ikt

Valdība otrdien nolēma par 4 miljoniem eiro īstenot dzīves situāciju pakalpojumu pilnveidošanas projektu.

Darba tirgū jau vairākus gadus karstākās vakances ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozarē – tā ir viena no visstraujāk augošākajām tautsaimniecības jomām, kas izjūt akūtu speciālistu trūkumu. Augstas raudzes profesionāli nākas meklēt pat mēnešiem ilgi, bet uzņēmumi ļoti pie sevis gaida arī jaunpienācējus un ir gatavi tajos ieguldīt, lai attīstītos kopā.

Ir sākusies reflektantu uzņemšana augstskolās, pēdējo gadu uzņemšanas statistika liecina, ka starp populārākajām izvēlēm ir studiju programmas, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomu. Lai arī ik gadu augstskolas attiecīgajās programmās kopā saņem vairāk kā 1000 pieteikumus (tiesa, ne visi studijas arī pabeidz), darba devēji nerimst atkārtot – mums vajag vēl vairāk IKT jomas speciālistus. Viņu vārdus apliecina arī darba sludinājumu pārskats, piemēram, „CV Online” mājas lapā šobrīd ir publicētas gandrīz 400 vakances IKT jomā, tikmēr daudzās citās nozarēs tās nepārsniedz 50.

Tikai 1% no Latvijā nodarbinātajām sievietēm strādā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarē, kas ir mazāk nekā citās Eiropas Savienības valstīs, uzsver Valsts prezidenta dzīvesbiedre Andra Levite.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) pakalpojumu nozare Latvijā 2017. gadā bijusi rentabilitātes rādītāju topa augšgalā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie apkopotie dati par dažādu nozaru uzņēmumu ekonomisko rentabilitāti 2017. gadā. Ekonomiskā rentabilitāte ļauj noteikt, cik daudz peļņas gūts attiecībā pret uzņēmuma aktīvu vērtību. Vidējā aktīvu rentabilitāte 2017. gadā Latvijā bijusi 4,5 procenti, savukārt IKT pakalpojumu nozarei šis rādītājs sasniedzis 10 procentus.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu deficīts ir aizvien jūtamāks gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā. Prognozes rāda, ka 2025. gadā trūks ap pusmiljonu šīs jomas darbinieku. Latvijā ik gadu būtu vajadzīgi ap 3000 šo programmu absolventu, diemžēl augstskolas beidz ap 700. Viens no risinājumiem varētu būt Baltijas jūras līmeņa IKT izcilības programmas izveide, kas piesaistītu arī ārvalstu studentus.

nformācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare attīstās strauji, tās ilgtspēja un nākotnes potenciāls skaidri atspoguļojas arī dažādos rādītājos – pieaug nozarē nodarbināto cilvēku skaits (2018. gada sākumā Latvijā tas pārsniedzis 32 tūkstošus nodarbināto), pieaug nodokļu maksātāju skaits nozarē, kā arī eksporta apjomi.

Pēdējos piecos gados darba vietu skaits informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē palielinājies par gandrīz 10 000 un nodarbināto skaits tuvojas 27 000, šo gadu laikā dubultojies arī IKT uzņēmumu skaits, arī sniegto pakalpojumu eksports un nozares kopējais apgrozījums parāda pieaugošu tendenci, informē Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā nestrādā vien programmētāji, sistēmu analītiķi un citi speciālisti ar tehniskām zināšanām. Šī nozare paver sevis realizācijas iespējas daudz plašākam profesiju lokam.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare ir viena no perspektīvākajām jomām mūsdienās, kas piedāvā daudzpusīgas karjeras iespējas, tomēr daudzas meitenes pat neapsver šādu izvēli, jo domā, ka šī joma ir piemērota tikai vīriešiem.

Nav daudz jomu, kur pavisam jaunus speciālistus izķer, viņiem vēl atrodoties augstskolu solā. Taču šāda prakse nav nekas neparasts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē. Konkurence starp darba devējiem saasinās, jo katrs grib savai komandai piesaistīt gaišākos prātus. Uzņēmēji ir pārliecināti – ar IKT jomu, darba iespējām tajā jaunā paaudze jāsāk iepazīstināt jau pamatskolā, tai skaidrojot – lai arī eksakto priekšmetu apguve, studijas attiecīgā jomā nav tas vieglāk ejamais ceļš, tomēr pēc tam gaidāmās karjeras iespējas ir šo pūliņu vērtas.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) zināšanām mūsdienu pasaulē ir ļoti nozīmīga loma – bez IKT prasmēm un iemaņām neiztikt nedz darba tirgū, nedz sadzīvē. Ventspilī nepieciešamās zināšanas tiek apgūtas jau pirmsskolā, nodrošinot arī pēctecību pamatskolas līmenī un tālākā izglītības ceļā. Turklāt Ventspils ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas ir izstrādājusi un pērn apstiprinājusi IKT nozares attīstības stratēģiju. Tās sekmīgas izpildes rezultātā Ventspils kļūtu par Eiropas līmeņa IKT centru.

Nākošo pirmdien, 26. martā, Latvijā jau trešo gadu pēc kārtas sāksies E-prasmju nedēļa, kuras laikā notiks informatīvi semināri, diskusijas un pasākumi IKT uzņēmumos, pašvaldībās, skolās un bibliotēkās, demonstrējot elektronisko prasmju nozīmi izglītības ieguvē, karjeras attīstībā un nodarbinātībā, kā arī ikdienā – uzlabojot dzīves kvalitāti digitālajā laikmetā.

Ar pārliecinošu Siguldas Valsts ģimnāzijas (SVĢ) komandas uzvaru skolēnu grupā un LED komandas uzvaru studentu grupā, noslēgusies jau sestā IT olimpiāde.

"Centrālās un Austrumeiropas datu centriem šobrīd ir liels izaugsmes potenciāls un šī reģiona pozīcijas pasaules datu centru tirgū būtiski pieaug. Bet tas nav saistīts ar vietējā tirgus attīstību, bet gan pateicoties Amerikas un Āzijas globālajiem uzņēmumiem, kuri caur Centrālās un Austrumeiropas datu centriem nonāk tuvāk lietotājiem Eiropā un NVS," uzskata DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Trešdien, 22.februārī, notika pirmā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) nozares ekspertu padomes sēde. Šīs konsultatīvās padomes darbība atjaunota pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža ierosinājuma.

Latvija rūpīgi vērtēs Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu infrastruktūras attīstīšanai, ar kuru EK nāca klajā 19.oktobrī. "Savienot Eiropu" ir jauns instruments ES daudzgadu budžeta 2014.-2020. plānošanā. Tas uzsver infrastruktūras nozīmīgo lomu vienota tirgus izveidē un pirmo reizi paredz nopietnus līdzekļus - 50 miljardus eiro - infrastruktūras attīstīšanai transporta, enerģētikas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomās.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) balvu „Platīna pele” šogad piešķirta par „Ideju foruma” digitālo bibliotēku, „Lattelekom” optisko internetu un Zemkopības ministrijas e-pakalpojumu sistēmu.

Uzskats, ka internets un citas sakaru tehnoloģijas atsvešina no sabiedrības, varētu nebūt patiess. ASV veiktas aptaujas dati parāda gluži pretēju situāciju: jaunās tehnoloģijas veicina aktīvāk iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.