IKT nozare attīstās, speciālistu trūkums arvien izteiktāks
Nav daudz jomu, kur pavisam jaunus speciālistus izķer, viņiem vēl atrodoties augstskolu solā. Taču šāda prakse nav nekas neparasts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē. Konkurence starp darba devējiem saasinās, jo katrs grib savai komandai piesaistīt gaišākos prātus. Uzņēmēji ir pārliecināti – ar IKT jomu, darba iespējām tajā jaunā paaudze jāsāk iepazīstināt jau pamatskolā, tai skaidrojot – lai arī eksakto priekšmetu apguve, studijas attiecīgā jomā nav tas vieglāk ejamais ceļš, tomēr pēc tam gaidāmās karjeras iespējas ir šo pūliņu vērtas.
Pēc jaunākajām aplēsēm, šobrīd Latvijā trūkst vismaz 1000 IKT speciālistu, bet Eiropā – 337 tūkstošu profesionāļu. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes liecina – ja netiks realizēti kādi mērķtiecīgi papildu pasākumi, tad līdz 2020. gadam darba tirgū Latvijā trūks vairāk nekā 4200 IKT jomas darbinieku. Jau tagad aptuveni 40% uzņēmumu atzīst, ka tiem ir grūti vai neiespējami atrast IKT speciālistus, jo viņu sagatavošana nenorit tik strauji, kā to prasa darba tirgus. Patlaban nozarē ir nodarbināti aptuveni 30 tūkstoši cilvēku, gada laikā nodarbināto skaits audzis par aptuveni 9%.
Jāmācās ir daudz
Arī AS Datorzinību centrs izsludinātās brīvās vakances neaizpildās ļoti raiti, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Ķikāns. «Izjūtam vajadzību pēc labiem programmētājiem. Esam viņus meklējuši paši saviem spēkiem, piesaistījuši personālatlases kompānijas, taču atrast meklēto ir grūti. Atbilstošu speciālistu piedāvājums ir mazs,» secina A. Ķikāns.
Viņš arī spriež, ka vispareizāk uzņēmumam ir izaudzināt sev vēlamo darbinieku pašam, tāpēc Datorzinību centra durvis ir plaši atvērtas IT jomas studentiem. «Daudzi mūsu darbinieki ir studenti. Tas jau laikam raksturīgs, šķiet, visiem IT uzņēmumiem. Ja redzam jaunajā speciālistā potenciālu, esam ar mieru arī maksāt viņam prakses laikā, lai viņam būtu stimuls palikt pie mums arī pēc prakses beigām,» stāsta A. Ķikāns. Viņš stāsta, ka komandas pulkā labprāt redz ienākam jaunus cilvēkus, kas ir apņēmības pilni turpināt mācīšanās procesu, jo ar studijām augstskolā nekas nebeidzas, tur iegūta tikai pamatbāze, jo, strādājot IT jomā, apmācību process ir nepārtraukts. «Augstskolas studiju programmas nespēj mainīties tik ātri kā darba vidē lietotās tehnoloģijas,» piebilst A. Ķikāns.
Konkurence darba devēju vidū pieaug
Viņš piekrīt, ka pēdējos gados konkurence starp darba devējiem par labākajiem speciālistiem kļūst arvien sīvāka, turklāt zinošus IT cilvēkus meklē ne tikai attiecīgās nozares uzņēmumi, bet arī darba devēji no citām sfērām, jo tehnoloģiju nozīme palielinās ikvienā jomā. «Pieprasījums aug daudz straujāk, nekā augstskolas spēj sagatavot,» teic A. Ķikāns. Turklāt Latvijas darba devējiem vēl jākonkurē ar ārvalstu darba tirgu, kas izjūt identisku vajadzību pēc profesionāļiem.
«IT nozare nav sajūsmā par lielo jauniešu interesi apgūt sociālās un humanitārās zinātnes. Piekrītu, ka mācīties datoriķos nav vienkārši, bet, no otras puses – darba iespējas, ko šī profesija paver, ir lieliskas. IT joma gan tagad, gan nākotnē piedāvā interesantas, labi apmaksātas darba iespējas.» Turklāt papildu darba rokas ļautu nozarei attīstīties vēl straujāk.
A. Ķikāns ir pārliecināts, ka situācija ar speciālistu trūkumu tik drīz neatrisināsies. «Cēloņi jāmeklē jau skolā. Nozare pēdējā laikā ir daudz strādājusi, lai datorprasmju apguve skolās notiktu pilnvērtīgi. Prieks, ka skolās tiek organizēti programmēšanas, robotikas pulciņi.» No jaunā mācību gada 157 Latvijas vispārizglītojošajās skolās (sākot ar 1. klasi) tiek realizēta arī jauna datorikas programma.
«Protams, visiem nav jākļūst par IT speciālistiem, tomēr minētās nodarbības attīsta loģisko domāšanu, savukārt pamatskolas beigu klasē jau skaidrāk būs izkristalizējies, vai skolēns vēlas izzināt IT padziļināti. Turklāt skolas laikā apgūtās digitālās prasmes noderēs jebkurā darbā,» stāsta Datorzinību centra valdes priekšsēdētājs.
Nenogriezt iespējas jau vidusskolā
Arī SIA FIMA valdes priekšsēdētājs Jānis Vilmanis ir vienisprātis – lai visu laiku necīnītos ar sekām, bet risinātu cēloņus pieaugošajam speciālistu deficītam, viskrasākās pārmaiņas būtu jāīsteno vispārējā izglītībā, tāpēc viņš atbalsta lēmumu, kas paredz obligātu fizikas vai ķīmijas eksāmena kārtošanu visiem 12. klases audzēkņiem. «Bieži vien skolēni nezina, ko vēlas darīt nākotnē, un, pārsteidzīgi izvēloties humanitāro virzienu, jau vidusskolā atņem sev iespēju studēt eksakto novirzienu,» secina J. Vilmanis.
Aptuveni 80% starptautiskā uzņēmuma komandas veido inženiertehniskie cilvēki, un tirgū uzņēmums sevi pozicionē kā inteliģento inženierrisinājumu izstrādātāju un ieviesēju dažnedažādām nozarēm. Uzņēmums būvē arī datu centru infrastruktūru. «Visas nozares, kurām piedāvājam savus risinājumus, ir ar veiksmīgu attīstības potenciālu, līdz ar to arī mēs izjūtam vajadzību pēc paplašināšanās. Pēdējos gados komanda mums ir palielinājusies par aptuveni 40%, arī tagad jūtam nepieciešamību pēc jauniem speciālistiem ar inženiertehniskām zināšanām, tostarp sapratni IT jomā,» norāda FIMA valdes priekšsēdētājs. Viņš stāsta, ka jauna darbinieka atrašana prasa gana ilgu laiku, jo meklētie speciālisti ir uz izķeršanu. Viņš gan novērojis kādu pozitīvu tendenci – izglītības sistēma kaut nedaudz, bet lielāku akcentu vērš uz eksakto priekšmetu popularizēšanu, tomēr «tas vēl nav ģenerējies redzamos rezultātos», piebilst J. Vilmanis.
Piesaistes taktika
Viņš norāda, ka arī citās valstīs darba devēji lauza galvu par gaišu prātu atrašanu un piesaisti. FIMA, aptaujājot savus darbiniekus, ir noteikusi vērtības, kas cilvēkiem uzņēmumā ir svarīgākās. «80% darbinieku sacīja, ka viņi augstu novērtē uzņēmuma sniegtās izaugsmes, attīstības iespējas, daudziem svarīgas ir iespējas radoši izpausties – to nodrošinām caur nestandarta projektiem,» stāsta
J. Vilmanis. FIMA par šiem aspektiem, kas darbiniekus motivē būt lojāliem, piederīgiem uzņēmumam, īpaši domā, jo tikai ar atalgojuma apmēriem strādājošos grūti piesaistīt un konkurēt ar citiem darba devējiem, spriež FIMA valdes priekšsēdētājs.
FIMA ir pretimnākoša studentiem, nodrošinot prakses iespējas. «Inženierzinātņu speciālisti vienmēr būs pieprasīti. Tehnoloģijas attīstās, un vajadzība pēc darbiniekiem, kas tās mācēs pārvaldīt, ir nezūdoša,» akcentē J. Vilmanis.