Intervija

Saruna par bezcerīgo valsts budžetu, par taupību un migrāciju, par politisko konkurenci no jaunās partijas “Austošā saule Latvijai” puses, par valstsnācijas statusu un daudz ko citu – ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli (NA).

Igaunija par investīcijām “airBaltic” nav teikusi gala vārdu, atbildot uz nra.lv jautājumu, apliecināja Igaunijas premjers Kristens Mihals (Kristen Michal). Igauņi ir lielākie mūsu aviokompānijas biļešu pircēji, atzīst satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”).

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Ar Žoržu Siksnu sarunāties ir vienkārši: viņš savas domas izsaka, neslēpjoties aiz politkorektuma. Taču ir labi jāieklausās: kur beidzas viņa ironija un kur sākas nopietnība? “Neatkarīgās” saruna ar populāro dziedātāju.

Šodien Vašingtonā (ASV) notiks ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Kopā ar Zelenski uz Vašingtonu devušies arī vairāki Eiropas valstu līderi.

Gadu gaitā nezaudējis ne nieka no sava galantuma un laipnības, Mārupē mūs sagaida nama saimnieks – Anatolijs Gorbunovs. “Palūdzu frizierim, lai uztaisa vasaras frizūru,” viņš ar plaukstu pārbrauc pāri sirmajiem matiem. Bet mēs atceramies 1990. gada 4. maiju, kad tumšmatainais, smaidošais Augstākās Padomes priekšsēdētājs Gorbunovs kopā ar citiem deputātiem – kopā 138 – iznāca no Augstākās Padomes, lai suminātu cilvēkus, kuri, sanākuši pie Saeimas nama, sagaidīja ilgoto rezultātu: Latvija ir brīva “de iure”.

Aļaskā, iespējams, notiks Trampa un Putina sarunas. Iespējams, arī par Ukrainu. Kaut gan Putinam šobrīd ir lielākas problēmas par tūkstošu savu iedzīvotāju sūtīšanu nāvē, un tā ir brūkošā valsts ekonomika. Par to un citām tēmām “Neatkarīgā” runā ar politologu Filipu Rajevski.

Rīgas jaunievēlētais vicemērs Edvards Ratnieks, kurš uzņēmies atbildību par drošības, mājokļu un īpašuma, kā arī vides jautājumiem, intervijā stāsta par pirmajiem mēnešiem amatā, aktuālajiem izaicinājumiem un to, kādu Rīgu viņš redz nākotnē. Saruna skar gan pilsētas drošību un imigrācijas politiku, gan patvertņu tīkla izveidi, izglītības vidi un sporta infrastruktūru.

“Viņš nav no šīs pasaules,” uzzinot, ka intervēšu Rundāles pils bijušo saimnieku, gribas teikt – pilskungu Imantu Lancmani, mani mīļi brīdināja draugi. Viņa erudīcija, inteliģence un taktiskums kā senlaiku grāfa mantija it visur bija ap viņu, un iespējams, ka viņš turpina kāda sava nezināmā senča uzdevumu: padarīt pasauli dižāku un skaistāku. Lancmanis pats smaida: “Pilskungs diez vai esmu… Drīzāk jau pils vergs. Bet to visu var apvienot, ja vajadzīgs.”

“Ļoti bieži ir tā, ka likumi un noteikumi ir sarakstīti pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados vai divtūkstošo sākumā. Bet tad bija cita saprašana, citas tehnoloģijas, un tā “garāža ir pārbāzta”. Bet ierēdņi strādā pēc šiem vecajiem principiem un vairs nezina, ko drīkst, ko nedrīkst,” intervijā “nra.lv” saka Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks (“Apvienotais saraksts”).

Jūs domājat, ka galda hokeju spēlē tikai pusaudži un tā nav nekāda nopietnā spēle? Jā, es arī kādreiz tā domāju. Bet nu uzzināju, ka šajā sporta veidā regulāri notiek pasaules čempionāti, un prestižākajā – “Open” individuālajā kategorijā – šogad jūnijā Zviedrijas pilsētā Umeo sacentās 115 dalībnieki no 18 valstīm (kopumā 180 cilvēku, ieskaitot citas kategorijas). Par čempionu kļuva Latvijas pārstāvis, divdesmit divus gadus vecais Rainers Kalniņš. Ar viņu šodien intervija.

“Šeit nav runas par to, ka kaut kam kaut ko liegs, jo tie ir Latvijas pilsoņi un viņiem ir Satversmē noteiktās tiesības. Bet runa ir par to, lai viņu EVAK vai citas valsts apdrošināšanu maksā mums, lai mēs pēc tam varam dot rēķinu Francijai, Vācijai, Īrijai vai Zviedrijai,“ tā uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai viņš ir gatavs nepopulāram lēmumam, proti, pārskatīt visu Latvijas pilsoņu pieejamību veselības aprūpei, ciklā “Nra.lv sarunas” sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Gada sākumā par Valsts valodas centra (VVC) vadītāju tika iecelta Inese Muhka, amatā nomainot ilggadējo vadītāju Māri Baltiņu. Intervijā aģentūrai LETA viņa pauž pārliecību, ka centram sabiedrības skatījumā vispirms jābūt atbalsta un konsultāciju iestādei, nevis kontrolētājam ar sodošu funkciju. Savukārt latviešu valodas lietojumu publiskajā telpā, viņasprāt, iespējams veicināt arī ar kvalitatīviem digitāliem rīkiem.

Par to, vai mūsu bērnos saglabājas latviskās atgriešanās gēns un vai šodien rokopera “Lāčplēsis” būtu citāda; par to, kāda mūzika rodas lūzuma brīžos un kāpēc Operā ir atcelts “Parsifāls”; par to, vai komponists tiek uzrunāts nākamo vēlēšanu sakarā; par to, kāpēc atņemt finansējumu mūzikas un mākslas skolām ir noziegums. Un par daudz ko citu – saruna ar komponistu Zigmaru Liepiņu.

Saruna ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču: par bruņumašīnām dronu laikmetā un par neesošajām patvertnēm; par to, vai premjere Siliņa grasījās nomainīt aizsardzības ministru Sprūdu; par ASV prezidenta Trampa “brīvo roku” principu; par īpatnējiem lēmumiem priekšvēlēšanu laikā; par to, vai ārlietu ministre Baiba Braže vēlas kļūt par Valsts prezidenti; par nepamatotiem tēriņiem valsts pārvaldē un par daudz ko citu.

Ģeopolitikas, sankciju un citu iemeslu dēļ VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) dramatiski sarūk ienākumu apjoms. To pēdējos gadus dotē valsts. Vai iespējams atgūt uzņēmuma ziedu laikus, kā strādāt pašreizējos apstākļos un kādi ir turpmākie LDz attīstības plāni – par to “nra.lv” saruna ar LDz valdes locekli Rinaldu Pļavnieku.

Mūsdienās eksaktās zinātnes kļūst aizvien nozīmīgākas, jo tās ir pamats straujajai inovāciju attīstībai. Jauniešiem tās sniedz ne tikai praktiskas prasmes, bet arī kritisko domāšanu un spēju risināt sarežģītas problēmas, tāpēc to apguve ir ieguldījums gan personīgajā izaugsmē, gan sabiedrības attīstībā. Tomēr mūsdienu jauniešu prasmes eksaktajās zinātnēs kļūst arvien vājākas, secina Ventspils domes deputāts, bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar ilggadējo Ventspils mēru, šobrīd Ventspils pilsētas domes deputātu Aivaru Lembergu.

Patlaban ir tas periods, kad mākslīgā intelekta (MI) izkārtne tiek karināta klāt it visam kas mums šķiet nozīmīgs – sarunā ar žurnālistu Arni Kluini uzsver IT speciālists, uzņēmuma "WeAreDots" tehniskais direktors Aigars Jaundālders.

Saruna ar jaunievēlēto arhibīskapu Rinaldu Grantu: par ceļu uz Baznīcu un par to, vai Grants turpinās arhibīskapa Jāņa Vanaga tradīciju – no Baznīcas pozīcijām komentēt politiskās norises; par Dieva visvarenību un kara neapturēšanu; par homoseksuālajām laulībām un zemajiem dzimstības rādītājiem; par mākslīgo intelektu un dvēseliskajām šaubām.