nformācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare attīstās strauji, tās ilgtspēja un nākotnes potenciāls skaidri atspoguļojas arī dažādos rādītājos – pieaug nozarē nodarbināto cilvēku skaits (2018. gada sākumā Latvijā tas pārsniedzis 32 tūkstošus nodarbināto), pieaug nodokļu maksātāju skaits nozarē, kā arī eksporta apjomi.
Patlaban puse no visiem Latvijas IKT nozares ģenerētajiem produktiem tiek eksportēti. Pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Latviju par savu mājas vietu ir noskatījuši vairāki starptautiski uzņēmumi, tāpat nozarē savu vietu ir pieteikuši IT servisa centri un jaunuzņēmumi, ir spēcīgi vietējie IT uzņēmumi, kas strādā ne tikai Latvijā, bet iekaro pasauli.
IT joma ir dzinējspēks visai Latvijas tautsaimniecībai, jo tā integrējas dažādās nozarēs, turklāt, kā jau minēts, neaprobežojas tikai ar Latviju. Neviena biznesa nozare mūsdienās nevar iztikt bez IT pakalpojumiem. Viena piektā daļa (22%) no globālās ekonomikas attiecas uz digitālo ekonomiku. Tāpēc, izvēloties karjeru IKT nozarē, nozīmē iegūt garantiju tam, ka būsi pieprasīts darba tirgū ne tikai dažus tuvākos gadus, bet vismaz 10 un vairāk. Prognozes, protams, liecina, ka IT prasmes mainīsies un attīstīsies, kā tas notiek arī šobrīd, taču nozares profesionālis, kurš pilnveidos savas prasmes un zināšanas, kā arī sekos līdzi pasaules tendencēm, būs pieprasīts un novērtēts.
Tiek lēsts, ka pasaules tirgū IKT nozarē darbinieku deficīts sasniegs vienu miljonu 2020. gadā, savukārt Eiropā tas ir aptuveni 500 000. Turklāt ir jāapzinās, ka ar Latvijā iegūtu IT izglītību nozares pārstāvji ir konkurētspējīgi visur. Kā jau tika minēts, Latvijā ir ienākuši arī lielie, starptautiskie IT nozares grandi, piemēram, Accenture, Tieto, Microsft, SAP u.c. Tas nozīmē, ka starptautiskas karjeras sākums ir iespējams arī tepat - Latvijā.
Lai sekmētu Latvijas konkurētspēju nozarē un sagatavotu starptautiskā līmenī darboties spējīgus profesionāļus, Biznesa augstskolā Turība esam izveidojuši jaunu studiju programmu angļu valodā “Datorsistēmas”, kurā tiks apmācīti jaunās paaudzes inženieri-programmētaji, sākot no produkta ieceres, dizaina izveides, ieviešanas, testēšanas līdz produkta ekspluatācijai atbilstoši programmēšanas profesijas standartam. Studiju programma sniegs zināšanas datorsistēmu arhitektūrā, programminženierijā, sistēmu analīzē, datu bāzu pamattehnoloģijās un mākslīgā intelekta pamatos. Studējošie tiks sagatavoti veikt zinātnisko pētniecību, balstītu uz eksperimentu veikšanu, modelēšanu un imitāciju.
Latvijā ir būtiski jāveicina speciālistu un absolventu skaita pieaugumu eksaktajās zinātnēs. Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītāji liecina, ka Latvija digitālās attīstības kopējā novērtējumā ir ierindojusies 12. vietā starp visām dalībvalstīm. Tomēr šie dati arī parāda, ka mums nepieciešama lielāka izaugsme sadaļā “Cilvēkkapitāls” - jo aizvien trūkst speciālistu. To var panākt ar būtiskām izmaiņām visos izglītības līmeņos un arī jaunu, darba tirgus tendencēm atbilstošu studiju programmu izveidi. Kā atzīst nozares eksperti, būtiska problēma ir arī kiberdrošības ekspertu trūkums. Nākotnē pieprasījums pēc šādiem speciālistiem, kas regulāri seko līdzi notikumiem pasaulē un ir iekļāvušies Eiropas un pasaules apritē, tikai pieaugs.
Eksperti uzsver, ka IKT ieviešana gan valsts pārvaldē, gan biznesā Latvijai ir vienīgais ceļš, kas ļaus kļūt par vienu no viedo tehnoloģiju līderēm pasaulē. Lai sekmētu Latvijas kā viedvalsts attīstību, nepieciešama cieša un reālos darbos balstīta IKT nozares uzņēmumu un zinātnes/izglītības jomas sadarbība. Tieši augstākās izglītības iestādes kā neatkarīgas institūcijas, kurās ir koncentrētas zināšanas, var sniegt būtisku pienesumu. Lai veicinātu digitālo attīstību un sagatavotu IT profesionāļus, izglītības sistēmā nepieciešams integrēt aizvien vairāk inovācijas, zināšanas un tehnoloģijas.
IKT nozares pārstāvim, neatkarīgi no tā, vai viņš ir students vai jau atzīts profesionālis, ir būtiski atrast savu konkrēto nišu, kurā turpināt attīstīties un pilnveidoties. Nenoliedzami, šī niša var nebūt skaidri izkristalizējusies ar pirmajiem studiju mēnešiem, taču agri vai vēlu kļūst skaidrs, vai vairāk interesē programmēšana, datu drošība, IT risinājumu izstrāde biznesam vai valsts pārvaldei u.tml. Nākamajā desmitgadē būs pieprasījums pēc tādām jaunām profesijām kā lielo datu vadītāji, paplašinātās realitātes arhitekti, digitālās valūtas baņķieri, robotu sadarbības projektētāji, printēto orgānu arhitekti un citām, un atbilstošs studiju virziens ir iespēja ne tikai digitālas Latvijas veidotājam, bet arī tiem, kuri vēlas būt veiksmīgi un pieprasīti jebkurā pasaules valstī.