Kā mainījies kara stils Ukrainā pēdējos gados, kādas pozitīvas pārmaiņas vērojamas kara gaitā; kas tiek uzkrāts Krievijas militārajās noliktavās; kādēļ NATO militārās spējas joprojām ir pārākas par Krievijas militārajām spējām – “nra.lv” saruna ar Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedi Igoru Rajevu.
Vai taisnība, ka TV diskusijās par pasaules galu runā tikpat mierīgi kā par laika prognozi; kas notiek un notiks ar Eiropu, Ameriku un pārējo pasauli – politisko procesu vērotāja Gundara Bojāra saruna ar politologu Andi Kudoru.
Veltījums visu kontinentu smaiļu iekarotājam Teodoram Ķirsim, filma "Ceļš nekad nebeidzas" skatītāju vērtēšanai tiks nodota 12. novembrī, bet no 13. novembra tā tiks demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kādēļ un kā tapa šī filma un ko alpīnistiem nozīmē kalnu vilinājums – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar filmas autoru un režisoru Viktoru Budu.
Mūzikas kanāla MTV 1984. gada intervijas fragments ar tolaik populāro un skandalozo rokmūziķi Frediju Merkūriju tagad ir publiskots rokmūzikas bloga lapā vietnē "Instagram".
Mūsu sabiedrība tikai iegūtu, ja bērni un jaunieši pulcētos nevis vārtrūmēs vai lielveikalu pievārtēs, bet muzejos un citās kultūras iestādēs – prasīt bērniem naudu par iespēju baudīt kultūru nav nedz valstisks, nedz prāta darbs – par to “nra.lv” saruna ar 14. Saeimas deputāti, bijušo vidusskolas direktori Ilzi Verginu.
Kādu vietu mūsu esībā ieņem rūsa; tās ir beigas kaut kam vai jauna sākums; kad mākslas darbs tiek pabeigts; kas notiek ar mākslas darba radītāju viņa centienos satvert pilnību – “nra.lv” saruna ar māksliniekiem Ēriku Mālderi un Aigaru Lenkeviču par rūsu, mākslas vērtību katra cilvēka dzīvē un radošo kaifu, uztveres treniņu un neizsmeļamo iedvesmu no dabas.
Kādu kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai nodara mēģinājumi liegt graudu tranzītu caur Latviju; kas notiek, ja kāda valsts mēģina ieviest nosacījumus, kuri ir pretrunā ar Eiropas Savienībā pieņemtajām normām, un kā uz to reaģē globālās pasaules biznesa struktūras – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar Latvijas Stividorkompāniju asociācijas prezidentu Jāni Kasali.
Kas notiek ar cilvēktiesībām Latvijā; kas tiesībsardzi gada laikā visvairāk pārsteidzis, un kur meklēt cilvēkus, kuri vēlas atbalstīt līdzcilvēku; kas neapmierina Ieslodzījuma vietu pārvaldes klientus; vai vērojama diskriminācija darbavietās; vai bez valstiskas drošības varēsim nodrošināt cilvēktiesības – “Neatkarīgās” saruna ar tiesībsardzi Karinu Palkovu.
Vai taisnība, ka tās valstis un tos uzņēmumus, kuri neinvestē jaunākajās tehnoloģijās, piemeklē ātrs gals; vai Latvija virzās uz savu galu vai tomēr spēj airēt strauji mainīgajā tehnoloģiju un inovāciju virpulī – “nra.lv” saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoru, akadēmiķi, profesoru Tāli Juhnu.
Vai veiksmīgi investējam jaunajās tehnoloģijās, cik paši spējam radīt jaunas progresīvas tehnoloģijas un no tā visa nopelnīt – “nra.lv” saruna ar ilggadējo Ārvalstu investoru padomes locekli un valdes priekšsēdētāju, šobrīd VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" padomes locekli Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku.
Kā Somijas valsts kontrolētā enerģētikas akciju sabiedrība “Fortum Oyj” tiek galā ar tautas alkām pēc lētākas elektrības, valsts vēlmēm pēc dividendēm un uzņēmuma vajadzības pelnīt un investēt attīstībā; vai Somijas pieredze energokompānijas daļas tirgot biržā ir pozitīva, un cik droša ir Skandināvijas un Baltijas enerģētika kara apstākļos – “nra.lv” saruna ar “Fortum Oyj” viceprezidenti Gintu Cimdiņu.
Kā Ukraina spēj noturēties pret nemitīgajiem kiberuzbrukumiem, vai tikai Latvijā izceļas skandāli pēc katra kiberuzbrukuma; vai mākslīgais intelekts mūs sāk apdraudēt un kas sagaidāms kara frontē Ukrainā – “nra.lv” saruna ar kiberdrošības un digitālās politikas eksperti, Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas padomnieci Ievu Ilvesu.
Vairāk nekā 13 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pieprasīja atcelt Saeimas deputātu degvielas un mājokļu īres kompensācijas. Nepilnos četros gados tām iztērēts aptuveni 1,1 miljons eiro, turklāt KNAB brīdinājis par iespējām šo sistēmu izmantot negodprātīgi. Taču nu jau aizgājusī Saeima pirms savas aiziešanas noraidīja priekšlikumu kompensācijas samazināt. Tā lēma kompensāciju regulējumu pārcelt uz citu likumu. Līdz jaunas kārtības pieņemšanai deputāti naudu turpinās saņemt pēc līdzšinējiem noteikumiem.
30. oktobris valsts pārvaldes vēsturē tiks ierakstīts kā diena, kad puķupodiem, stabiņiem un velojoslām sagandētais Rīgas centrs kļūst vēl tukšāks – Ekonomikas ministrija un četras tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde – pārcēlušās uz Valsts biroju ēkā Talejas ielā 1, nosacītā Rīgas nomalē starp Mežaparku un Čiekurkalnu.
Kādu ziņu vēlētājs sūta Latvijas politiķiem, kādēļ ir pamats bažām par ļoti zemo valsts un sabiedrības mijiedarbību; kādi darbi mums kopā jāpaveic, lai varētu piedalīties jaunās pasaules vēstures rakstīšanā – politologa Filipa Rajevska saruna ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Vēl nepieredzēti savā nekaunībā Francijā 17. oktobrī notika valsts mēroga protesti, kuros esot piedalījušies aptuveni 550 000 cilvēku. Protestu organizatori gan minēja citu skaitli: 800 000. Dažās demonstrācijās bija vardarbīgas sadursmes. Visā valstī tika izlaupīti vismaz 3000 veikalu. Oficiāli gan šos protestus pamatoja ar skolotāju trūkumu, nolaistām skolu telpām un plānoto augstākās izglītības maksas palielināšanu. Francijas valstisko vājprātu “Neatkarīgajai” skaidroja Latvijas Universitātes profesors Leons Gabriels Taivāns.
Kas mūs Latvijā sagaida tuvākajos desmit gados; kad beigsies karš Ukrainā; vai sabruks Eiropas Savienība – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar vēdisko astrologu Jāni Riežnieku.
Vai tikai juridisku iebildumu dēļ Saeimā iestrēguši robežsargiem nepieciešamie likuma grozījumi, lai pienācīgi aizstāvētu mūsu valsts robežu no nelegālo migrantu plūsmas, un kā likumu grozījumi paplašinās robežsargu tiesības lietot ieročus – “nra.lv” saruna ar Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieku, Galvenās pārvaldes priekšnieku ģenerāli Juri Martukānu.
Kāpēc ir noteikti jāiet vēlēt 15. Saeimas deputāti un kā padarīt savu balsi vērtīgāku – “nra.lv” saruna ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu akadēmiķi, profesoru, Dr. habil. chem. Ivaru Kalviņu.
Māris Gailis ir latviešu uzņēmējs un bijušais politiķis. Savulaik bijis Latvijas ministru prezidents – no 1994. gada septembra līdz 1995. gada decembrim. Valda Birkava valdībā bija valsts reformu ministrs. Andra Šķēles pirmajā kabinetā bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Partijas “Latvijas ceļš” sastāvā ievēlēts 5. un 6. Saeimā. Vai Māris Gailis gatavojas iet balsot Saeimas vēlēšanās, kas notiks 3. oktobrī? Ekspresintervijā Māris Gailis paskaidro savu pozīciju.