Intervija

Edgars Gertners, repa pasaulē pazīstams kā Edgars Sniegs, un Antons Semeņaks, repa pasaulē pazīstams kā Fantiq, analizē jaunradīto filmu “Jo dzīve ir Batls”.

Par “amerikāņu lietussargu”, kurš izzūd virs Eiropas, par to, ko Krievija var piedāvāt Eiropai, par to, ka Krievija regulāri sūdzas ANO par Baltijas valstīm, par bīstamiem procesiem pirms Saeimas vēlēšanām, par Latvijas iedzīvotāju vēlmi izdzīvot – “Neatkarīgās” saruna ar politologu Kārli Daukštu.

“Iespaids uz ekonomiku būs atkarīgs no tā, vai augstas cenas turēsies ilgu laiku vai arī pēc lēciena tās atkal kritīs. Protams, ka augstas degvielas cenas veicina inflāciju un samazina ekonomisko izaugsmi. Pašlaik nav iespējams prognozēt, kāds būs tās apjoms,” intervijā “nra.lv” saka Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenais ekonomists un Latvijas Universitātes asociētais profesors Oļegs Krasnapjorovs.

NATO gaidāma “ļoti slikta” nākotne, ja ASV sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt globālajam naftas eksportam svarīgo Hormuza šaurumu, intervijā laikrakstam “Financial Times” sacīja Donalds Tramps. Kāpēc tieši NATO? Kāpēc ne visai Eiropai? Tāpēc, ka Tramps Eiropu uzskata par kājslauķi? Par Hormuzu un “kājslauķiem” runājam ar RSU lektoru, Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” vadošo partneri Mārtiņu Varguli.

Saruna ar zvērinātu advokātu Dmitriju Skačkovu.

Pirms četriem gadiem, pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, uzņēmēja, arhitekta Ulda Pīlēna vadībā tika izveidots jauns politiskais spēks, kas piedalījās vēlēšanās ar “Apvienotā saraksta” (AS) nosaukumu. AS vēlēšanās uzrādīja jaunam spēkam salīdzinoši labus rezultātus un pat iekļāvās valdošajā koalīcijā. Tiesa, AS premjera kandidāts Pīlēns par ministru prezidentu nekļuva. Viņš tika izvirzīts arī par valsts prezidentu, bet arī tur bija spiests atkāpties izmanīgāku politisko lielmeistaru priekšā. Sarunu ar Uldi Pīlēnu iesākām tieši par viņa pašreizējo vietu politikā un politikas vietu viņa paša dzīvē.

Joprojām daudzi cilvēki ir neziņā: kāpēc tieši 16. marts ir izvēlēts par “Daugavas vanagu”, respektīvi, latviešu leģionāru piemiņas dienu? “Daugavas vanagu” organizācijas sākumi atrodami britu pārvaldītā karagūstekņu nometnē Beļģijā pēc Otrā pasaules kara noslēguma. “Daugavas vanagu” organizāciju dibināja šajā karagūstekņu nometnē 1945. gada 28. decembrī bijušie latviešu leģiona kareivji: jaunās organizācijas sākotnējie mērķi bija palīdzēt latviešu bijušiem karavīriem un viņu ģimenēm pieminēt latviešu leģionārus. Par latviešu leģionāriem – saruna ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu.

Saruna ar bijušo ilggadējo valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” valdes locekli, uzņēmēju Aivaru Strakšas.

Sitaminstrumentālists, komponists, producents, dziedātājs, diriģents Rihards Zaļupe sarunā ar radošo personību Sondru Zaļupi.

Saruna ar uzņēmēju, bijušo Rīgas mēru Gundaru Bojāru.

Situācija Tuvajos Austrumos mainās katru dienu. Nav iespējams paredzēt turpmākos notikumus, jo pietrūkst saprātīgas loģikas. Un tomēr ir kādas likumsakarības, par kurām ar “Neatkarīgo” runā Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Kas paveikts Jelgavas novadā gatavojoties iespējamiem plūdiem; kā gājis novadam ar elektroautobusu lietošanu un vai tādu transportu iespējams izmantot skolnieku pārvadāšanai; vai patiesi elektroautobusā iebūvēts ir arī dīzeļmotors salona apsildīšanai; kā novēršamas nejēdzīgu autobusu iegādes; vai iedzīvotāju skaits novadā samazinās un kāpēc; kādēļ Jelgavas novadā neplāno slēgt skolas; vai patiesi Jelgavas novadā drīzumā būs pieejami zemo cenu dzīvokļu un dzīvojamās mājas – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar Jelgavas novada domes priekšsēdētāju Ingu Zālīti (ZZS).

Kas notiek Irānā? Cik daudz mēs zinām par Irānu? Kā notiekošais karš ietekmēs politiskos un ekonomiskos procesus Tuvo austrumu reģionā un pārējā pasaulē; kas notiks ar resursu cenām un kādu iespaidu karš atstās uz Latviju - par šiem un citiem ar karu Irānā saistītajiem jautājumiem politologa Filipa Rajevska saruna ar Latvijas Universitātes profesoru Leonu Taivānu.

Saruna ar Latvijas Basketbola savienība ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu par Latvijas basketbola lomu valsts tēla un ekonomikas stiprināšanā.

Ir cilvēki, kas prognozē nākotni, un ir tādi, kas to būvē. Edgars Laimītis, “Gravity Team” līdzdibinātājs ir no tiem retajiem, kurš dara abus. Saruna par to, kā divi puiši no Jelgavas izveidoja uzņēmumu, kurš mēnesī pārvieto summas, kuras salīdzināmas ar Latvijas valsts budžetu, un kāpēc šis stāsts nav tikai par kriptovalūtām, bet par drosmi, uzticēšanos un Latvijā topošu nākotni – ekonomista Andreja Ciņa saruna ar uzņēmēju Edgaru Laimīti.

Publiskajā telpā ilgāku laiku izskan domstarpības starp komponistu Raimondu Paulu un dziesmu svētku "Manai dzimtenei" rīkotājiem par pasākuma norisi un sākotnēji notikušo maestro vārda izmantošanu. Pauls ir norobežojies no projekta un uzsvēris, ka nav devis piekrišanu sava vārda izmantošanai. Savu viedokli par peripetijām ap koncertu pauž virsdiriģents Arvīds Platpers.

Saruna ar žurnālistu un rakstnieku Armandu Puči.

Karo ASV un Izraēla pret Irānu jeb karš kļūst un kļūs daudz globālāks; vai šajā karā tiks iesaistīti arī NATO spēki, vai Latvijas karavīriem arī būs jādodas karot uz Tuvajiem Austrumiem – saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Saruna ar Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītāju Uldi Rutkasti par situāciju Latvijas ekonomikā.

Ģenerālprokurors Armīns Meisters amatā aizvadījis pirmos trīs mēnešus: – kādi svarīgi un grūti lēmumi šai laikā pieņemti; kā ir pieņemt lēmumu par sava kolēģa sodīšanu; vai arī prokuratūrā valda birokrātija un kā ar to cīnīties; kad uzsāks darbu jaundibinātais Ģenerālprokuratūras Valsts drošības aizsardzības departaments; kādas izmaiņas vērojamas noziedzīgo nodarījumu veidos; cik pasargāti no vardarbības ir mūsu bērni; kā notiek izmeklēšanas saistībā ar tā dēvētajiem Epstīna failiem; kādēļ svarīga ir ikviena liecība pat pirms daudziem gadiem notikušām lietām; pie kā vērties zinātājiem saistībā ar vardarbības gadījumiem; vai liecības var sniegt arī anonīmi; kā notiek 12 gadus vecās vardarbībā cietušās meitenes lietas izmeklēšana; kā rīkoties meitenēm kuras tikai pēc daudziem gadiem ir sapratušas kas ar viņām darīts modeļu aģentūrās; vai valstī pieaug konfiscētās naudas apjomi; ar kādām problēmām nākas saskarties lietās kurās ir piemērota mantas konfiskācija; kur pazudušas skaļās korupcijas krimināllietas; vai korupcija maina seju; kādēļ nācās izbeigt skaļo “Rīgas satiksme” korupcijas lietu; vai skaļums lietās nosaka lietas iznākumu; kādēļ prokuroram ir pienākums atteikties no apsūdzības ja trūkst pierādījumu vai ja viņš redz, ka apsūdzībai nav pamata; kādēļ pašā kriminālprocesā ir daudz birokrātijas un kādēļ jāveic likuma grozījumi; kādēļ ģenerālprokuroram jātiekas ar ārvalstu vēstniecību pārstāvjiem un jāpiedalās starptautiskos forumos; vai cilvēki uz ielas atpazīst ģenerālprokuroru; vai juristu zemā kvalifikācija joprojām rada problēmas prokuratūrai; kādēļ vēršanās pret tiesiskums.lv nesabojās attiecības ar advokatūru; kā ģenerālprokuroram izdodas sabalansēt darba ar laiku ģimenei; ar kādu sportu nodarbojas ģenerālprokurors – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru.