem tagadējā vadība nekomunicē, darbinieki tiek iebiedēti, ar nepaklausīgajiem izrēķinās, viņus atlaižot no darba, ikvienam darbiniekam jārēķinās ar pēkšņu atlaišanu – par šīm un citām plašākai sabiedrībai nezināmām lietām “airBaltic” iekšienē intervijā “nra.lv” stāsta Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.
Latvijā laužas iekšā dažādās valodās runājoši dažādu tautību ļaudis. Rīgas ielas kļūst raibākas par dzeņa vēderu. Kas šobrīd apdzīvo mūsu Latviju? Par to, kāda ir faktiskā situācija – saruna ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Sociālās statistikas departamenta direktori Anci Ceriņu. Arī Ministru prezidente Evika Siliņa mums sniedz savu redzējumu par sveštautiešu aktivitātēm.